Grāmatas ievadā Karls Kello raksta: “Ģenētiski mēs – igauņi un latvieši – esam viena tauta, kas runā atšķirīgās valodās. Mums ir unikāla kopdzīve simtos paaudžu – neviena cita tauta Eiropā tik ilgi vienuviet nav dzīvojusi. Lai arī mēs nesaprotam viens otra valodu, tomēr mūsu kopīgajā vēsturiskajā atmiņā slēpjas kas tāds, kas neeksistē nevienā citā tautu kopumā, kur runā atšķirīgās valodās. Mums ir vienāda vēsture, līdzīgi ir arī mūsu pamatteksti.”
Grāmatas autors ir pārliecināts, ka vēsture un tautasdziesma ir pārāk svarīgas, lai nodarbošanos ar tām atstātu tikai mācīto profesionāļu ziņā. Zinātniski atzītajai un skolā mācītajai vēsturei blakus vienmēr pastāv cita, paralēlā jeb alternatīvā vēsture.
https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/202355-templiesi_maras_zeme.html
Latvijas un Lietuva kopīgā vēsture. Cita tēma.
https://www.vestnesis.lv/ta/id/54051
Par autoru.
Karls Kello (dzimis 1950. gada 26. aprīlī Rakverē) ir igauņu kinorežisors, žurnālists un redaktors.
No 1973. līdz 1979. gadam viņš strādāja Tallinnfilm un no 1980. līdz 1992. gadam Eesti Reklaamfilm par redaktoru un režisoru, vēlāk reklāmas kompānijās AGE un Eesti Päevaleh. Viņš ir bijis Skolotāju žurnāla un žurnāla Haridus redaktors.
Radīšana
Vēstures darbi
Publicējis populārzinātniskus rakstus. 1992. gadā ar Centrāleiropas universitātes atbalstu Kello studējis dāņu, zviedru, somu un igauņu baznīcas mākslu, 1996. gadā saņēmis balvu Tartu Universitātes zinātniski pētniecisko darbu konkursā par saviem pētījumiem, kas skāra lauku cilvēku pasaules uzskatu. bija tikai tikko iemācījies lasīt, salīdzinot ar to, kas atspoguļots Jaunajā Derībā. Žurnālā Haridus viņš cita starpā ir publicējis garāku rakstu sēriju par simboliem un vispārizglītojošu speciālizlaidumu par Kalevipoja.
1987. gadā dibinātā Kello kopš tās darbības sākuma ir saistīta ar Igaunijas kultūras mantojuma aizsardzības biedrību. 2000. gadā izdevis grāmatu "Vana Aja Raamat" par Ziemeļu tautu vēsturi, mitoloģiju un sakrālo mākslu. Kā Igaunijas pazīstamāko simbolu un tradīciju pētnieks izdevis grāmatas "Ziemeļu faraons" (2004) un "Pūķa zīme" (2007), "Tūkstoš gadu kā viena diena" (2012), "Templirüütlid Saaremaa" (2016) un citi. 2002. gadā Kārlis Kello tika atzīts ar Baltās Zvaigznes ordeni.
Filmu veidošana
Kā režisors Karls Kello galvenokārt veidojis dokumentālās filmas - 18 seansus "Nõukogude Eesti" un divas "Igaunijas hronikas" - un vismaz divdesmit komerciālas filmas.
1999.–2000. gadā kopā ar līdzrežisoru Arvo Vilu un scenāristu Ennu Tarvelu viņš pabeidza trīs dokumentālās filmas no sērijas "Igaunijas nesenās pagātnes okupācijas": "Pirmais sarkanais gads 1940-1941", "Karš un vācu laiks 1941-1944". " un "Staļinisma laiks 1950-1956".
No Kello autorfilmām par etnoloģiju un vēsturi, "Katy ilma veere päl", "Raua vägi" (abi 1990), "Jaanikivi" (1992), "Meklējam Faetonu" (1999), "Muļķis Dieva namā" (2001) un "Tad Kalev..." (2004).