Vispirms, izvilkums no likuma.
27. Abiem dzimumiem ir tiesības uz Troni; taču priekšroka tiek dota vīriešu dzimumam pirmdzimtības kārtībā; ja nav vīriešu kārtas pretendentu, tad tiesības uz Troni nonāk sieviešu dzimumam pirmdzimtības kārtībā.
28. Ar to Troņa mantošanas tiesības vispirms pieder valdošā Imperatora vecākajam dēlam, bet pēc viņa visiem viņa vīriešu kārtas pēcnācējiem.
29. Ja šādu pēcnācēju nav, tad mantošanas tiesības tālāk nonāk pie Imperatora otrā dēla un viņa vīriešu kārtas pēcnācējiem; ja tādu nav, tad pie trešā dēla, viņa pēcnācējiem utt.
30. Ja pārtrūkst Imperatora dēlu paaudze, mantošanas tiesības paliek tajā pašā dzimtā, taču sieviešu paaudzē, kā tuvākajai Tronim, un tālāk tieši tādā pašā kārtībā, vīriešu personām dodot priekšroku; tomēr nekad nezaudējot tiesības tai sieviešu kārtas pārstāvei, no kuras tieši šīs tiesības ir nākušas.
31. Ja šis atzars pārtrūkst, tad mantošanas tiesības pāriet uz Imperatora – Ciltstēva vecākā dēla ģimeni, tās sieviešu līniju, pirmajai esot pēdējās valdošās ģimenes vecākā dēla tuvākajai radiniecei, tālāk pa lejupejošu līkni no viņa vai viņa vecākās meitas, vai arī ja nav šo līniju, tad pa sānu līnijām, vai neesot šai radiniecei, pa vīriešu vai sieviešu līnijām, kas nāk viņas vietā, priekšroku dodot vīriešu dzimtei, kā augstāk minēts.
32. Ja pārtrūkst arī šie atzari, tad mantošanas tiesības pāriet uz pārējo Imperatora – Ciltstēva dēlu sieviešu līnijām tādā pašā kārtībā, bet pēc tam uz Imperatora – Ciltstēva vecākās meitas ģimeni, uz tās vīriešu kārtas pārstāvjiem; ja tāda atzara nav, tad uz sieviešu līniju, tādā pašā kārtībā, kā noteikts Imperatora dēlu sieviešu līnijās.
33. Ja imperatora – Ciltstēva vecākās meitas vīriešu un sieviešu līnijas pārtrūkst, tad mantošanas tiesības pāriet un Imperatora – Ciltstēva otrās meitas vīriešu un pēc tam – sieviešu līnijām un tā tālāk.
34. Jaunākā māsa, kaut arī viņai ir dēli, nevar atņemt tiesības vecākajai māsai, pat ja tā nav precējusies; toties māsas jaunākais brālis manto tiesības pirms savām vecākajām māsām.
35. Ja mantošanas tiesības nonāk līdz tādai sieviešu pēcnācēju paaudzei, kas jau valda citā Tronī, tad Troņa kandidātam ir tiesības izvēlēties ticību un Troni, un atsacīties kopā ar Troņa mantinieku no citas ticības un Troņa, ja tāds Tronis ir saistīts ar likumu; ja atsacīšanās no ticības nenotiek, tad manto tā persona, kas pēc kārtas nāk tūlīt aiz viņa.
36. Bērniem, kas radušies no Imperatora Ģimenes personas laulības ar personu, kurai nav attiecīgas augstdzimtības, tas ir, tā nepieder ne pie viena no valdošajiem vai augstākās aristokrātijas namiem, tiesības uz Troni nav.
37. Esošie noteikumi atļauj Troņa mantošanas kārtībā augstāk izvēlētajām personām, kurām ir uz to tiesības, brīvi atteikties no savām tiesībām tādā gadījumā, ja nerodas nekādi apgrūtinājumi ar tālāko Troņa mantošanu.
38. Kad atsacīšanās no troņa tiek publiski izziņota ar likumu, tad atsaukt to vairs nav iespējams.
...
183. Katra Impērijas Nama locekļa precībām ir jāprasa valdošā Imperatora atļauja, laulības, ka noslēgtas bez šādas atļaujas netiek uzskatītas par likumīgām.
184. Ar valdošā Imperatora atļauju Impērijas Nama locekļi var stāties laulībā gan ar pareizticīgām personām, gan ar citādas ticības pārstāvjiem.
185. Imperatora Nama vīriešu kārtas personas pārstāvja, kuram var būt tiesības uz Troni, laulības ar citas ticības pārstāvi var notikt tikai šai personai pārejot pareizticībā (Valsts Galveno Likumu 62. punkts).
Sākumā par tiem, kas “izkrita” no troņa mantošanas sistēmas nevienlīdzīgu laulību dēļ.
Lielkņazs Vladimirs Aleksandrovičs (16.08.1874. apprecējās ar princesi Mariju Aleksandrīnu no Meklenburgas-Švērinas) – no 1874. līdz 1908. gadam tika izslēgts no troņa mantinieku vidus (185. p.), jo viņa sieva nepieņēma pareizticību, kaut arī tas tika pieļauts Imperatora atļaujā precēties.
Lielkņazs Kirils Vladimirovičs (8.10.1905. apprecējās ar princesi Viktoriju-Meliti Saksenu-Koburgu-Gotu, Hesenes-Darmštates lielhercoga šķirteni) – no 5.10.1905. līdz 14.04.1909. bija atņemtas visas Imperatora Nama tiesības. 1909. gadā tiesības tika atjaunotas, bez tiesībām mantot troni pašam un viņa pēcnācējiem. Iemesls – laulības neatļāva Imperators, brālēna un māsīcas laulības nebija atļautas arī ar Sestā Ekumēniskā koncila lēmumu un bija pretrunā ar pastāvošo Krievijas civilkodeksu.
[Neskatoties uz to, jau emigrācijā esot, palicis vecākais no Romanoviem, viņš 1924. gada 31. augustā pasludina sevi par Viskrievijas imperatoru Kirilu I. To , protams, neatzīst visi Romanovu dinastijas pārstāvji. K.V. mirst 1938. gada 12. oktobrī, nododot valdīšanu savam dēlam Vladimiram Kirilovičam, kas sev imperatora titulu gan nepiesavinās. Lielkņazs Vladimirs miris 1992. gada 21. aprīlī un viņa “varu” - Krievijas Impērijas Nama sargātāja titulu - manto viņa vienīgā meita Marija Vladimirovna, kas par savu pēcteci jau pasludinājusi savu dēlu “cēzarēviču” Georgiju Mihailoviču - t.p.]
Lielkņazs Mihails Mihailovičs (14.02.1891. apprecējās ar Sofiju Nikolajevnu fon Merenbergu, grāfieni de Torbī) – no 26.03.1891. līdz 6.12.1909. bija atņemtas visas Impērijas Nama tiesības. 1909. gadā atjaunots tiesībās, neskaitot tiesības uz troni. Iemesls – laulības neatļāva Imperators, jo tās bija morganātiskas [franču valodā - mésalliance – laulības, kad laulātie ļoti atšķīrās pēc mantiskā un sabiedriskā stāvokļa, kā tajā vecajā dziesmā “tikai mīlestības dēļ nevar precēties neviens karalis” - t.p.].
Lielkņazs Mihails Aleksandrovičs (16.10.1911. apprecējās ar Natāliju Sergejevnu Šeremetjevsku, no 1915. - grāfieni Brasovu), ar 16.10.1911. atņemtas troņa mantošanas tiesības pašam un viņa pēcnācējiem. Iemesls – morganātiskas laulības.
Lai saprastu, kuram tad ir tiesības uz Krievijas Impērijas troni, būs jāatjauno visu ķēdīti “Pirmie pretendenti uz Troni”.
1917. gada 2. martā Imperators Nikolajs II atteicās no troņa. Piezīmēsim, ka tas tika izdarīts ar esošās likumdošanas pārkāpumu – arī sava dēla vārdā, kas bez šaubām, nebija pieļaujami. Protams, ir skaidrs, ka minētais mantošanas atzars pārtrūktu jebkādā gadījumā – Alekseja slimības dēļ [hemofilija – t.p.] valdīšanas turpināšana līdzinājās nullei. Tomēr, atsacīšanās no troņa arī kāda cita vārdā bija pretlikumīga.
1917. gadā lielkņazs Mihails Aleksandrovičs [Nikolaja II brālis – t.p.] paraksta atsacīšanos no Augstākās Varas līdz Krievijas Domes sasaukšanai (! - pievērsīsim uzmanību, M.A. neatsakās no tiesībām uz troni vispār). Tajā pašā dienā līdzīgu atsacīšanos no troņa paraksta lielkņazs Kirils Vladimirovičs, kuram vispār nekādu tiesību uz troni nebija – kā jau iepriekš tika norādīts.
Pēc Nama pārstāvju masveida bojā ejas 1918. - 1919. gados pirmais pretendents uz troni, saskaņā ar likumu, kļūst lielkņaza Vladimira Aleksandroviča dēls lielkņazs Boriss Vladimirovičs. Šajā stāvoklī viņš paliek līdz 12.07.1919., kad pēc morganātiskām laulībām (šādos apstākļos Imperatora atļauja vairs nav būtiska) viņš bez šaubām, kopā ar pēcnācējiem, zaudē tiesības uz troni. Morganātisko līniju sarežģītības dēļ, mēs neņemsim tās vērā kopā ar to dibinātājiem. Ja tomēr tās ņemtu vērā, tad B.V. saglabā tiesības uz troni līdz savai nāvei 9.11.1943.
Tālākos pretendentus es atzīmēšu ar šiem diviem variantiem – līdz Holšteinu-Gotorpu-Romanovu līnijas beigām: variants Nr. 1 - “stingrais” variants – morganātiskās laulības netiek ņemtas vērā un variants Nr. 2 - “maigais” variants – morganātiskās laulības tiek ņemtas vērā. [Mūsdienu garā, jo tagad “karaļi var precēties mīlestības dēļ” un to arī dara – t.p.]
Variants Nr.1
Lielkņazs Andrejs Vladimirovičs – no 12.07.1919. līdz 30.01.1921. (stājies morganātiskās laulībās)
Lielkņazs Dmitrijs Pavlovičs – no 30.01.1921. līdz 21.11.1926. (stājies morganātiskās laulībās)
Asiņu kņazs Vsevolods Joanovičs – no 21.11.1926. līdz 1.06.1939. (stājies morganātiskās laulībās) [Asiņu kņazs nozīmē, ka viņā tek imperatora dzimtas asinis
Pēc viņa mantošana pāriet uz sieviešu līniju, sakarā ar to, ak visi iespējamie kandidāti jau ir precējušies morganātiskās laulībās.
Lielkņaziene Helēna Vladimirovna – no 1.06.1939. līdz 13.03.1957.
Pēc viņas mantošanas tiesības pāriet uz Grieķijas Karalisko Namu, par ko vēlāk.
Variants Nr.2
Asiņu kņazs Gavriils Konstantinovičs – no 9.11.1943. līdz 28..02.1955. (morganātiskajās laulībās no 1917. līdz 1950. un no 1951. līdz 1955. gadam)
Asiņu kņazs Romans Petrovičs – no 28.02.1955. līdz 23.10.1978. (morganātiskajā laulībā no 1921. gada)
Asiņu kņazs Andrejs Aleksandrovičs – no 23.10.1978. līdz 8.05.1981. (morganātiskajās laulībās no 1918. līdz 1940. un no 1942. līdz 1981. gadam)
Asiņu kņazs Vasīlijs Aleksandrovičs – no 8.05.1981. līdz 24.06.1989. (morganātiskajā laulībā no 1931. gada)
Pēc viņa mantošana pāriet uz sieviešu līniju. Konkrēti uz lielkņazienes Helēnas Vladimirovnas pēcnācējiem, kā tuvākiem radiniekiem pēdējam valdošajam monarham un pēcnācējus radījušiem.
Tātad, abos variantos mantošana pāriet uz sieviešu līniju, bet caur to un Grieķijas Karalisko Namu. Agrāk (1939.) vai vēlāk (1989) – jau nozīmes nav, galvenais, ka abas līnijas ir krustojušās vienā punktā.
Lielkņaziene Helēna Vladimirovna no 28.02.1902. vija precējusies ar Grieķijas princi Nikolaju. No šīm laulībām dzima trīs meitas – Olga (1903.-1997.), Elizabete (1904.-1955.) un Marina (1906.-1968.). Vīriešu trūkums šajā atzarā lai mūs nemulsina – skatāmie augstāk minētos punktus 31. un 32. un ejam tālāk.
Pēc varianta Nr.1
Grieķijas princese Olga – no 13.03.1957. līdz 16.10.1997.
Pēc varianta Nr.2
Grieķijas princese Olga – no 24.06.1989. līdz 16.10.1997.
No 22.10.1923. princese Olga bija precējusies ar Dienvidslāvijas princi Pāvelu Karageorgijeviču. Tā kā mums ir laulība, ne tikai vienlīdzīga, bet arī pareizticīga, kas nav mazsvarīgi – droši virzāmies uz priekšu pa šo līniju. Piezīmēsim, ka princis Pāvels no 1934. līdz 1941. gadam bija reģents pie mazgadīgā karaļa Petra II.
No šim laulībām radās:
Princis Aleksandrs (dz. 1924.), precējies divas reizes – abas reizes vienlīdzīgās laulībās: 1955. - 1967. ar Itālijas princesi Mariju Pia (karaļa Umberto II meitu), no 1973. - ar Lihtenšteinas princesi Barbaru.
Princis Nikolajs (1928. - 1954.) - precējies nebija, pēcnācēju nav.
Princese Elizabete (dz. 1936.) - no 1969. gada precējusies morganātiskajā laulībā (otrās laulības – 1969., trešās – 1987.). Zaudējusi tiesības uz Troni arī pēcnācēju ziņā.
Tādā veidā, no 15.10.1997., saskaņā ar likuma burtu un garu, uz Krievijas troni var pretendēt dienvidslāvu princis Aleksandrs Karageorgijevičs. Viņam ir četri dēli – prinči: Dmitrijs (dz. 1958.), Mihails (dz. 1958.), Sergejs (dz. 1963.) - no pirmās laulības – un princis Pāvels (dz. 1977.) - no otrās laulības, kā arī meita Helēna (dz. 1963.) no pirmās laulības – tas dod pārliecību, ka šī līnija tuvākajā laikā nepārtrūks.
Te gan patiesības dēļ ir jāsaka, ka princis Sergejs un princese Helēna mantošanas tiesības ir zaudējuši, arī saviem pēcnācējiem, jo stājušies nevienlīdzīgās laulībās.
Kurš tad ir nākošais rindā uz Troni?
Kā mēs redzam, princeses Olgas mantošanas līnijai nekādu atzaru nav.
Grieķijas princese Elizabete ar nevienlīdzīgām laulībām (ar mediatizētas dzimtas pārstāvi) ir izstājusies no pretendentiem. Grieķijas princese Marina no 1931. gada bija precējusies ar Kentas hercogu, princi Georgu (1902. - 1942.). No šīm laulībām pašreiz ir dzīvi Kentas hercogs Edvards (dz. 1935.), britu princese Aleksandra (dz. 1936.) un britu princis Maikls (dz. 1942.), ko pie mums kļūdaini dēvē par Kentas hercogu. Visi trīs ir precējušies morganātiskās laulībās, tāpēc saskaņā ar Krievijas likumdošanu, viņiem un viņu pēcnācējiem nav tiesību uz Krievijas troni. Kā mēs redzam, princis Maikls nemaz nav pirmais, bet gan otrais Britānijas mantošanas līnijā, bet kopējā mantošanas līnijā – tikai devītais.
Nākošā mantošanas līnija nāk no Aleksandra III māsas – lielkņazienes Marijas Aleksandrovnas pēcnācējiem. Viņa no 1874. bija precējusies Saksenas-Koburgas-Gotas hercogu Alfrēdu. No viņu pēcnācējiem līdz šai dienai turpinās un saglabā tiesības uz mantojumu tikai viens atzars – no princeses Marijas Aleksandrovnas un viņas vīra – Rumānijas karaļa Ferdinanda I.
No šīs līnijas šodien ir dzīvi:
Rumānijas karalis Mihajs – kuram nav tiesības uz Krievijas troni, jo viņam ir pienākums pret Rumānijas troni;
viņa meitas – princeses Margarita, Ileāna, Irina, Sofija un Marija. Viņas visas ir precējušās morganātiskās laulībās.
Nākošā pēc kārtas mantošanas līnijā ir asiņu kņaziene Katrīna Joanovna (dz. 1915.) - vecuma un morganātisko laulību dēļ viņa ir tikai tīri nomināls pretendents.
http://lj.rossia.org/users/tarlith/81147.html
Tātad, mēs jau esam apskatījuši pirmos četrus mantošanas atzarus. Tagad parunāsim par nākošo atzaru – Grieķijas karalisko Namu. Papildinājumam jau minētajam atzīmēšu, ka kāda no minētā pretendenta kronēšana automātiski maina mantošanas kārtību – saskaņā ar likumu. Tas ir, ja mēs hipotētiski pieņemam, ka likumīgais monarhs ir Kentas hercogs Edvards, tad viņam seko viņa brālis britu princis Maikls, pēc tam britu princis Endrū un princis Eduards, pēc tam lauzītā (pēc Krievijas likumiem) Vindzoru līnija pāriet pie manis iepriekš minētās Saksenas-Koburgas-Gotas hercoga Alfrēda līnijas.
Piektais mantošanas atzars ir lielkņazienes Olgas Konstantinovnas un helēņu karaļa Georga I pēcnācēji. Pa šo līniju mantošanas kārtība ir sekojoša (helēņu karalis Konstantīns II un troņmantinieks – princis Pāvels šeit neieiet, jo viņiem ir pienākums pret Grieķijas karaļa kroni):
Grieķijas princis Nikolajs (dz. 1969.)
Grieķijas princis Filips (dz. 1986.)
Grieķijas princis Filips, Mauntbatenas hercigs, Lielbritānijas princis-konsorts (dz. 1921.)
Britānijas princis Endrū (dz. 1960.) - bez pēcnācēju mantošanas tiesībām
Britānijas princis Edvards
Pa sieviešu līniju – ar Grieķijas princeses Helēnas un Rumānijas karaļa laulībām mantošanas tiesības aiziet pie Rumānijas Hohencollerniem, konkrēti pie karaļa Mihaja pēcnācējiem, jau iepriekš minētajā trešajā mantošanas atzarā. Arī Grieķijas prinča Nikolaja sieviešu pēcnācēju līnija tika minēta, tāpēc nākošais virziens ir Grieķijas princeses Teodoras pēcnācēji no laulībām ar Bādenes princi un markgrāfu, Caringenas hercogu Bertoldu Fridrihu.
Šeit likuma prasībām atbilst viņa vecākā dēla, Bādenes prinča Maksimiliāna (dz. 1933.) pēcnācēji, viņš 1966. gadā ir precējies ar princesi Valēriju fon Habsburgu: prinči Bernards (bez pēcnācēju tiesībām) un Mihels, kā arī princese Marija-Luīze (bez pēcnācēju tiesībām). Pats princis Maksimiliāns, tieši tāpat kā arī vidējais dēls, princis Leopolds netiek ieslēgti mantojuma secībā, jo viņiem ir pienākumi pret Bādenes Lielhercoga Namu. Viņa māsa, Bādenes princese Margarita (dz. 1932.), kas precējusies ar princi Tomislavu Karageorgijeviču atkal atgriež mūs pie Dienvidslāvijas Karaliskā Nama. No viņu pēcnācējiem, gan princis Nikolajs (dz. 1958.), gan princese Katrīna (dz. 1959.), sakarā ar nelīdzvērtīgām laulībām nav tiesīgi uz mantojumu pēcnācējos.
Pēcnācēji no Grieķijas princeses Sofijas laulībām ar Hesenes-Kaseles princi Kristofu atrodas sekojošā mantošanas rindā: princis Karls (bez mantošanas tiesībām), princis Rejē, princese Kristīne un viņas pēcnācēji no laulībām ar princi Andreju Karageorgijeviču: Dienvidslāvijas princeses Tatjana un Lavīnija (abas bez tiesībām uz mantošanu pēcnācējos). Tālāk, Hesenes-Kaseles princeses Doroteja un Klarisa – abas bez tiesībām uz mantojumu pēcnācējiem. No princeses Sofijas otrajām laulībām ar Hanoveras princi (teorētiski, tāpēc ka otrās laulības neatbalsta pareizticīgā baznīca) ir dzimis Hanoveras princis Georgs un princese Frederika – bez tiesībām uz mantojumu pēcnācējos.
Tālāk seko Grieķijas princese Aleksandras (karaļa Aleksandra I meitas) pēcnācēji no laulībām ar Dienvidslāvijas karali Petru II. Tie ir princis Nikolajs (bez tiesībām uz mantošanu pēcnācējos) un princese Katrīna (dz. 1959.).
Taču interesantākā mantošanas līnija iet caur Grieķijas Karalisko Namu – tā ir Grieķijas princeses Sofijas līnija no laulībām ar Spānijas karali Huanu-Karlosu I. Tās ir princeses Helēna un Kristīne de Burbonas (bez tiesībām uz mantojumu pēcnācējos).
http://lj.rossia.org/users/tarlith/81284.html
Rakstu autors ar niku Tarlith. Tulkojums no krievu valodas.
[Kā redzam, bijušās Krievijas Impērijas visai striktie likumi par mantošanas tiesībām, salīdzinājumā ar pašreizējiem citu Eiropas esošo un bijušo monarhiju laulību ierašām praktiski padara leģitīmu Krievijas monarhijas atjaunošanu Romanovu dinastijai par visai efemēru lietu. Galu galā, Krievijai jau ir savs “cars” Putins, kura varu zināmai opozīcijai diez vai izdosies gāzt, jo tā ir pārāk dažāda. Tajā ir tik nesamierināmu uzskatu pārstāvji, ka Putina režīma gāšana nozīmētu Krievijai jaunu pilsoņu karu, ko protams, valdošās aprindas nevēlas pieļaut. Kāpēc tas viss ir būtiski? Vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Krievija ir mūsu kaimiņvalsts, kuras globālās intereses ir savas valsts atjaunošana iespējami bijušās robežās, ja ne reāli, tad vismaz garīgi. Otrkārt, Latvijas valdošo aprindu nostāja pret Krievijas aktivitātēm savas ietekmes nostiprināšanai Latvijā ir izteikti maiga, jo mūs varu finansē spēki, kas ir vitāli ieinteresēti ekonomisko sakaru uzlabošanā ar Krieviju, tāpēc tos neinteresē tas, ka ar to var tikt zaudēta politiskā neatkarība. Treškārt, demogrāfiskā situācija. Latviešu tauta iet mazumā un nav izslēgts, ja nekas nemainīsies, ka nākotnē var tikt atjaunots jautājums par daudz tuvākām saitēm ar Krieviju. Tas tā, maigi izsakoties – t.p.]
Citas saites par Romanoviem:
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A0%D0%BE%D0%BC%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D1%8B
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9F%D1%80%D0%B5%D1%82%D0%B5%D0%BD%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D1%82%D1%8B_%D0%BD%D0%B0_%D1%80%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%BF%D1%80%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BB_%D0%BF%D0%BE%D1%81%D0%BB%D0%B5_%D1%83%D0%BF%D1%80%D0%B0%D0%B7%D0%B4%D0%BD%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D1%8F_%D0%BC%D0%BE%D0%BD%D0%B0%D1%80%D1%85%D0%B8%D0%B8_%D0%B2_%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D0%B8