Kā kļūt par varoni? Kresidas Kovelas sērija "Kā pieradināt pūķi".

Borisa Ņevska raksts no žurnāla "Mir fantastiki" 2014. gada jūlija numura.

Grāmatai "Kā pieradināt pūķi" ir noteikti jāizlasa katram normālam Varonim, kuram ne vienmēr sanāk īsti Varonīgi varoņdarbi. (Barbaru bibliotēka.)

Pūķi ir bīstamas radības. Cietsirdīgi, plēsīgi, neuzticami, egoistiski... Mīl spļaut uguni un uzcept princeses. Ar viņiem ir jāspicē ausis, citādi vari palikt bez tām pašām ausīm un citām ķermeņa daļām! Taču, kas notiks, ja pūķi pieradinās? Teiksiet, tas nav iespējams? Taču Kresidas cikla "Kā pieradināt pūķi" varonim tas izdevās!

Par ko sapņo princeses?

 

 

Reiz dzīvoja meitenīte. No daudzām citām meitenītēm viņa atšķīrās ar to, ka bija... Nē, nevis princese, bet tuvu tam. Viņas tētis – lords un pērs, māte – lēdija no pēru ģimenes, bet pēri ir pavisam augsta britu aristokrātija, pati augstdzimušākā un titulētākā. Kaut gan, patiesībā, ja esi pērs, tas automātiski nenozīmē, ka tev ir daudz naudas un ka tu guli uz zīda palagiem. Vismaz, mūsdienu pasaulē. Taču vikonta Blekenhema meitai, jaunajai Kresidai Hearai būtu grēks sūdzēties par dzīvi, viņas tētis bija solīds izdevējs, kas dažus gadus vadīja koncernu “Pearson” un pat ieņēma ļoti prestižo Karaliskā botāniskā dārza vadītāja amatu. Tomēr Maiklam Džonam Hearam bija īpaši uzskati par bērnu audzināšanu – tā, katru gadu visa ģimene pameta komfortablo Londonu un devās uz pašu īpašumā esošo saliņu Rietumskotijā, kur lielāko vasaras daļu pavadīja nelielā mājiņā. Uz saliņas nebija elektrības, televizora un telefona, bet godājamais vikonts ēdienu gādāja tikai pats, ķerot zivis. Tas bija tik romantiski! Vakariņas tika ēstas sveču gaismā un lords Blekenhems stāstīja saviem bērniem senas leģendas un šausmīgas pasakas – kāds plašums bērnišķīgai fantāzijai!

Par Kresidas mīļāko leģendu kļuva stāsts par atnācējiem no tālajiem ziemeļiem, drosmīgajiem un niknajiem vikingiem, kas Hebrīdu salās nodibināja savu karalisti. Bet vēl meitenīte ļoti mīlēja pasakas par pūķiem un pat pati tās sacerēja, brīvi apvienojot savas fantāzijas ar stāstiem par niknajiem karotājiem. Un, kad meitenīte izauga, pabeidza Oksfordas universitātes Angļu valodas fakultāti un Londonas Svētā Mārtina mākslas koledžu, apprecējās ar Saimonu Kovelu un dzemdēja meitu Meiziju (tagad viņiem jau ir trīs bērni), Kresidai radās vēlēšanās pastāstīt par saviem pūķiem visai pasaulei... Tā arī radās šīs grāmatas.

Vai viegli būt vikingam?

Ikings Asinskārais Karūsa III [Nezinu, vai šīs grāmatas ir iznākušas arī latviski, vai tikai ar animācijas filmām saistītās, tāpēc nākas visus varoņu vārdus tulkot no dotā raksta krievu valodā – t.p.] bija izcils varonis-vikings, pazīstams karavadonis, prasmīgs cīnītājs ar zobenu un slavens naturālists-amatieris, viņš kļuva slavens visās vikingu zemēs kā “Pūķu Vārdotājs”, kuram bija noslēpumaina vara pār šiem radījumiem. Taču tā nebija bijis vienmēr... (“Kā pieradināt pūķi”)

Mežonīgajā, vējainajā Dulburu salā dzīvoja lepnā un bargā lielu varoņu un pūķu pieveicēju, Pinkaino Huligānu cilts. Bet tajos senajos laikos pūķu bija tik daudz, ka ne saskaitīt! Un kādu... Milzīgie, drūmie radījumi planēja debesīs, būvējot ligzdas piekrastes klinšu virsotnēs. Sīkas, lidojošas ķirzakas šaudījās baros, medījot putnus un peles. Un bija vēl... klusu!.. lielie Jūras Pūķi, tikšanās ar kuriem nozīmēja garantētu nāvi.

Tajos laikos uz Dulburas dzīvoja jaunais Pinkaino Huligānu kroņprincis ar lepno vārdu Ikings Asinskārais Karūsa III. Dzīve viņam nebija viegla... Vajadzēja taču atbilst augstajam cilts nākošās Cerības un Atbalsta titulam. Bet, kā lai to izdara, ja tu esi vājš, bikls, pakļāvīgs un vienaudži tevi apsaukā par Ikingu Bezcerīgo? Taču tad beidzot pienāk mirklis, kad Ikings var pierādīt visiem-visiem-visiem, bet galvenais – savam tēvam, vikingu vadonim Stoiķim Plašajam, ka arī viņa vienīgais dēls ir lietaskoks! Ka viņš ir īstens Huligāns un nākošais varonis! Lai to veiktu, ir jāiztur Pārbaudījums, jānoķer un jāpakļauj sev pūķis. Ar to visi Huligāni nodarbojas jau sen, nieka lieta kā nospļauties. Tam pašam Stoiķim ir pat divi pūķi, nu, viņš jau arī ir vadonis. Kaut arī iespējamās neveiksmes cena ir milzīga, nemākuli, kas nespēj veikt Pārbaudījumu ar Pūķa audzināšanu, uz visiem laikiem padzen no cilts. Ciltij, kuras devīze ir “Izdzīvo spēcīgākais!”, neveiksminieki nav vajadzīgi.

Rituāls notiek trīs etapos. Sākumā pārbaudāmajiem pusaudžiem ir jāpierāda sava prasme zagļu amatā, nočiepjot savu nākošo audzināmo no Pūķu bērnudārza, kur parasti snauž kādi trīs tūkstoši mazo briesmonīšu. Pa vienam tie nav īsti bīstami, taču barā tie līdzinās piraijām: metas virsū un no tevis paliek tikai kauli! Saglabājuši rokas-kājas veselas un ieguvuši pūķus, jaunie Huligāni tagad mēģinās tos paši izdresēt. Mācību process aizņem četrus mēnešus, pēc tam vikingam-iesācējam jāiziet noslēdzošās Svinīgās Iesvētības jauno vikingu kārtā.

Dresūras procesā var palīdzēt profesora Grablinga grāmata “Kā pieradināt pūķi”, kuru lielais karotājs Muldoņa Klaigātājs izzaga tieši no Stulbeņu publiskās bibliotēkas. Lieliska lietiņa – krāšņs foliants biezos ādas vākos ar vītiem, zeltītiem gotiskajiem burtiem un ar lielām zelta sprādzēm. Diemžēl, visa lielā gudrība galu galā tiek izteikta ar vienu vienīgo padomu visiem dzīves gadījumiem: “KLIEDZIET UZ VIŅU! (jo skaļāk, jo labāk)”.

Pārbijies līdz nāvei, Ikings tomēr notver savu pūķi. Tas gan izrādās sīks, neizskatīgs, turklāt vēl – bez zobiem. Un, kaut gan vēlāk ilkņi viņam izaug, iesauka Bezzobītis viņam pielīp uz visiem laikiem. Taču Bezzobītis un Ikings sader kopā ļoti labi un piedzīvo pašas neiedomājamākās dēkas! Viņi nogalina šausmīgo Jūras pūķi, atrod lielā pirāta Melnbārža Nevaldāmā dārgumus, piemāna cietsirdīgos romiešus, novērš vikingu savstarpējo karu, cīnās par Zudušajām karaļa relikvijām un sadara vēl daudz ko citu... Pietiek velna ducim grāmatu un spriežot pēc visa, nekas vēl nebeidzas.

Kur mīt pūķi?

Cikla darbība galvenokārt notiek uz Salām, kas atrodas Iekšējā okeānā, kaut arī vēlākās grāmatās varoņi nokļūst arī līdz Kontinentam. Pasaule ir it kā mūsu – precīzāk, Viduslaiku pasaku variants. Sērijas galvenie varoņi pārsvarā ir no Pinkaino Huligānu cilts, kas dzīvo Dulburu salā – visai nepievilcīgā vietā. Dulburai blakus atrodas Stulbeņu salas, kur mīt cita vikingu cilts – Nežēlīgie Stulbeņi – Pinkaino Huligānu mūžīgie sāncenši. Kaut gan, briesmu gadījumā ciltis apvienojas un pret ienaidnieku cīnās kopā. Vēl tālākās salās dzīvo pavisam šaubīgi radījumi, tādi kā mežonīgie vikingi-pirāti, Histēriķu (Pilnīgu idiotu!) un pat kanibālu ciltis. Bet uz Kontinenta godīgu vikingu pat ar nomedītu roni neuzmānīsi, tādas šausmas tur notiek.

No visiem cilvēkiem tikai vikingiem ir izdevies pieradināt nelielus pūķus, kas pēc tam tiek izmantoti medībās un zivju ķeršanā. Tādi pūķi parasti ir suņu-labradoru lielumā. Jaunie pūķīši, ko iegūst puišeļi, dabiski, nav tik lieli, taču ar laiku pieaug. Pūķi var lidot, spļaut uguni un līdz piecām minūtēm palikt zem ūdens. Viņi ir saprātīgi, par ko vikingiem ilgu laiku nebija ne jausmas – Ikings pirmais iemācījās runāt pūķu valodā. Valoda ir visai sarežģīta un sastāv no asiem kliedzieniem, klakšķiem un citām skaņām, ko cilvēkam izrunāt ir visai grūti. Vikingi izdala vairākas pūķu sugas: Šausmīgos Briesmoņus, Čūsku Pūķus, Pērkoņus, Parastos Brūnos, Vienkāršos Dārza pūķus (īstenībā sugu ir daudz vairāk, tikai vikingi to nezina). Lai tiktu galā ar audzināmajiem, eksistē īpašas Pūķu motivācijas: Pateicība (netiek izmantota, jo pūķi tādu nezina), Bailes, Skopums, Godkārība, Atriebība, Anekdotes un Mīklas.

Bez parastajiem medību pūķiem, eksistē vēl milzīgie, lidojošie pūķi ( tos gan neviens nav redzējis jau daudzus gadsimtus) un Jūras pūķi – tos vikingiem ir nācies sastapt. Divi retas sugas Jūrdrakonus Gigantikus Maksimus eksemplāri reiz sarīkoja kautiņu Dulburu salā un šo notikumu Huligāni un Stulbeņi neaizmirsīs ne mūžam.

Iedomājieties zvēru, kas divdesmit reizes lielāks par vislielāko tiranozauru. Tas drīzāk ir kalns, nevis dzīva būtne – milzīgs, spīdošs, nikns kalns. Tā ādu tik biezā slānī sedz gliemežvāki, ka līdzinās bruņām, ko klāj pusdārgakmeņi, ādas īsto krāsu varēja redzēt tikai uz locītavām un iedobēm, kur sīkiem gliemežiem un koraļļiem ir grūti pieķerties. Varena, tumši zaļa krāsa, kā pats okeāns. (“Kā pieradināt pūķi”)

Kas ir kas?

Vispirms jāapbēdina filmu mīlas līnijas piekritējus, grāmatās nekādas Astrīdas nav.

Galvenais cikla varonis ir pusaudzis, vēlāk jauneklis Ikings – atšķirībā no vecākiem un citiem ciltī – maza auguma, ne visai spēcīgs, toties ar varonīgi rudiem matiem. Taču viņš nav nekāds gļēvulis un pats galvenais, viņš ir visai gudrs (bet pēc vikingu mērauklas – ģeniāls). Ikingu ilgi uzskatīja par nekam nederīgu cīnītāju, līdz saprata, ka viņu – kreili – nepareizi apmācīja cīnīties. Ieguvis sava senča, slavenā pirāta, arī kreiļa Melnbārža Vētraszobenu, Ikings kļūst slavens, kā nepārspējams zobencīņas meistars. Ilgu laiku Ikingam bija tikai viens audzēknis Bezzobītis, taču vēlāk parādās lidojošs jājampūķis Vētrkāvis.

Ikinga uzticamais pavadonis ir Vienkāršais Dārza pūķis Bezzobītis. Sākumā viņš ir visai neglīts – sīciņš, kā pūdelis bez ilkņiem. Turklāt, kaprīzs, neparedzams, slinks, iedomīgs... Tāds vēl “frukts”, zaļš ar sarkanu.

Atlika tikai paskatīties viņa lielajās, nevainīgajās acīs ar nolaistām, biezām skropstām un kļuva skaidrs, ka morāle tam ir sveša. Tādas acis no laika gala piemīt slepkavām. Ja neticiet – pasauciet sev draugos krokodilu vai haizivi. (“Kā pieradināt pūķi”)

Taču tieši Bezzobītis izrādās pasaulē pirmais pūķis, kas pārkāpj Likumu – uzspļauj drošībai , un pats pēc savas gribas iet palīgā Saimniekam (visiem zināms, ka pūķi ir uzticīgi saviem saimniekiem tikai līdz zināmai robežai). Bet pēc daudziem piedzīvojumiem izrādās, ka patiesībā Bezzobītis ir jauniņš Jūrdrakonus Gigantikus Maksimus. Tā kā – vēl izaugs makāns!

Ikinga piedzīvojumu lielākās daļas līdzbiedrs ir viņa labākais draugs un vienaudzis Zivjkājis. Viņš stipri šķielē, cieš no astmas, taču viņam piemīt visai izveicīgs prāts. Zivjkājis nav visai spēcīgs, taču viņam piemīt berserka talants – iekarsis kaujā viņš kļūst par visai bīstamu karotāju. Viņa medību pūķis ir Parastais Brūnais, vārdā Šausmugovs, taču tālākos ceļojumos viņam izdodas pakļaut sev lidojošu, trīsgalvainu pūķi Ēna, kas māk kļūt neredzams.

Ilgu laiku Ikonga dzīvi bojāja Pienapuika Purngāzis – pats spēcīgākais un veiklākais no jaunajiem Huligāniem, “pirmais puisis ciemā”. Pienapuikas tēvs Resnpuncis Alusvēders ir Stoiķa Plašā jaunākais brālis un Pienapuika cer tikt vaļā no brāļadēla Ikinga, lai pats kandidētu uz vadoņa vietu. Beigu beigās viņš savu panāk, taču pēc tam salīgst ar Ikingu mieru un pat atbalsta viņa pretenzijas uz karaļa troni. Pienapuikas pūķis ir Ugunīgā no Šausmīgajiem Briesmoņiem.

Ikinga ļaunākais ienaidnieks Elvīns Nodevīgais, Sabiedrības atkritumu cilts Augstākais un Nāvīgākais vadonis. Precīzāk, sākumā Elvīns izliekas par Nabadzīgu, bet Godīgu Zemkopi, taču tā bija tikai maska...

Acis Elvinam bija ātras, gudras, valšķīgas, ūsas garas kā frantam. Uz viņa lūpām laiku pa laikam uzplauka apburošs smaids (kaut gan bailīgākam cilvēkam varētu likties, ka viņam mutē ir pārāk daudz zobu). (“Kā kļūt par pirātu”)

Elvīns ir lielisks paukotājs un bīstams, viltīgs, bet ārkārtīgi neveiksmīgs ļaundaris. Praktiski katra sadursme ar Ikingu viņam beidzas ar vīsīstāko katastrofu. Pirmkārt, viņu aprij kaut kāds baigs monstrs; otrkārt, viņš zaudē kādu no ķermeņa daļām. Taču visas šīs šausmas Elvīnam nedod nekādu mācību un viņš turpina veidot visādas neģēlības pret Ikingu. Gluži kā tāds Doktors Ļaunums...

Personāžu vidū ir vēl vesela rinda visādu kolorītu tipu. Varenais, labsirdīgais un padumjais Stoiķis Plašais – Pinkaino Huligānu vadonis un Ikinga tēvs. Cilts labākais karotājs, kā arī pastāvīgs instruktors par visu un visiem, vienacainais milzis Muldoņa Klaigātājs. Pienapuikas uzticamais draugs, milzīgs un spēcīgs kā gorilla, Suņagars Grūtgalvis, kura galvenais meistarstiķis ir nopurkšķēt Dulburu salas Nacionālās himnas melodiju. Ikinga vectēvs un cilts galvenais zintnieks un viedais ir Vecais Lāčpurns, deviņdesmit trīs gadus vecs. Vēl ir daudz citu cilvēku un pūķu, ko Ikings un Bezzobītis satiek savu klejojumu laikā pa salām un apkārtni.

*****
Neskatoties uz to, ka Kresidas Kovelas grāmatas bija visai populāras, pasaules atpazīstamību ciklam atnesa garā stāsta “Kā pieradināt pūķi” ekranizācija, kas uz ekrāniem iznāca 2010. gadā kā studijas “DreamWorks” pilnmetrāžas animācijas filma. Krisa Sandersa un Dina Debluā multfilma ļoti stipri atšķiras no grāmatas – faktiski, tas ir pavisam cits stāsts. Filmā vikingi cīnās pret milzīgiem, lidojošiem pūķiem un Ikings kļūst par pirmo, kam izdodas piejaucēt seno ienaidnieku, pārvēršot to par sabiedroto un draugu. Te parādās arī meitene Astrīda, Ikinga mīlas interese. Bezzobītis no sīka pūķīša pārvēršas par varenu Nakts Fūriju un Ikings kļūst par tā jātnieku. Zivjkājis no Ikinga vienaudža pārvēršas par pieaugušu vikingu. Ir arī daudzas citas izmaiņas... taču Kresidai Kovelai ekranizācija patika, viņa pat ierakstīja savā blogā, ka filma ir palikusi uzticīga “grāmatas garam un noskaņai”. Kino, tāpat kā grāmatu sērija ir ironiska un pamācoša himna drosmei, draudzībai, attapībai. Un īstai varonībai.

Sarakstītās grāmatas:

How To Train Your Dragon, 2003. How To Be A Pirate, 2004. How To Speak Dragonese, 2005. How To Cheat A Dragon's Curse, 2006. How To Twist A Dragon's Tale, 2007. A Hero's Guide To Deadly Dragons, 2008. How To Ride A Dragon's Storm, 2008. How To Break A Dragon's Heart, 2009. How To Steal A Dragon's Sword, 2011. How To Seize A Dragon's Jewel, 2012. How To Betray A Dragon's Hero, 2013.

Kresidas Kovelas mājas lapa.

http://www.cressidacowell.co.uk/

Filmu mājas lapa.

https://www.howtotrainyourdragon.com/

Pielikumā foto no datora ekrāna, pārsvarā reklāmas bildes un attēli no filmas “Kā pieradināt pūķi 2”.002-DSCF7280A003-DSCF7281A004-DSCF7274A005-DSCF7277A006-DSCF7278A007-DSCF7275A008-DSCF7276A009-DSCF7268A010-DSCF7273A011-DSCF7270A012-DSCF7265A013-DSCF7257A014-DSCF7262A