Burmins, pirmā Krievijas kara ar Napoleonu un 1805. gada Austerlicas kaujas veterāns, no turienes atgriežas ne gluži tāds pats, kāds viņš bija. Jauno zemes īpašnieku sāk mocīt dīvainas lēkmes: saasinās oža, ķermenis pārstāj paklausīt, un tad seko bezsamaņa. Viņš gadus pavada noslēgtībā, slēpjot savu pārvērtību. Nejauša tikšanās ar kādreizējo mīlestību pamodina viņā senu sajūtu – un Burmins atgriežas pasaulē. Šķita, ka Smoļenskas sabiedrībā nekas nav mainījies, taču gaisā karājās neskaidra priekšnojauta par gaidāmo karu: visi par to runā, bet nezina, ka tas jau ir uz sliekšņa.
Tumsa klusēja. Sāka tuvoties šalkoņa – vienaldzīgi, lietišķi. Kā tu tiec pie ēdiena, kas jau ir uz galda. Gruša paspēra soli atpakaļ un iesaucās:
- Es eju pie saviem bērniem... Man ir trīs. Man ir viens no tiem. It kā varētu saprast un, sapratusi, nožēlot.
Gruša atkāpās. No trokšņa zem pēdas nodrebēja viss ķermenis. Viņas sirds dauzījās krūtīs. Viņas paša elpa bija apdullinoša. Skaņas, ēnas, šalkas, mēness gaisma saplūda slimīgi kustīgā masā. Velkoša sajūta galvā. Vai tur, krūmos, kāds tos satricināja? Vai arī tā šķita? Noelsās kāds putns, iečiepstējās zaros. Melnas šausmas iedūrās iekšā. Gruša metās prom, stumdama zarus prom no sejas, visa, kā dreboša sirds.
Jūlija Jakovļeva jaunajā grāmatā meistarīgi pārdomā 19. gadsimta krievu prozas tradīciju, apvienojot lielisku krievu romānu un fantastisku trilleri. Viņas prezentētā 1812. gada pasaule ir “pasaule ar līdz šim slēptu, bet šausmīgu sociālo spriedzi sabiedrībā. Kādu saspiež dzimtbūšana, kādu vispārpieņemtas pieklājības normas. Karš atlaidīs šo spriedzi un parādīs, kurš patiesībā ir kurš.
Tēvzeme zemniekam ir šis ciems, šī upe, šis mežs, šī pļava, šis lauks. Un nevis kaut kāda Austerlica, kur viņam sveša un nesaprotama mērķa vārdā tiek aicināts nolikt galvu.
Vecmāmiņas ņurdēja. Kāds nospļāvās. Kāds kaut ko teica. "Tiešām..." viņai pazibēja prātā. "Viņas arī ir mātes." Bet kāds instinkts aizliedza dēlu pieminēt, mācīja: ved prom no ligzdas. Viņa mēģināja. Pūlis apstāja. Rokas satvēra viņas kleitu, matus. Anna Vasiļjevna kliedza.
Jūlijas Jakovļevas jaunajā grāmatā apvienots lielisks krievu romāns un fantastisks trilleris. Romāna darbība sākas Smoļenskā 1812. gada vasarā. Pēc autores domām: “Invāzijas" pasaule nav "Kara un miera" idilliskā un garīgā pasaule. Mana 1812. gada pasaule ir līdz šim slēpta, bet briesmīga sociālā spriedze sabiedrībā. Kādu spiež dzimtbūšana, kādu vispārpieņemtas pieklājības normas. Karš atlaidīs šo spriedzi un parādīs, kurš patiesībā ir kurš. Galvenais varonis ir pensionēts jauns zemes īpašnieks ar Puškina uzvārdu Burmins. Viņš ir pirmā Krievijas kara ar Napoleonu un Austerlicas katastrofas veterāns, no kurienes viņš atgriezās ne gluži tāds pats kā bija. Viņš nodzīvoja sešus gadus, turēdamies tālāk no cilvēkiem un slēpdams savas nepatikšanas, bet tagad viņam būs jāiet ārā – un jākalpo augstam mērķim".
Autore.
Jūlija Jakovļeva ir rakstniece, žurnāliste, mākslas kritiķe, redaktore. Regulārs interneta vietņu Afisha, Colta.ru, Gorkij-media, Arzamas dalībniece. Grāmatu par baletu un lugu, detektīvu un realitātes pasaku autore. Jūlija Jakovļeva strādāja par baleta žurnālisti laikrakstā "Kommersant" un par redaktori žurnālā "Architectural Digest". 90.-2000. gados viņa bija profesionāli saistīta ar Mariinskas teātri: preses dienesta un teātra muzeja darbiniece, baleta trupas tūres organizatore un pasniedzēja. Šajā periodā viņas grāmatas “Mariiniskas teātris. Balets. XX gadsimts”, “Baleta ABC”, “Mīlestības ABC”, kā arī izrādes “Dzīvoklis Nr. 1937”, “Terminuss”, “Maršs uz mājām”. Pēdējos gados viņš raksta detektīvstāstus un realitātes pasakas (cikls “Ļeņingradas pasakas”).