Laura Dreiže. Tā runāja Zosu māte
Kendija Enslija ir jauna žurnāliste ar neparastu talantu: viņa redz spokus un spēj ar tiem sazināties. Tas reizēm kļūst nogurdinoši, jo gari mēdz būt pļāpīgi un uzrasties nepiemērotos brīžos, tomēr Kendija nesūdzas – pateicoties savām spējām, viņa joprojām var būt kopā ar sev visdārgāko cilvēku pasaulē.
Korbins O’Braiens ir feja. Precīzāk – pa pusei feja, bet puisis ir gatavs uz jebko, lai feju tauta viņu pieņemtu kā savējo. Protams, par Korbina plāniem nevajadzētu uzzināt nedz viņa audžumātei-raganai, nedz draugiem un pārējiem no vietējās pārdabju kopienas, jo viņa ieceres nav gluži likumīgas...
Kendijas un Korbina ceļi krustojas mazpilsētas kafejnīcā, aizsākot neizskaidrojamu notikumu virkni. Kendiju vajā neizprotamas izcelsmes radības, kas šķiet nākam no miglas. Drīz vien šīm būtnēm seko citas: vietējās avīzes redakciju ir apsēdušas trīs aklas peles, naktī ielās spēlējas bērni, un kas ir mazā sieviņa, kura lido zoss mugurā? Bet tas vēl ir tikai sākums...
Lauras Dreižes jaunākā romāna lappusēs sastopas mūsdienu pasaule un senu ķeltu leģendu atbalsis – mītiskas būtnes, dievi un raganas, durvju rokturis, kurš citē Šekspīru, un mazliet sociopātiska enciklopēdija. Kendijai un Korbinam ir jāsaprot, kā vērst notikušo par labu, pirms iekams ar pasauli noticis kas neatgriezenisks...
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/143475-ta_runaja_zosu_mate.html
Piena ceļa dvēseles. Latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāsti
Parastu cilvēku vidū slepus mājo reptiloīdi...
Dienvidus tveicē tevi apmeklē noslēpumaina skaistule...
Fotoaparāts, izrādās, ir bīstams ierocis...
Uz tava balkona ierodas laika ceļinieks...
Un esi uzmanīgs, jo mēbeles tevi vēro!
Trešajā latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājumā mutuļo krāšņa iztēle, saplūst laiki, rosās mītiskas būtnes, autori pasmīn par populāriem mītiem, bet vietā uzreiz piedāvā paši savus – tikpat aizraujošus un gandrīz, gandrīz ticamus. Lielu daļu stāstu vieno ceļa motīvs – tas ir ceļš pagātnē vai nākotnē, ceļš savā dvēselē un ceļš, kas, kā uzzinām, turpinās arī pēc nāves.
Krājumu veido sešpadsmit stāsti, kas guva atzinību trešajā fantāzijas un fantastikas stāstu konkursā “Sapņu laiks”. Autoru vidū – gan populāri rakstnieki, gan debitanti.
Valdis Rūmnieks. Laika spēles. Divi dīvaini piedzīvojumi Murjāņos un Rīgā. Noslēpumainā atteka. Saules acs
"Laika spēles" ir Valda Rūmnieka populārā detektīvstāsta “Ozola grāmata” turpinājums. Grāmatā iekļautajos stāstos “Noslēpumainā atteka” un “Saules acs” lasītājs var kopā ar dvīņiem Andri un Gitu un viņu draugu Eidi piedalīties elpu aizraujošos piedzīvojumos gan Murjāņos, gan Rīgā. Pusaudži palīdz pieaugušajiem atminēt laika spēļu radītās mīklas. Viņi nokļūst pavisam šausminošā situācijā, Gaujā zvejojot, un palīdz minēt kāda neparasta radījuma radīto mīklu stāstā “Noslēpumainā atteka”. Savukārt stāstā “Saules acs” lasītājs sastapsies ar “Ozolu grāmatā” iepazīto Samta Ūsu un kopā ar viņu un saviem vecākiem Rīgā meklēs noslēpumaino disku. Stāstos pagātne, tagadne un nākotne savijas vienuviet un gluži noslēpumaini spēlējas ar lasītāju.
Piedzīvojumos kopā ar rakstnieku devusies arī māksliniece Agija Staka. Viņas ilustrācijas palīdzēs lasītājam iztēloties neparastos un aizraujošos notikumus.
Stīvens Kings. Tas. 1. grāmata
Stīvena Kinga romāns “Tas” (1986) ir viena no izcilākajām un slavenākajām grāmatām pasaules literatūrā, tā tulkota daudzās valodās, izdota neskaitāmās tirāžās un vairākkārt ekranizēta. Latviešu valodā romāns “Tas” tulkots pirmo reizi.
1958. gads. ASV, klusa pilsētiņa Derija Menas štatā. Cilvēku rimto dzīvi negaidot satricina vairākas neizskaidrojamas slepkavības. Septiņi bērni apvienojas, lai cīnītos pret sensenu, šķietami neiznīcināmu ļaunumu, kas katram no viņiem parādījies visslēptāko baiļu veidolā. Bilam Denbro ir aizdomas, ka šis ļaunais spēks – Tas – ir nogalinājis viņa brālīti Džordžu. Bērni sadzen Tam pēdas, taču cīņa nebūt vēl nav galā.
1985. gads. Septiņi drosmīgie bērni nu ir pieauguši. Viņi devušies pasaulē pēc laimes un panākumiem, taču kāds nepārvarams spēks sauc tos atpakaļ uz Deriju. Ir jāatceras viss, kas aizmirsts, ir vēlreiz jāapvienojas, lai atkal stātos pretī šausmām un bezvārda ļaunumam...
“Satriecošs sasniegums... varena šausmu odiseja... tikai sāciet lasīt, un nespēsiet aizvērt grāmatu.” The Washington Post Book World
“Grāmata “Tas” jūs pārņems... Visi tēli ir tik īsti, ka šķitīs: jūs lasāt par sevi... un ieteicams lasīt labi apgaismotā telpā.” Los Angeles Times
No angļu valodas tulkojusi Santa Brauča.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/136426-tas_1_gramata.html
Stīvens Kings. Tas. 2. grāmata
“Nē, tie nebija reāli. Monstri televīzijā un monstri kino, un monstri komiksu grāmatās nebija īsti. Iekams neaizgāji gulēt un nevarēji aizmigt; iekams pēdējās četras konfektes, ietītas papīrā un noglabātas zem spilvena pret nakts ļaunajiem spēkiem, nebija notiesātas; iekams gulta pati nepārvērtās sasmakušu sapņu ezerā un ārā gaudoja vējš, un bija bail paskatīties uz loga pusi, jo tur varētu vīdēt seja; sensena ņirdzoša seja, ne satrūdējusi, bet vienkārši izkaltusi kā pērnā lapa, acīm kā dziļi iegrimušiem dimantiem tumšos dobumos; iekams neieraudzīji vienu lēverainu, ķetnai līdzīgu roku pastiepjam balonu saišķi...”
Stīvena Kinga romāns “Tas” (1986) ir viena no izcilākajām un slavenākajām grāmatām pasaules literatūrā, tā tulkota daudzās valodās, izdota neskaitāmās tirāžās un vairākkārt ekranizēta. Latviešu valodā romāns “Tas” tulkots pirmo reizi.
“Dažkārt ir nepieciešams dziļi sevī atkal kļūt par bērnu, lai veiksmīgi pārciestu satricinošus dzīves notikumus. Elastīgais bērna prāts labāk tiek galā ar pasauli, kas brīžiem šķiet sajukusi prātā. Pēc grāmatas varoņu pēdējās cīņas ar To Derija vairs nekad nebūs tāda kā iepriekš, un tāpat arī lasītājs.” Džefrijs Kītens
No angļu valodas tulkojusi Santa Brauča.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/141228-tas_2_gramata.html
Džo Aberkrombijs. Puse kara. Sašķeltājūra, 3
TIKAI PUSI NO KARA IZCĪNA AR IEROČIEM. VĀRDI IR STIPRĀKI PAR BRUŅĀM.
Kad Kara māte izpleš savus dzelzs spārnus, tumsa pārņem Sašķeltās jūras krastus. Daži ir dzimuši, lai cīnītos un kristu kaujā, citi labprāt paliktu gaismas pusē. Princesei Skarai tiek atņemts viss, kas viņai dārgs, palikuši tikai vārdi. Lai atgūtu to, kas viņai pienākas, jāaizmirst viss cilvēcīgais, tikai ne apņēmība...
Triloģijai Sašķeltā jūra nav ne piemērota, ne nepiemērota lasītāja. Šie fantāzijas romāni domāti visu paaudžu un laiku lasītājiem, ja vien viņi ir emocionāli gatavi tam, ka sāpēs sirds. Pretēji grāmatu nosaukumiem Aberkrombijs nesamierinās tikai ar pusi no iespējamā.
No angļu valodas tulkojusi Ligita Lukstraupe.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/143196-puse_kara_saskelta_jura_3.html
Merisa Meijere. Sindera. Mēness hronikas. 1. grāmata
Arī stāsts par nākotni sākas ar vārdiem: “Reiz sensenos laikos...”
Arī nākotnē Pelnrušķītei ir ļaunā pamāte, pusmāsas un ielūgums uz balli pilī...
Jaunpekinas trokšņainās ielas piepilda cilvēki un androīdi. Cilvēci apdraud nāvējošs mēris. No izplatījuma Zemi vēro nežēlīgi Mēness ļaudis un gaida izdevīgu brīdi uzbrukumam. Neviens nenojauš, ka planētas liktenis ir atkarīgs no vienas vienīgas meitenes...
Sešpadsmit gadus vecā Sindera ir talantīga mehāniķe un kiborgs. Viņa ir otrās šķiras pilsone ar noslēpumainu pagātni, un pamāte viņu ienīst. Bet, kad Sindera sastop pievilcīgo princi Kaju, viņa piepeši attopas starpgalaktiskas cīņas un aizliegtu jūtu krustugunīs. Meitenei ir jāizšķiras starp pienākumu un brīvību, uzticību un nodevību. Sinderai ir jāizdibina savas pagātnes noslēpumi, lai glābtu pasauli, – jo viņai piemīt kas neparasts. Kaut kas tāds, par ko citi būtu gatavi nogalināt...
Šajā iztēles bagātajā un draudīgu pavērsienu pilnajā versijā par Pelnrušķīti dziedošu peļu un kristāla kurpīšu vietā stājas sarkastiski androīdi un mehāniskas kājas.
Aizraujošs pasaku un zinātniskās fantastikas sajaukums. Šī grāmata ir kaut kas starp Pelnrušķīti, Terminatoru un Zvaigžņu kariem.
Merisa Meijere (Marissa Meyer) kopā ar vīru un trim kaķiem dzīvo Takomā Vašingtonā. Viņa fano par seriāliem Sailor Moon un Firefly un mēdz sakārtot grāmatas pēc vāciņu krāsas. Merisa jau kopš bērnības dievina pasakas un negrasās izaugt no šīs aizraušanās. Var gadīties, ka viņa pati ir kiborgs. Viņas pirmais romāns “Sindera” uzreiz pēc debijas iekļuva New York Times bestselleru sarakstā. Vairāk uzzināsiet, apmeklējot Merisas mājaslapu: marissameyer.com
No angļu valodas tulkojusi Laura Dreiže.
"Man vienmēr ir paticis lasīt parafrāzes par pasakām – ir interesanti vērot, kā dažādi autori ņem par pamatu labi zināmu stāstu un piešķir tam citus vaibstus. Merisas Meijeres sērija “Mēness hronikas” pilnīgi noteikti ir visoriģinālākā versija par klasiskajām pasakām, kādu jebkad esmu lasījusi. Jau pirmā grāmata sagādā ne vienu vien pārsteigumu. Pelnrušķīte-kiborgs? Ļaunā karaliene no Mēness? Nākotnes sabiedrības politiskās intrigas? Mehāniska kāja kristāla kurpītes vietā? Šajā grāmatā ir atrodams tas viss un vēl vairāk – un tas ir lieliski! Autore meistarīgi vērpj sižetu un iepludina tajā oriģinālas idejas, vienlaikus saglabājot pasakas sirsnīgo būtību un atgādinot: lai arī cik smagi pārbaudījumi ir jāpārcieš, beigas tomēr būs laimīgas. Un brīdinu jau laikus – neiemīlēties princī ir neiespējami!" Laura Dreiže
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/132540-sindera_meness_hronikas_1_gramata.html
Skots Hokinss. Ogļu kalna bibliotēka
Reiz – cik sen tas īsti bija? – Karolīna bija normāla amerikāņu meitene. Normāli jaunieši bija arī Deivids, Maikls, Margarēta un citi. Tas bija pirms tam, kad viņus savā paspārnē pieņēma vīrs, kurš lika sevi dēvēt par Tēvu. Tagad viņi mitinās noslēpumainā Bibliotēkā, kurā glabājas kas vairāk par grāmatām. Viņi apgūst baisas un nežēlīgas zintis, lai reiz kļūtu... jā gan, par ko gan viņi pamazām tiek veidoti?
Taču notiek negaidītais. Kad pazūd Tēvs, ierastā dzīve sagriežas kājām gaisā. Bibliotēka paliek neaizsargāta, un šķiet, ka tas sāk ietekmēt visas apkārtējās pasaules esamību...
Karolīnai ir pašai savs plāns. Tajā ietilpst kramplauzis un divas lauvas, dažas atgriezeniskas un dažas neatgriezeniskas nāves, Bibliotēkā apgūtie noslēpumi un noslēpumi, kurus nevar līdz galam apgūt nekur.
Un tomēr: vai cīņā par plāna īstenošanu Karolīna nav piemirsusi kaut ko ļoti būtisku?
"Ogļu kalna bibliotēka", iespējams, ir šokējošākais fantāzijas darbs, ko lasīsiet šogad... vai jebkad. Tēli, kas jūs vajās sapņos, un ainas, kas iespiedīsies jūsu atmiņā kā iededzinātas, sižets, kas burtiski rauj uz priekšu, smiekli caur asarām un šoka elsām, – tas viss liecina, ka fantāzijas žanra lauciņā ir parādījusies jauna balss, ar ko turpmāk būs jārēķinās.
No angļu valodas tulkojis Vilis Kasims.
Lī Bardugo. Vārnu sešinieks
Talantīgajam noziedzniekam Kazam Brekeram tiek piedāvāta neiedomājama bagātība, taču, lai to iegūtu, jāpaveic šķietami neiespējams uzdevums: jāielaužas bēdīgi slavenajā Ledus galmā
(nekad agrāk neieņemtā armijas cietoksnī); jāatbrīvo ķīlnieks (kurš var iegrūst pasauli haosā); jāizdzīvo pietiekami ilgi, lai saņemtu atalgojumu (un to iztērētu).
Kazam vajadzīgi sabiedrotie, kuri ir pietiekami izmisuši, lai dotos pašnāvnieciskajā misijā, tomēr arī pietiekami meistarīgi, lai darbu paveiktu. Un viņš zina, kas tie būs – seši bīstamākie izstumtie, ko pilsēta spēj piedāvāt. Kopā viņi var kļūt neapturami –, ja vien pirms tam viens otru nepiebeigs.
No angļu valodas tulkojusi Santa Linkuma.
Sjouns. Skugabaldrs/Ēnu lapsa
1883. gada ziemā mācītājs Baldrs dodas dzeltenbrūnas lapsas medībās, jo ir iekārojis tās kažoku, bet lapsa dara visu, lai paliktu dzīva, tai skaitā vairākkārt pārdzimst no jauna. Tikmēr Fridriks domā, ko darīt ar viņam mantojumā atstāto lauku māju un pilsētā nejauši sastop Abu, meiteni, kas uztver pasauli pavisam savādāk nekā mēs. Aiz sniegotās ainavas slēpjas kāds tumšs noslēpums, kuru autors noteikti izstāstīs, tiklīdz būsit noticējuši mītam par lapsu..
Sjouna romāns “Skugabaldrs. Ēnu lapsa” stāsta par Islandi 19. gadsimtā. Šis ir pirmais no Sjouna daiļdarbiem, kas tulkots latviešu valodā, to paveicis tulkotājs Dens Dimiņš.
Islandiešu rakstnieks Sjouns (Sjón) dzimis 1962. gadā Reikjavīkā. Savu pirmo dzejas krājumu izdevis pats par saviem līdzekļiem 15 gadu vecumā. Kopš tā laika Sjouns sarakstījis duci romānu, vairākus dzejoļu krājumus un četrus operas libretus, viņa darbi tulkoti 35 valodās.
2005. gadā romāns "Skugabaldrs. Ēnu lapsa" ieguva Ziemeļvalstu padomes literatūras balvu. Savukārt 2001. gadā Sjouns izpelnījās "Oskara" nomināciju par dziesmu tekstiem Larsa fon Trīra filmai "Dejotāja tumsā" ar islandiešu dīvu Bjorku (Björk) galvenajā lomā. 2016. gadā Sjouns izvēlēts par trešo no simt pasaules rakstniekiem projektā "Nākotnes bibliotēka" (The Future Library), viņa manuskripts nākamos simt gadus glabāsies Deichmanske - Oslo publiskajā bibliotēkā - un pirmoreiz tiks publicēts vien 2114. gadā.
Grāmata “Ēnu lapsa” izdota apgādā “Mansards” un tulkojums tapis ar Islandes Literatūras centra atbalstu. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”.
Tulkotājs Dens Dimiņš.
Grāmatas mākslinieks Zigmunds Lapsa.
Silvana de Mari. Hanija. Gaismas bruņinieks
Grāmata - himna mīlestībai,drosmei un izturībai.
Tumšais Kungs nolemj pazudināt cilvēci, liekot pasaulē dzimt savam bērnam, bet par māti tam izraugās Septiņu Virsotņu karalistes princesi Haksenu. Princeses vectēvs ar burvju mākslu palīdzību paredz vēl nedzimušā bērna ļauno spēku un atstāj pirmsnāves vēsti, piekodinot jaundzimušo nekavējoties nogalināt. Taču, kad Hanija piedzimst, viņas māte nolemj kopā ar zīdaini aizbēgt tuksnesī, cerēdama, ka tur mazulītes ļaunais spēks mazāk kaitēs ļaudīm.
Taču ko par to domā pati Hanija, kura jau pirms dzimšanas apzinās sevi un savu likteni?
“Hanija. Gaismas Bruņinieks” ir pirmā grāmata jaunajā itāļu rakstnieces Silvanas De Mari triloģijā. Latviešu lasītājiem jau ir pazīstamas autores grāmatas “Pēdējais elfs” un “Pēdējais orks”.
No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere.
Johanna Sinisalo. Saules kodols
Romāna "Saules kodols" darbība norisinās biedējoši pārvērstā Somijā, kuras pilsoņi – jo sevišķi sievietes – tiek selekcionēti un stingri kontrolēti. Aizliegtas ir pilnīgi visas baudvielas un pat čili, kam piemīt ne tikai narkotiskas, bet arī daudz bīstamākas īpašības.
J.Sinisalo romāns ir veidots oriģinālā Finnish weird jeb "somu savādības" žanrā, kuru literatūrzinātne dēvē arī par hibrīdžanru.
Romāna izteiksmīgo oriģinalitāti pastiprina hibrīdžanrā apvienotā somu melanholijas izpausme, ziemeļzemju leģendas un mitoloģija. Autore aicina lasītājus nebaidīties no romānā sastopamās fikcijas,ironijas un satīras, šie līdzekļi kalpo par lielisku paņēmienu, lai asprātīgi un pārspīlējot norādītu uz mūsu sabiedrības problēmām: dzimumu nelīdztiesības, varas struktūru un cilvēku mijiedarbi, cilvēku un dabas attiecības.
No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.
Endijs Grifitss, Terijs Dentons. 13 stāvu namiņš kokā
Kurš gan negribētu dzīvot namiņā kokā? It īpaši, ja tas ir pasaulē visfantastiskākais 13 stāvu namiņš, kurā ir boulinga celiņš, baseins, pilns ar cilvēkēdājhaizivīm, milzu katapulta, slepena pazemes laboratorija, limonādes strūklaka un māršmelovu aparāts, kas saldos gardumus iešauj tieši mutē.
Draugu Endija un Terija mājoklis ir tieši tāds. Viņi dzīve tajā ir aizraujoša un neticamu piedzīvojumu pilna. 13 stāvu namiņā kokā var atgadīties ITIN VISS. Visu piedzīvoto draugi apraksta un ilustrē paši savās grāmatās.
Endijs Grifitss ir populārākais mūsdienu Austrālijas bērnu grāmatu autors. Viņa darbi ierindojas New York Times bestselleru vidū, un to kopējā tirāža pārsniedz piecus miljonus eksemplāru. Viņa sadarbība ar mākslinieku Teriju Dentonu turpinās nu jau daudzus gadus, iepriecinot bērnus visā pasaulē.
No angļu valodas tulkojusi Marika Taube.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/135640-13_stavu_namins_koka.html
Sanita Reinsone. Apmaldīšanās poētika teikās, stāstos un sarunās
Sanitas Reinsones monogrāfija ir veltīta mūsdienu sabiedrībā aktuālajai apmaldīšanās tēmai, stāstiem un stāstīšanai. Interpretējot apmaldīšanos kā kultūrpieredzi, kuras izstāstīšanas tradīcija izsekojama jau pusotra gadsimta garumā, autore, izmantojot plašu starpdisciplināru teorētisko pieeju spektru, sniedz būtisku pienesumu mutvārdu stāstu un stāstīšanas izpētē. Kā teic latviešu folkloras pētnieks Dr. philol. Guntis Pakalns, “tas ir pētījums par to, kā neapmaldīties stāstu pasaulē – tajā, kas ir mums visapkārt un uz kuru folkloristi dažkārt vēl aizvien skatās caur 19. gadsimtā pagatavotām brillēm. Tas ir pētījums par cilvēku attiecībām ar stāstiem.”
Pētījuma empīriskais materiāls iegūts desmit gadu ilgā lauka pētījumā, kura laikā autore Latvijas laukos un pilsētās aicinājusi uz sarunu par apmaldīšanos dažādu paaudžu cilvēkus, ne tikai uzklausot stāstus, bet apspriežot arī orientēšanās un vietas izjūtas tēmu, kā arī lūdzot sarunas biedrus interpretēt un paust viedokli par šķietami neizskaidrojamo, pārdabisko un nesaprotamo. Līdztekus mūsdienu stāstu materiālam pētījumā analizētas arī latviešu teikas par vadātāju.
Folkloras pētniece Dr. art. Rūta Muktupāvela, vērtējot Sanitas Reinsones monogrāfiju, izceļ darba teorētisko plašumu un izsmeļošu empīriskās vielas analīzi, piebilstot: “Vērtīgi un interesanti ir autores analizētie dažādie teicēju pieredzes interpretācijas paņēmieni attiecībā uz tekstos atspoguļotajiem notikumiem, kuros savijas tādas kognīcijas kategorijas kā “dabiskais–pārdabiskais”, “racionālais–iracionālais”, “ticamais–neticamais” u. tml. Autores izvēlētā pozīcija pētījumu pasniegt no pirmās personas perspektīvas liek to uztvert kā metastāstu jeb stāstu par stāstiem, kas pētījumu pietuvina populārzinātniskajam stilam, taču vienlaikus autorei ir izdevies saglabāt pārliecinošu akadēmiskumu.” Savukārt komunikācijas un naratīvu pētnieks Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns norāda: “Grāmata ir nopietns pētījums par cilvēka domāšanas un rīcības mitoloģiskajiem avotiem un naratīvo ietvaru. Grāmatā tiek izmantots daudzveidīgs empīriskais materiāls, kas piešķir lielāku spēku izvirzītajiem argumentiem. Turklāt autore grāmatā regulāri atgriežas pie metodoloģiskām un konceptuālām refleksijām, kas analītiskajā vēstījumā nereti ļauj sasniegt abdukcijas kvalitāti jeb dinamisku līdzsvaru starp empīrisko un konceptuālo zinātniskās analīzes līmeni.”
http://lulfmi.lv/Apmaldisanas-poetika
Valērijs Siņeļņikovs, Andrejs Ivaško. Seno zināšanu glabātāji. Rūnu rakstu zinātāja sarakstes noslēpums
Seno zināšanu krātuves noslēpums, kas ļoti nepieciešams šodienas cilvēka savas būtības izpratnei. Šī grāmata paredzēta visiem, kurus interesē cilvēces senču pieredzes izpēte, sākot no vissenākajiem laikiem.
Šīs grāmatas lapas pusēs jūs atradīsiet atbildes uz jautājumiem par cilvēka rašanos, tēlaino domāšanu, burvestību vietu mūsu dzīvē, atklāsiet krievu tautas pasaku tēlu dažus noslēpumus.
Grāmatā mūsdienu zinātnes priekšstati par vēsturi tiks aplūkoti, raugoties no vēdiskajām un garīgajām pozīcijām.
No krievu valodas tulkojusi Marita Freija.