Lai veiktu kosmiskos lidojumus ar OL "Spirāle", bija vajadzīga lidotāja-izmēģinātāja kvalifikācija, tāpēc visi grupas kosmonauti 1967. gadā tika nosūtīti uz Valsts 8. GKS Čkalova vārdā nosaukto zinātniski-pētniecisko institūtu (Astrahaņas apgabala Ahtubinskas pilsētā), kur veiktu atkārtotu sagatavošanos un veiktu lidojumus ar dažādu tipu lidmašīnām. Tā, piemēram, H. Titovs 1967. gadā piedalījās lidmašīnu MiG-21 un Su-7 (visu modifikāciju), Su-9, Su-11, Jak-28 un Jak-25RV izmēģinājumos. Izņēmums bija tikai V. Lazarevs, jo viņš bija GKS lidotājs-izmēģinātājs vēl pirms iestāšanās kosmonautu vienībā. Bija domāts, ka tādi lidošanas kursi būs regulāri, taču pēc tam, kad 1968. gada 27. martā katastrofā iet bojā Jurijs Gagarins un Vladimirs Serjogins, vairākus gadus Ahtubinskā izmēģinājumi nenotiek. 1969. gadā KSC tiek reorganizēts (to pārveido par 1. Zinātniski-pētniecisko izmēģinājumu, J. Gagarina vārdā nosaukto kosmonautu sagatavošanas centru ar pirmās kategorijas ZPI statusu) un OL "Spirāle" lidojumu sagatavošanas grupa tiek izdalīta kā KSC 4. nodaļa. Jauno nodaļu no 1969. gada 21. marta sāk vadīt H. Titovs, kuram tajā laikā bija vecākā instruktora-kosmonauta kvalifikācija. Vēlāk, kad Titovs aiziet no kosmonautu vienības, 1971. gada 7. janvārī 4. nodaļu sāk vadīt Filipčenko, kuram bija tāda pati kvalifikācija. 4. nodaļas kadru sastāvs visu laiku mainījās - dažādos laikos lidojumiem ar "Spirāli" gatavojās Leonīds Kizims, Anatolijs Berezovojs, Anatolijs Dedkovs, Vladimirs Džanibekovs, Vladimirs Kozeļskis, Vladimirs Ļahovs, Jurijs Mališevs, Aleksandrs Petrušenko un Jurijs Romaņenko.
Tā kā radās tendence slēgt programmu "Spirāle", tad 1972. gadā 4. nodaļas kosmonautu grupā bija vairs tikai trīs cilvēki un arī treniņi vairs nenotika tik intensīvi. 1973. gadā "Spirāles" kosmonautu grupa iegūst jaunu nosaukumu GOL-a grupa (gaisa-orbitālā lidmašīna, kaut gan saīsinājumu, kas krieviski skan VOS, dažreiz tulko kā - kara orbitālā lidmašīna). 1973. gadā par Pirmās pārvaldes 4. nodaļas priekšnieka vietnieku kļūst instruktors-kosmonauts-pētnieks Ļevs Vorobjovs. 1973. gads kļūst par pēdējo KSC 1. pārvaldes 4. nodaļas gadu. Īsta orbitālā lidmašīna tā arī netiek uzbūvēta, GOL kosmonautu vienības vēsture ar to arī beidzas...
Visai dažādi veidojās tālākais "Spirāles" kosmonautu liktenis pēc projekta slēgšanas - astoņiem no viņiem izdevās lidot kosmosā ar KK "Sojuz": V. Lazarevs un A. Berezovojs veica pa vienam lidojumam, A. Filipčenko un J. Mališevs pabija kosmosā divas reizes, L. Kizims, V. Ļahovs un J. Romaņenko - trīs reizes, bet V. Džanibekovs - 5 reizes. Pirmais 4. nodaļas komandieris Hermanis Titovs pēc četriem treniņu gadiem ar OL "Spirāle", 1970. gada 17. jūnijā izstājās no kosmonautu grupas un mācījās PSRS Bruņoto spēku Ģenerālā štāba Kara akadēmijā, bet no 1972. gada augusta sāka strādāt vadošā amatā PSRS AM Galvenajā kosmisko līdzekļu pārvaldē. 1979. gada 4. jūlijā viņu ieceļ par PSRS AM GKLP priekšnieka pirmo vietnieku konstruktoru-izmēģinātāju un zinātniski-pētniecisko darbu jomā, šajā amatā viņš vada arī daudzkārt izmantojamās sistēmas "Enerģija-Buran" radīšanu, tajā pašā laikā no 1971. - 1991. gadam esot par nesējraķetes "Zenit" izmēģinājumu valsts komisijas priekšsēdētāju.
Informācija no
http://vkadenko.narod.ru/index/0-24
http://vkadenko.narod.ru/
buran.ru