Ilgdzīvošanas noslēpumi slēpjas sarkanvīnā

TVNET, 11.03.2013.
Jau tuvāko piecu gadu laikā aptiekās nonāks medikamenti, ar kuriem ārstējot dažādas vecuma kaites, mūža garumu varētu paildzināt līdz 150 gadiem.
Zinātniskajos centros jau ilgāku laiku norit pētījumi ar sintētisko resveratrolu, kurš cilvēka organismā paaugstina īpašas pretnovecošanas olbaltumvielas SIRT1 aktivitāti. Dabiskā ceļā SIRT1 aktivizēšana notiek, samazinot uzņemto kaloriju daudzumu un nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, taču olbaltumvielu var aktivizēt arī mākslīgi ar atbilstošu, reservatrolu saturošu medikamentu palīdzību. Dabā reservatrols nelielos daudzumos ir atrodams sarkanvīnā, taču sintētiski iegūtas vielas iedarbība ir spēcīgāka un tai nav ar sarkanvīna dzeršanu saistīto blakusefektu.

 

 

Farmācijas gigants GlaxoSmithKline, kurš 2008.gadā iegādājies sintētiskā reservatrola ražošanas un izpētes tehnoloģijas, pētnieciskajā darbā ar vēža, diabēta un sirdskaišu pacientiem, secinājis, ka viena fermenta aktiviātes paaugstināšana var veicināt ar vecumu saistītu slimību novēršanu un mūža ilguma palielināšanu, raksta Dailymail.co.uk.
Hārvarda universitātes ģenētikas speciālists Deivids Sinklērs skaidro, ka tādējādi ar reservatrola medikamentiem varētu ārstēt vienu konkrētu saslimšanu, bet vienlaikus novērst vēl 20 citas kaites, kas nav raksturīgi mūsdienu medikamentiem ar šauru iedarbības lauku.
Reservatrolu pēta jau vairāk nekā desmit gadus, tomēr, spītējot dažāda līmeņa panākumiem eksperimentos ar vēža, diabēta, artrīta, psoriāzes, sirds un asinsvadu slimību, osteoporozes, kataraktas, Alcheimera un Parkinsona, kā arī citu vecuma kaišu ārstēšanu, precīza šīs dabā atrodamās vielas iedarbība nav izskaidrota.
Tai pašā laikā līdzšinējie sasniegumi ir diezgan daudzsološi, jo, pēc Sinklēra teiktā, «farmācijas vēsturē nav bijis tāda medikamenta, ar kuru varētu panākt fermentu ātrāku darbošanos».
Uzskatāms reservatrola iedarbības piemērs ir peles ar lieko svaru. Tās laboratorijas apstākļos spējušas skriešus veikt divreiz lielākus attālumus un dzīvojušas par 15 procentiem ilgāk nekā peles ar normālu ķermeņa svaru.
«Tagad mums jāpēta, kā dot labumu veseliem organismiem,» norāda Sinklērs. «Mēs atklājam, ka novecošana nav nebremzējams process. Daži no mums varētu dzīvot pat līdz 150 gadu vecumam, taču bez tālākiem pētījumiem tas nenotiks.»

http://www.tvnet.lv/tehnologijas/atklajumi/456690-ilgdzivosanas_noslepumi_slepjas_sarkanvina