Tomēr, lūk, viņi, fakti: 1970. gada 18. septembrī igauņu žurnālists un rakstnieks-iesācējs Henns-Kārels Hellats (dz. 1932) publicēja avīzē "Sirp ja Vasar" rakstu "Literatūras aizraujošās provinces", kur pirmo reizi parādās vārds "ulme" - "fantastika".
Sapnis pret pelēko realitāti.
Hellats piedāvāja ar šo vārdu aizvietot terminu "teaduslik fantastika" - visai neveiklu kalku no krievu "naučnaja fantastika". "Ulme" skanēja svaigi, tur saknē skadri bija nolasāms vārds "ulm" - "sapnis", tāpat arī to varēja lietot kā pretstatu vārdam "olme" - "sadzīve", kas simbolizēja apnikušo, sociālistisko reālismu.
Vārds iedzīvojās - igauņu valoda vienmēr bija atklāta līdzīgiem jaunveidojumiem, lai atceramies neseno vārdu "taristu", "infrastruktūras" nozīmē. Patiesību sakot, 1970. gadu sākumā konkurenci "ulme" sastādīja cita "zinātniskā fantastika" - "ruja", ko izdomāja dzejnieks un tulkotājs Andress Ehins. Šis vārds tā iepatikās muzikantam Reinu Rannapu, ka beigās pārvērtās par viņa dibinātās rokgrupas nosaukumu.
2015. gad 16. septembrī divi desmiti fenu sapulcējās Tallinas Rakstnieku namā, lai atzīmētu vārda "ulme" 45 gadu jubileju (nejauši gadījās, ka atzīmēšana notika ātrāk nekā vajadzētu). Svinot Fantastikas dienu, kas bija apvienota ar "ulme" pusjubileju, tika uzaicināts arī termina autors Henns-Kārels Hellats, kurš ir pazīstams ne tikai kā vārda veidotājs. Starp citu, tieši viņu uzskata par vietējās zinātniskās fantastikas dibinātāju un pirmā, igauņu valodā sarakstītā ZF-romāna autoru.
Šis romāns ar nosaukumu "Sieviešu pasaule" iznāca divās grāmatās (1976, 1978) grāmatu sērijā "Mirabilia" izdevniecībā "Eesti Raamat", kur iespieda detektīvus un fantastiku. Sēriju sāka izdot no 1973. gada un tajā galvenokārt publicēja detektīvus, taču pazibēja tur arī ZF, turklāt, ļoti laba: no Strugackiem un Jeremeja Parnova līdz Artūram Klārkam, Ursulai Le Gvinai un Aizekam Azimovam. Vispār, pati "Mirabilia" ekssistence apstiprināja tēzi par to, ka PSRS nacionālajās nomalēs bieži bija daudz vairāk brīvības, nekā vidienē: to, ko nekādi nebūtu iespējams publicēt krievu valodā, igauņu valodā publicēja mierīgi. Azimova "Fonds" ar kaut ko ļoti neiepaticies Maskavas cenzoriem, parādījās igauņu valodā 1985. gadā, kad vēl perestroika nebija sākusies. "Le Gvinas "Tumsas kreisā roka", grāmata par citplanētiešiem, kas apstākļu dēļ pārvēršas gan par vīriešiem, gan par sievietēm, Krievijā iznāca tikai 1991. gadā, toties Igaunijā parādījās pašā stagnācijas laikā - 1981. gadā.
Henns-Kārels Hellats paguva uzstādīt rekordu arī te: viņš kļuva par vienīgo igauņu autoru, kura ZF-grāmata iznāca sērijā "Mirabilia".
"Bet tagad pumpurosimies".
Kā "Tumsas kreiso roku", tā arī "Sieviešu pasauli" var nosaukt par genderu fantastiku: romānā rakstīts par Zemei līdzīgu planētu, kur sievietes ir pārņēmušas varu savās rokās un ar ģenētisku manipulāciju palīdzību pārstāja dzemdēt vīriešus, tāpēc ka no tiem ceļas viss ļaunums. Gandrīz visi vīrieši ir izmiruši, palikušie apkalpo "mīlas villās" sievietes, kurām likums atļauj veikt dzimumaktus ar mērķi radīt bērnus. 1970. gadu vidū mākslīgā apaugļošana jau tika lietota lopkopībā un daudzi kritizēja autoru, ka viņš nav to ņēmis vērā, taču Hellata mērķis bija cits: viņš rakstīja nevis bioloģisko ZF, bet gan genderu antiutopiju, kas sabrūk, kad varoņi iemīlas viens otrā. (1970. gadi vispār runāja par sieviešu virskundzību: 1974. gadā francūzis Robērs Merls izdeva romānu "Apsargātie vīrieši", kas bija līdzīgs "Sieviešu pasaulei". Kaut gan, Visockis dziedāja par tau-valzivietēm, kuras "negrib ar vīriešiem saieties", vēl 1960. gados.) [Kā lai neatceras vecu poļu fantastisko filmu "Seksa misija" (1983), kas tika rādīta arī pie mums, stipri apgraizīta un ar citu nosaukumu - t.p.]
Hellata romāns kļuva par pirmo igauņu ZF, taču fantastika igauņu valodā protams tika sacerēta arī agrāk. Pietiek atcerēties Karla Ristikivi romānus "Pa vikingu pēdām" (1936, alternatīvā vēsture) un "Brīnumu sala" (1964. satīriskā fantāzija), vai arī, teiksim, aizrobežu igauņa Enna Niu grāmatu "Svinīgais maršs" (1968) - kara fantastiku par to, kā Rietumi sagrauj socvalstis, atjauno Igaunijas Republikas neatkarību un soda komunistus. Taču Igaunijas "ulme" vēsture sākas tieši ar Hellatu.
Fantastikas dienā ZF biedrības prezidents veiko Belialss pasniedza Hellatam diplomu, kas apliecina, ka tieši viņš ir kļuvis par Igaunijas fantastikas krusttēvu. Hellass izveidoja arī savas rokas nospiedumu - nākotnē tieši tas tiks izmantots, lai izgatavotu "Stalkera" balvu, ar ko tiek apbalvota labākā Igaunijas fantastika. Kā saka, "elagu ulme" - lai dzīvo fantastika!
http://rus.postimees.ee/3341443/jestonskoj-nauchnoj-fantastike-4