Cilvēkam, kas audzināts kristīgās kultūras garā, rodas jautājums, kas eņģeļiem gan kopīgs ar materiālo labumu iegūšanu – šopingu jeb iepirkšanos.
Cilvēks kā prece
Filozofe Maija Kūle norāda, ka mūsdienu filozofi sen noformulējuši atziņu, ka dīvainā alkatīgā patērētājsabiedrība baznīcas vietā izvēlējusies lielveikalu. Pirmie to ar ironisku un kritisku skatu pamanīja ASV intelektuāļi jau sešdesmitajos gados. Pēc pusgadsimta šis vilnis atvēlies arī uz Latviju: cilvēks nemeklē dzīvē garīgās vērtības, bet aizņemts tikai ar rūpēm, kā ieģērbt miesu un piebarot vēderu. Tāpēc '"šopinga eņģelis" jāuztver kā tipisks postmodernā laika simbols. Filozofe atminas, kā savulaik pasauli šokēja "britu jaunās mākslas" pārstāvis, kurš veidojumu no ziloņu mēsliem bija nosaucis par "Madonnu".
Arī "šopinga eņģelis" ir uztverams kā turpinājums nicīgai, ciniskai attieksmei pret kultūras vērtībām. Filozofe teic, ka visbriesmīgākais pat nav tas, ka šīs skulptūras pie lielveikala izstādītas, bet gan tas, ka tās pasniedz par "mūsdienu cilvēkam nozīmīgu vērtību vēstnešiem".
Citstarp atcerēsimies arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga teikto sprediķī valsts svētku dievkalpojumā: "Patērētājsabiedrība galu galā cilvēku pašu padara par preci un nosaka viņa vērtību pēc tā, cik viņš spēj iegūt un tērēt. Tos no mums, kuri šos noteikumus pieņem, patērētājsabiedrība dzen nežēlīgā skrējienā un stresā, kur statuss un pirktspēja kļūst par identitāti. (..) Bībelē teikts, ka Dievs tautām ir nospraudis laikus un robežas nevis tādēļ, lai cilvēki patērētu preces un paši kļūtu par tādām, bet lai meklētu Dievu, lai Viņā dzīvotu un rosītos, lai būtu Viņa cilts."
"Pērku, tātad esmu"
"Pētījumi rāda, ka ASV bērni, kas ir nākamie patstāvīgie un pastāvīgie patērētāji, katru gadu redz vidēji ap
20 000 TV reklāmu. Cilvēki tiek bombardēti ar uzbāzīgiem sludinājumiem, tos tiecas savaldzināt ar kairinošiem tēliem, tie tiek medīti ar daudzsološiem vārdiem," secinājis Lutera akadēmijas docents, teoloģijas doktors Guntis Kalme rakstā "Ekumenisko ticības apliecību antropoloģijas atbilde mūsdienu izaicinājumiem". Viņš akcentē, ka "normālais izdzīvošanas instinkts pēcgrēkākrišanas apstākļos ir deformējies un, tā kā cilvēks ir atteicies no Dieva, tad bailēs, ka nu pašam ir jāgādā par sevi, pārlieku asi reaģē uz savu vajadzību apmierināšanas nepieciešamību.
Ieraušot aizvien vairāk, cilvēks nav spējīgs pateikt "pietiek!", jo pa ceļam ir iedarbināta alkatība, kurai faktiski nav apmierinājuma griestu. Tā turpinoties, vēlme izdzīvot nemanot top par vēlmi uzdzīvot".
Reklāma iedarbojas uz pircējiem tā, ka viņi sāk domāt – esam tie, kas mums pieder, un varam būt tie, ko varam nopirkt. Cilvēks pasauli ir sācis skatīt kā preci un sevi kā kredītspējīgu pircēju. Laime kļūst atkarīga no spējas patērēt, bet cilvēks – par šopaholiķi, tas ir, ar nemierpilnu iepirkšanās kāri pārņemta būtne.
Gunta Kalmes veidoklis: "Iepirkšanās ir tapusi par Rietumeiropas un Ziemeļamerikas dzīves stilu un pašapliecināšanās veidu. Iepirkšanās vairs nav dzīves nepieciešamība, bet gan sociāls notikums, spēle, valdzinošs piedzīvojums, sacensība starp draugiem, pašapziņas celšanas iespēja un nacionālais brīvā laika pavadīšanas veids."
Šopings un
kolekcija no elles
Atceros, kā mani pārsteidza trīs gadus Luksemburgā pavadījusī klasesbiedrene Līga, pieminot, ka viņas darbavietā nerakstīts labās gaumes noteikums ir – apģērbu valkāt tikai vienu sezonu. Ja pēc atgriešanās skolā no vasaras brīvlaika nēsāsi to pašu kārtu, kolēģi tevi nesapratīs... Arī savdabīga patērētājsabiedrības izpausme. Bet kāds kolēģis stāstīja, ka brīvdienās iepirkšanās dēļ izjutis kaunu – gājis uz lielveikalu pirkt jaunākā modeļa telefonu. Izreklamēts, ka pirmajiem 50 pircējiem tas tiks tirgots par puscenu, tāpēc, cerot ietaupīt divarpus simtus latu, saradies pulka cilvēku. "Bija liela drūzmēšanās un kņada, daži ar spēku spiedās priekšā, viens sauca, ka jau kopš pusnakts nakšņojis mašīnā stāvvietā pie veikala, lai būtu rindā pirmais... Un šī ažiotāža tika nepārtraukti filmēta. Nolēmu rindā nestāvēt. Ceru, ka nebūšu nofilmēts kādos reklāmos kadros."
"Vārdu sakot, eņģeļu kolekcija no elles!" uz jautājumu, kā vērtēt "naudas un šopinga eņģeļus", man atbild Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats.
Jo arī ļaunie gari ir eņģeļi, tikai – kritušie eņģeļi, turklāt ļoti gudri un viltīgi, viņš brīdina. Pēc Rakstiem – Lucifers ir bijis gaismas eņģelis, kas, apzinādamies savu spēku, sacēlās pret pašu Dievu un kopā ar saviem palīgiem ir sastrādājis daudz ļauna pasaulē. "Ikonogrāfijā ļaunajam garam arī taisa spārnus, tikai viņš ir atbaidošs, ļaunie darbi atspoguļojas viņa figūrā," piebilst J. Pujats.
Katram savs sargeņģelis
Šonedēļ jau būs Adventes pirmā svētdiena, ar ko sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Tad cilvēku sirdis vairāk nekā citkārt atveras brīnumam, tāpēc parunāsim arī par labajiem eņģeļiem.
Sākot stāstīt par to parādīšanās formu, kardināls J. Pujats norāda, ka Jaunajā un Vecajā Derībā eņģeļus tēlo kā glītus jaunekļus, piemēram, Rafaelu, kas pavadīja ceļā Tobiju. Tad – kā cienījamus vīrus, piemēram, ir eņģeļi pie Kristus kapa, kuri vēstī par Viņa augšāmcelšanos. Vai arī – kā spārnotas būtnes, kā raksta pravietis Jesaja. Tāpēc mākslinieki eņģeļus grezno ar spārniem.
Eņģelis (gr. angelos) burtiskā tulkojumā nozīmē – vēstnesis, sūtnis. "Mēs lasām evaņģēlijā, ka eņģelis Gabriels tika sūtīts uz Nācareti, lai vēstītu par Pestītāja iemiesošanos," turpina J. Pujats. "Tāpat labi zināms, ka eņģeļus Dievs sūtīja uz Betlēmi vēstīt jau par Kristus piedzimšanu; vēlāk arī par augšāmcelšanos un citos gadījumos. Visbeidzot, par pastaro tiesu Jēzus saka: Dievs sūtīs savus eņģeļus, tie savāks Viņa izvēlētos no četrām vēja pusēm, no viena zemes gala līdz otram. Tas liecina, ka eņģeļiem ir dota liela vara un spējas, izpildot Dieva pavēles. Teoloģijā uzskata, ka eņģeļi ir tīri garīgas būtnes, tātad prāta un brīvas gribas ziņā nes sevī lielāku līdzību Dievam nekā mēs, cilvēki. No otras puses, eņģeļiem ir līdzība ar cilvēkiem tāpēc, ka viņi ir atsevišķas personas, kam prāts, spējas brīvi izvēlēties, rīkoties. Teologi uzskata, ka Dievs katram cilvēkam devis savu sargeņģeli."
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=334743:iepirkans-k-reliija&catid=177:sabiedrba&Itemid=257