Tolkinisti un žurnālisti sāka minēt, ko filmās tālāk? “Silmarillionu”? Taču tas nav viens stāsts, bet daudzi dažādi mīti, kas izstāstīti ļoti īsos tekstos. “Gredzenu pavēlnieka” turpinājumu? Taču Tolkins to nebija uzrakstījis, “Jaunās ēnas” fragments nevelk pat uz desmit ekrāna minūtēm, bet fantāzijas par to, ka “Saurons dod atbildes triecienu”, būtu kanona apgānīšana. Runetā vīdēja naivas cerības, ka Džeksonu ieinteresēs Nika Perumova “Tumsas gredzens”. Taču vairums domāja, ka tiks filmēts “Hobits” un viņiem izrādījās taisnība.
Retais zināja, ka Džeksons un New Line Cinema sākumā plānoja uzņemt “Hobitu” kā “Gredzenu pavēlnieka” pirmo daļu, tikai ekranizācijas tiesības tolaik atradās kompānijas United Artists rokās. Tagad “Hobits” kļuva par ideālu ideju, lai “turpinātu” kinotriloģiju. Tajā varēja izmantor dekorācijas no GP un aktierus, kuriem būs prieks atgriezties pie vecajiem varoņiem. Arī ar tiesībām būs vieglāk: vai tad tiesību uz “Hobitu” turētājs Sauls Zeincs atteiks oskarotās triloģijas veidotājiem. Labāk runāt ar viņu, nekā ar Kristoferu Tolkinu, ar kuru ir grūti kaut ko sarunāt un, kuram pieder tiesības uz “Silmarillionu”. Džeksons piedāvāja uzņemt divas filmas, sadalot sižetu uz pusēm. Darbā pie filmām grasījās pieslēgties studija MGM un koncerns Warner Bros.
Taču jaunu ziņu par filmēšanas sākumu vietā 2005.-2006. gadā no Holivudas atklīda tikai baumas par jaunām un jaunām tiesām. Par miljardiem, ko nopelnīja kinotriloģija, ar New Line Cinema tiesājās visi pēc kārtas – Kristofers Tolkins, Sauls Zeincs, aktieri, sponsori, investori... Taisnīgi gan būtu atzīmēt, ka runa visdrīzāk nebija saistīta ar prasītāju naudas kāri, bet gan ar New Line Cinema dubulto grāmatvedību. Tā vienam investoram studija pamanījās nosūtīt atskaiti, ka filma ir atnesusi vienus zaudējumus, kaut gan gigantiskie skaitļi no kasu ienākumiem tika publicēti visās avīzēs.
Vissliktākais bija tas, ka prasītāju vidū izrādījās arī Pīters Džeksons. Un New Line direktors Bobs Šejs paziņoja, ka Pīters apsēdīsies “Hobita” režisora krēslā tikai pār viņa līķi.
Naudas trūkuma labirints.
New Line sāka meklēt aizvietotāju Džeksonam. Kādu laiku viņa vietā skapēja “Baismo miroņu” un “Zirnekļcilvēka” režisoru Semu Reimi. Taču šim “Hobitam, kas varēja būt” izmaisīja zaudētās tiesas un finanšu problēmas. Ļoti nelaikā “Zelta kompass”, uz kuru New Line cerēja kā uz jaunu “Gredzenu pavēlnieku”, izgāzās amerikāņu filmu nomā. Kompānija atradās uz bankrota robežas un “Hobita” filmēšanu kārtējo reizi nācās atlikt.
Pirmais šajā nenoteiktībā neizturēja Sauls Zeincs. Deviņdesmit gadus vecais Viduszemes īpašnieks uzsita ar dūri pa galdu un paziņoja, ja tuvākajā laikā filmai netiks atrasts režisors, tad viņš atdos tiesības citai kompānijai. Un vēl – Džeksonu noteikti vajag pieaicināt kādā darbā , ja pat tādēļ būs vajadzīgs kāds līķis. MGM un Warner Bros. bosi bija vienisprātis un atbalstīja Zeincu, tā kā Šejam nācās ņemt savus vārdus atpakaļ un iet līgt mieru ar Džeksonu. Pats Pīters šajā dīkstāves laikā bija līdz kaklam iekšā pats savos projektos (“Karalis Kongs”, “Mīļie kauli” un “Tintins”) un jebkādā gadījumā neatrastu laiku, lai filmētu “Hobitu”. Taču izpildproducenta krēslu tomēr pieņēma. Kā vēlāk izrādījās – ne jau velti.
Bet par režisoru 2008. gada aprīlī kļuva “Fauna labirinta” un “Elles puikas” režisors Giljermo del Toro. Taču tikko fani paguva atviegloti uzelpot, kā izcēlās jauns skandāls. Kāds bija uzracis režisora vecu interviju, kurā viņš nepiesardzīgi... lamāja Tolkina grāmatas!
“Nekad neesmu sapratis varoņfantāziju. Vispār. Nemīlu visādus pundurus, pūķus, hobitus ar spalvainām kājām, zobenus un maģiju...
Es godīgi centos pieveikt “Gredzenu pavēlnieku”. Es nespēju. Tas man bija pārāk smags”.
Protams, tajos gados Giljermo pat nespēja iedomāties, ka kādreiz pats filmēs filmu par hobitiem ar spalvainām kājām un pūķiem, pierādot satracinātajiem tolkinistiem, ka neko nesabojās.
Faniem ir grūti pieņemt domu, ka grāmatu var ekranizēt cilvēks, kas nav iemīlējies tajā. Taču Giljermo pirmām kārtām ir profesionālis. Un viņš bija nopietns, kad teica, ka atdos projektam visus spēkus. Parakstījis kontraktu, režisors izlasīja visas grāmatas, izpētīja papildus materiālus un, pēc paša vārdiem, labāk saprata Tolkinu.
Pirms sākt rakstīt scenāriju, del Toro aizgāja pie vadības, lai nopietni runātu par divām filmām. Sacirst “Hobitu” uz pusēm viņam kategoriski nepatika: grāmatiņa jau tā nebija liela. Viņš piedāvāja visu stāstu ievietot pirmajā filmā, bet otro padarīt par “tiltiņu” uz GP, vēstot par notikumiem starp “Hobitu” un “Gredzenu pavēlnieku”. Džeksons savukārt uzskatīja, ka labāk sižetu papildināt ar ainām, ko Profesors bija atstājis aiz kadra, nekā izvilkt no tām veselu filmu. Gandrīz gadu del Toro, Džeksons, Frens Volšs un Filipa Boiensa mocījās ar filmas-”tiltiņa” scenāriju un beigās Giljermo nācās atteikties no savas idejas. Beigās “Hobita” scenāriju sadalīja uz pusēm, kā arī plānoja Džeksons.
Sagatavošanas darbs, ko veica del Toro, iespaido. Viņš ne tikai atgrieza komandā komponistu Hovardu Šoru un māksliniekus Alanu Lī un Džonu Hovu, bet arī uzaicināja darbā “Ellespuikas tēti” - Maiku Minjolu. Bet sarkanādainā dēmona lomas izpildītāju Ronu Pērlmanu viņš redzēja Beorna lomā. Pēc Giljermo domām filmai bija jāsākas ar gaišo, “džeksonisko” Viduszemi un pakāpeniski bija jākļūst arvien drūmākai.
Diemžēl, Pīters un Giljermo strīdējās, diskutēja un kala plānus uz kārtējās finanšu bedres un nenoteiktības fona. Koncerns Warner Bros. izglāba New Line no bankrota nopērkot to, taču tūlīt pat sašūpojās arī MGM. Filmēšanas sākums atvirzījās arvien tālāk un del Toro pacietība kusa. Viņa komanda jau bija sagatavojusi visu nepieciešamo: scenāriju, tēlu dizainu, kostīmus un dekorācijas, pat ainu kadrējumu, taču starta signāla kā nebija, tā nebija. 2010. gada sākumā režisors aizcirta aiz sevis durvis. Giljermo bija pārāk daudz savu plānu, lai upurētu tos pa pusei mirušas filmas dēļ.
Laikam “tumšais” “Hobits” no Giljermo del Toro kļūtu par atklāsmi un jaunu skat uz Viduszemi. Interesanti būtu arī redzēt stāstu, kas viss ievietotos vienā filmā. Tie ir vēl divi “Hobiti, kuri varēja būt”. Taču daudz svarīgāks ir fakts, ka Giljermo vietu ieņēma Pīters Džeksons. Režisora krēslu beidzot ieņēma tas, kuram tur bija jāsēž no paša sākuma, kas nepārstāja ticēt “Hobitam” un bija gatavs to stiept uz muguras līdz galam.
Vatsons, Harijs, Tumnuss vai Kas?
Džeksons izdarīja visu iespējamo, lai saglabātu veco aktieru gvardi. Viņš saprata, ka par Gendalfu, Gollumu un Elrondu ir jābūt tiem un tikai tiem aktieriem, kas tos tēloja “Gredzenu pavēlniekā”. Izmainīsi varoņu sejas un zudīs Viduszemes vienotība, zudīs sajūta, ka ekrāna otrajā pusē ir reāla pasaule ar dzīviem cilvēkiem. Tāpēc uz Ienu Makelenu un Endiju Serkisu cerēja kā uz nolemtu lietu un pat ilgi šaubās svārstīgais Hugo Vivings atrada laiku, lai atkal tēlotu Elrondu.
Taču iepriekšējais Bilbo “Hobitam” nederēja. Protams, neviens nešaubījās par septiņdesmit gadus vecā sēra Iena Holma meistarību un grimētāji spētu noslēpt vecumu. Taču “Hobits” ir piedzīvojumu filma, kur galvenajam varonim ir jācīnās, jāskrien un jāpeld, nevis jāslēpjas aiz dublieru mugurām. Holms saņēma vecā Bilbo-stāstnieka lomu prologā, taču galvenajiem notikumiem bija vajadzīgs jaunāks aktieris.
Viens no galvenajiem pretendentiem uz mistera Beginsa lomu [Atvainojiet, Tuntaku vai kā tur to sauca, es nespēju sagremot, tāpat, kā kādā krievu tulkojumā - Torbinsu – t.p.] skaitījās Džemss Makevojs, kura debetā bija Leto Atreidesa-jaunākā loma “Kāpas bērnos” un fauna Tumnusa loma “Nārnijas hronikās”. Pēdējā viņš ir ļoti līdzīgs hobitam. Bieži tika nosaukts arī desmitais Doktors Kas – Dēvids Tennants un Deniels Redklifs, Harija Potera lomas tēlotājs, kura kinosāga tieši tajā laikā tuvojās beigām. Katrs no šiem aktieriem lieliski tiktu galā ar lomu (kaut arī pārāk pazīstamā fizionomija traucētu uztvert Redklifu kā Bilbo). Tie ir veseli trīs “Hobiti, kas varēja būt”.
Taču uz jautājumiem par “Hobitu” visi trīs tikai atjokojās - ne ar vienu no viņiem lietas nebija pavirzījušās līdz kino provēm.