Hobita reanimācija

image002Pārvērst 300 lappušu grāmatu trīs apjomīgās filmās nav joka lieta, pat ja tas ir Dž.R.R.Tolkīna leģendārais romāns Hobits

TRILOĢIJAS pirmā daļa, pērn izrādītā un teju trīs stundas garā Hobits: Negaidīts ceļojums bija pārbaudījums pat rūdītākajiem tolkīnistiem un pie vērienīgas hronometrāžas pieradušajiem Gredzenu pavēlnieka pielūdzējiem. Taču, nododot skatītāju vērtējumam sērijas otro lenti Hobits: Smoga posta zeme, Pīters Džeksons ir izskaudis būtiskākās pagātnes likstas – aritmisko izstieptību un nekonkrētību, uztapinot krietni vien baudāmāku un dinamiskāku piedzīvojumu drāmu.

 

 

Smoga posta zeme pārliecinoši nosaka Hobita triloģijas toni, kas, gluži kā Džona Ronalda Rūela Tolkīna romāns, noskaņas ziņā ir daudz vieglāks un rotaļīgāks par Gredzenu pavēlnieka vēstījumiem. Tikai maķenīt īsāka par priekšteci, divas stundas un četrdesmit minūtes garā Smoga posta zeme gar acīm paskrien raiti – veikli pārmetoties no vienas spraiga sižeta situācijas otrā. Lai gan galvenais varonis – nadzīgais hobits Bilbo Baginss – uz ekrāna parādās reti un uzmanības saulītē atstāj uz pūķa Smoga okupētajām mājām ceļojošo tusnīgo rūķu brandžu, šajā lentē daudz vairāk nekā iepriekšējā jūtamas Tolkīna romānu caurstrāvojošās tēmas un tā būtiskie stūrakmeņi – personiskā izaugsme un pieaugšana jeb coming of age, tāpar arī drosme un lojalitāte. Sižetiskā virzība un arī krietni kodolīgāks stāsta izklāsts pēc gurdenā Negaidītā ceļojuma (kas nemaz nebija tik negaidīts, ņemot vērā, ka lentes varoņiem ar stundu bija par maz, lai izčammātos pirms došanās ceļā) šo filmu padara par piedzīvojumu kino žanram atbilstošu un saistošu skatāmvielu.

Pūķis Šerloka starplaikā

Kā jau Pītera Džeksona veidotajām Tolkīna darbu ekranizācijām pieklājas, arī Smoga posta zeme „tur buru” specefektu un citu tehnisko knifu ziņā. Šoreiz „saldais ēdiens” ir aktiera Benedikta Kamberbeča iemiesotais patmīlīgais alkatis pūķis Smogs, kura purns un ķermeņa augšdaļa ir uzmodelēti uz aktiera sejas vaibstiem un kustībām.

Lai to izdarītu, Šerloka titulvaroni spēlējošais aktieris seriāla filmēšanas starplaikā nedēļu pavadīja Džeksona kameras priekšā, vaibstoties un izteiksmīgi šķobīdamies ar vizuālajiem marķieriem noklātu seju. Pārtapināts pūķa veidolā, filmā Kamberbečs sarunājas ar savu Šerloka pārinieku – doktoru Vatsonu spēlējošo, 42 gadus veco Mārtinu Frīmenu, kuru Hobita grima mākslinieki un datorgrafiķi ir pārvērtuši jaunulī Bilbo Baginsā.

Vērts gaidīt nākamo

2.decembrī Losandželosā pirmizrādi piedzīvojusī filma ceļojumu pa pasaules kinoteātriem sāk tikai neilgi pirms 13.decembra, kad tā nonāks uz ekrāniem Latvijā, tad Smoga posta zemi ieraudzīs arī plašāka publika ASV.

Pēc Džeksons iepriekš veidoto Tolkina ekranizāciju likteņa spriežot, arī šai filmai izdosies iekļūt kases ienākumu spicē, it īpašai ņemot vērā, ka Negaidītais ceļojums, par spīti ne visai glaimojošām atsauksmēm, iekasēja mazliet vairāk nekā miljardu dolāru. Taču vairāk par nopelnītajiem skaitļiem filmas veidotāju komanda var lepoties, ka no lielstudiju peļņas orientētā lēmuma ne pārāk garo Tolkīna Hobitu izvērst trīs filmās viņiem tomēr izdevies radīt jēdzīgu žanra kino.

Hobita Viduszemes piedzīvojumu hronikas noslēgsies nākamā gada decembrī ar triloģijas beidzamo filmu Turp un atpakaļ. Tajā līdzās dažiem piefilmējumiem tikšot izmantots materiāls, kas jau uzņemts pirmās un otrās lentes tapšanas laikā. Smoga posta zeme raisa cerību, ka nākamo ir vērts gaidīt ne tikai Tolkīna daiļrades un Gredzenu pavēlnieka pielūdzējiem, bet arī vienkārši saturīga piedzīvojumu kino cienītājiem.