"Guardian" par Krievijas propagandu: patiesība ir tur - ārā.

Kremļa propagandisti mēģina pārliecināt visus, ka taisnības nav, ir tikai daudzi un dažādi viedokļi. Taču patiesība var būt tikai viena, un tā ir tāda, ka tieši Putina Maskavā tika nogalināts opozīcijas līderis Boriss Ņemcovs.

Pirmais par to ir sacījis Nīcše: "Faktu nav, ir tikai interpretācijas". Burtiski dažas stundas pēc opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavības piektdienā Krievijas MIL sāka publicēt veselu skaidrojumu buķeti par notikušo. Tas notika tādēļ, ka Ņemcovs piespieda savu draudzeni veikt abortu. Vainīgi ir ukraiņu nacionālisti. Lietā iesaistītas biznesa intereses vai viņa viedoklis par zināmo franču karikatūru žurnālīti.

Lai novirzītu no kursa raķeti ar siltuma vadību, bumbvedējs "Tu" izlaiž pretradiolokācijas atstarotāju gūzmu. Tieši tāpat Putina Krievija izsviež daudz dažādu patiesības interpretāciju, kam ar propagandisku tarkšķēšanu ir jānovērš uzmanība tiem, kuri cenšas aizrakties līdz patiesībai - tāda ir valsts dezinformācijas filosofija. Taktika ir tāda, ka ēters ir jāpiepilda ar pēc iespējas lielāku skaitu pretrunīgu hipotēžu un šajā juceklī - nemanot pazūd patiesība.

 

 

Taktika visā pilnībā ir mantota no VDK metodikas, ko Putina kungs izmantoja vēl 70. gados. Patiesību var droši noslēpt aiz milzums dažādām notikušā versijām. Tādos apstākļos pats jēdziens "patiesība" kļūst neacīmredzams. "Nekādas objektivitātes nav - ir tikai milzums dažādu puspatiesību". Formulējums pieder valsts telekanāla "Russia Today" galvenajai redaktorei Margaritai Simoņanai. Tas ir morāls relatīvisms, kas pacelts līdz masu iznīcināšanas ieroča līmenim.

Viens no šā postmodernistiskā autoritārisma pīlāriem ir Putina padomnieks, modists un izbijis Krievijas televīzijas ēnu priekšnieks Vladislavs Surkovs. Viņš ar vienādu azartu parunās ar jums gan par mūsdienu mākslu un repu, gan par politiku. Viņam katrs jaunums ir kāda komentārs, katra patiesība - nekas cits, kā viedoklis. Ir BBC viedoklis. Ir "Fox News" viedoklis. Un ir "Russia Today" viedoklis. Katru šo viedokli apsaimnieko kāda intereses, visi viņi ne tik mēģina noskaidrot patiesību, cik kārtējo reizi sagroza perspektīvu un globālo problēmu apspriešanu vietējā līmenī.

Surkova kungs saprot, ka tas viss labi saskan ar ideju, ko pazīst Rietumu auditorija, tas ir, ka pilnīgi katrs viedoklis ir uzmanības vērts, kā kāda personiskais viedoklis. Tādiem slinkiem filosofiem priekšstats par to, viens viedoklis var būt patiess, bet cits - kļūdains, liekas, nepamatoti pašpārliecinošs. Uz to vienmēr var atbildēt: "Kas tu tāds esi, lai spriestu, kas ir patiesība, bet kas nav?"

Krievijas varas propagandiskais spiediens rāda mums, ka, ja mēs atsakāmies no tā, ko esam pieraduši saukt par patiesību, viennozīmīgi uzvar tas, kas spēj pārkliegt pārējos. Citiem vārdiem, morālais relatīvisms neizbēgami ved pie nihilisma. "Kas ir patiesība", Pontijs Pilāts jautāja, cenšoties vainas un nevainības jēdzienus nomainīt ar miglainiem spriedelējumiem - tieši tāpat to dara Putins. Līdzīgu stratēģiju nevar atbalstīt neviens īsts žurnālists. Viedokļu var būt, cik tik uziet, taču patiesība ir tikai viena un tā ir svēta.

Krievijas valsts propaganda žonglē ar dažādām "patiesības" versijām, taču mums ir jāuzstāj tikai uz vienu: piektdienas rītā Ņemcova kungs vēl bija dzīvs, bet vakarā - vairs nē. Lai ko mums nestāstītu Kremļa iluzionisti, tikai tā arī ir patiesība.

This is a Latvian translation of The Guardian view on Russian propaganda: the truth is out there.

http://www.theguardian.com/commentisfree/2015/mar/04/guardian-view-russian-propaganda-truth-out-there-russian-version