Guanči - Kanāriju salu pamatiedzīvotāji

Izcelsme. Guanči bija noslēpumaina tauta - Kanāriju salu pamatiedzīvotāji. To izcelsme ir pilnīgi neskaidra. Tiek minēta Sahāra, Atlantīda vai kāds nezināms reģions. Tur bija liellopi, aitas un suņi. Paši savas salas sauca par Chinet. Vārds "guanči" cēlies no kada spāņu izrunāta vietējā salinieku vārda.
Daļa zinātnieku uzskata guančus par berberu radiniekiem, kas ieradušies salā laikā starp 5.gs.pmē. un kristīgās ēras sākumu.
Ir versija par to, ka guanči ir salās piestājušo feniķiešu pēcteči, taču tam pretī runā guanču gaišā ādas krāsa.

Antropoloģija. Guanči bijuši gaišmataini, zilacaini un liela auguma (no 1,75-1,82 m). Viņiem bijusi iezaļgana (olīvkrāsas ) āda. Ir uzskats, ka guanči varētu būt Ziemeļāfrikas Sahāras berberu radinieki, tikpat labi atbilst arī lemūriešu tēmai.
Pirmais 1341.gadā guančus aprakstījis Nikoloso de Rekko.

 

 

Valoda un rakstība. Viņiem bijusi literatūra, dzeja  un alfabētiska rakstu valoda. Runājuši tagad zudušā valodā, kura, šķiet, ir bijusi līdzīga Āfrikas berberu, varbūt tuaregu valodām. Tādēļ tiek uzskatīti par iespējamiem atlantu pēctečiem. 
Rakstība esot bijusi līdzīga Krētas salas hieroglifiem, citi saka - stipri modificēti ēģiptiešu hieroglifi, klīdzība ar maiju hieroglifisko rakstu. Esot saglabājušies kaut kādi raksti, kurus atstājis viens no pēdējiem guanču pārstāvjiem. jau pati rakstības esamība norāda uz to, ka guanču kultūra ir kādas senākas kultūras atlieka.

Lauksaimniecība un lopkopība.
Audzējuši liellopus, aitas, kazas, cūkas un suņus.

Reliģija. Pielūguši Sauli, tiem bijušas Saulei veltītas svētās priesterienes. priesteriem bijuši līdzīgi apģērbi kā babiloniešiem.

Mumificēšana. Mumificējuši savus mirušos līdzīgi senajiem ēģiptiešiem: iezieduši ar smaržīgām vielām un ietinuši kazu ādās. Mūmijas glabāja kopā ar greznumlietām un sadzīves piederumiem. Šodien šīs mūmijas var redzēt Tenerifē Santa Krusas muzejā.

Mitoloģija. Saglabājusies leģenda par katastrofu, kurā izglābušies.  Kad ieradās spāņi, bija pārsteigti, ka pasaulē vēl bez viņiem ir cilvēki, jo domājuši, ka pārējie aizgājuši bojā. Paši sevi nekad nav uzskatījuši par vietējiem.

Sabiedriskā organizācija. Viņiem bijusi vēlēta 10 ķēniņu monarhija. Ķēniņi laikam bija tie paši priesteri.

Arhitektūra. Augsti attīstīta akmens laikmeta kultūra un rakstības sistēma. 
Būvējuši mājas no cieši sabīdītiem akmeņiem ar sarkanām, baltām un melnām sienām ( tieši kā Platona aprakstītajā Atlantīdā! ), kā arī lielus apļveida nocietinājumus. Lietojuši kanālu irigāciju.

Amatniecība. nav bijuši metālu izstrādājumi. Varbūt tādēļ, ka uz salām nav bijusi metālu iegūšana.
Uz ādas veikuši tetovējumus.
Darinājuši Amerikas indiāņu keramikai līdzīgus podniecības izstrādājumus un akmens lampas.
Galvas rotājuši ar spalvām tāpat kā Ziemeļamerikas indiāņi.

Karamāksla. Dažas versijas norāda uz stipru kultūras pagrimumu, kā piemēram – karošanu ar akmens un koka ieročiem. Taču bijusi pietiekami laba kaujas organizācija, lai kādu laiku turētos pretī spāņiem.

Kuģniecība. Guančiem vispār nebija nekādu peldlīdzekļu - laivu, nemaz jau nerunājot par kuģiem. Tamdēļ viņi nespēja pat aizirties līdz citai Kanāriju salai, kur dzīvoja cita cilts, un kas atradās acu redzamības attālumā. kokmateriālu laivu un kuģu būvniecībai viņiem pietika, jo salās bija pietiekami bagātīgi meži.
Domājams, ka guančiem eksistējis kāds reliģiskas dabas jūrasbraukšanas aizliegums. Tātad starp atsevišķām Kanāriju salām nebija nekādu kontaktu! Tiešām pārsteidzoši! nekur nav zināms analogs šādai situācijai.

Medicīna. Mūmiju galvaskausos konstatēta trepanācijas tehnika, t.i. galvaskausa iedragāto vietu aizstāšana ar zelta vai sudraba plāksnēm. Stipri līdzīga senās Dienvidamērikas metodēm.

Vēsture.
Antīkā vēsture. Par salām bija zināms feniķiešu, vēlāk arī romiešu kuģotājiem. Romiešu vēsturnieks Plīnijs Vecākais apraksta Mauritānijas ķēniņa Džubas sūtīto ekspedīciju uz salām 1.gs.
Spāņu parādīšanās un kolonizācija. 13.gs.beigās salās pa reizei ieradās kastīliešu, portugāļu un dženoviešu kuģi, kas laupīja cilvēkus un pārdeva tos Eiropas vergu tirgos. Pirmais kuģis ar guanču vaņģeniekiem uz klāja ieradās Lisabonā 1335.gadā. Turpmāk Kanāriju salas kļuva par populāru vergu tirgotāju kuģu mērķi.
Salu iekarošana sākās ar 1402.gadu, bija ilga un asiņaina. Lepnie guanči nevēlējās pakļauties spāņiem. Kaujā pie Akentejo (Matanza de Acentejo) ciema guančiem spāņus pat izdevās sakaut.  Lielāko tiesu guanču iznīdēja. Stāsta, ka tie veseliem ciemiem metušies lejā no klintīm. Nedaudzie izdzīvojušie līdz 16.gs. beigām bija pilnīgi sajaukušies ar okupantiem. Liels viņu daudzums tika pārdots vergu tirgos Eiropā. Tās bija guanču vēstures beigas.
Dzīve Kanāriju salās spāņu valdīšanā. Ilgus gadsimtus salas kalpoja par bāzi kuģojumiem pāri Atlantijas okeānam. Gadījās arī pa kādam pirātu uzbrukumam piekrastē. 1797.gadā, uzbrūkot Tenerifei, angļu admirālis Nelsons te zaudēja roku.

Pētījumi Kanāriju salās. Guanču mīkla jau stipri pasen nodarbina arheologus un salās veikti pētījumi (tomēr visai maz) atšķirībā no senatnē neapdzīvotajām Azoru salām.
Tūrs Heijerdāls nodarbojās ar Guimāras piramīdas atrakšanu Tenerifē."
konstatēts, ka guanču kultūras pēdas ved jūrā, jo piekrastē konstatētas visai daudzas nogrimušas būves. Tuvāk par to esejā Zemūdens būves visā pasaulē.

http://www.aliens.lv/new.php?id=1&k=238

Atlantīda.zip

http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/atlantida-zip-puslapis4.html

http://www.atlan.org/articles/guanche_origin/index.html

Zudušais kontinents beidzot atrasts.

http://www.atlan.org/book/

Kanariju salas Tenerifes kādreizējie valdnieki.

http://personal.telefonica.terra.es/web/pelinor/menceyes/menceyes.htm

http://www.rareplants.de/islas_canarias/guanches_canary_islands/los_guanches.htm

http://www.bibliotecapleyades.net/esp_guanches_1.htm

http://istina.rin.ru/eng/ufo/text/243.html