Grigorijs Borisovičs Adamovs (īstajā uzvārdā - Gibss) ir dzimis 1886. gada 18. maijā, viņš bija septītais bērns vienkārša Hersonas kokapstrādes darbinieka ģimenē. Viņam neizdevās pabeigt pat ģimnāziju - izslēdza no priekšpēdējās klases, jo vecāki nespēja laikā samaksāt par mācībām. Lai pelnītu, viņš str'dā par repetītoru bagātās mājās.
Piecpadsmit gadu vecumā Adamovs iestājas revolucionārās jaunatnes pulciņā, pēc tam Hersonas boļševiku organizācijā. Viņš glabā mājās nelegālo aparatūru, pilda partijas komitejas uzdevumus, ir aģitātors strādnieku pulciņos. Uzzinot par gaidāmiem arestiem, bēg no Hersonas uz Nikolājevu, taču 1906. gada vasarā viņu tomēr arestē un izsūta uz Arhangeļskas guberņu. Bēg no turienes.
No Pēterburgas pēc partijas CK rīkojuma viņš dodas uz Sevastopoli. Ir nolemts iekļūt tiesas ēkā un iznīcināt apcietināto, dumpīgo bruņukuģa ''Kņazj Potjomkin-Tavričeskij'' matrožu lietas. Par Adamova piedalīšanos šajā iebrukumā policija neuzzina, taču drīz viņu arestē tar aģitāciju uz Melnās jūras flotes kuģiem. Grigoriju Borisoviču soda ar trim gadiem cietokšņa cietumā, kur Adamovs stipri sabojā savu veselību.
Iznācis no apcietinājuma, Adamovs sāk strādāt Hersonas sociāldemokrātu avīzē ''Jug''. Sākumā drukā tur savus rakstus un aprakstus, pēc tam kļūst par redaktoru.
Oktobra revolūcijas laiku Adamovs sagaida Maskavā. Grigorijs Borisovičs iet strādāt uz Narkomprodu (Pārtikas tautas komisariātu), pēc tam strādā Gosizdatā (Valsts izdevniecībā), tad kļūst par literātu.
sākumā raksta aprakstus žurnālam ''Naši dostižeņija''. Tad kļūst par avīzes ''Za industriaļizaciju'' korespondentu, Adamovs daudz brauc pa valsti, apmeklē visas jaunbūves un gigantiskās rūpnīcas.
Bērniem Grigorijs Borisovičs sāk rakstīt 1934. gadā. Žurnālā ''Znaņije-sila'' parādās ''Diego stāsts'' (pirmai autora fantastiskais stāsts), garstāsti ''Avārija'' un ''Saules oāze''. Viņam izdodas uzrakstīt tikai trīs lielus romānus.
Pirmais romāns ''Zemes dzīļu uzvarētāji'' iznāk 1937. gadā. četri cilvēki īpašā zemesracējierīcē dodas Zemes dzīlēs, lai ierīkotu pazemes siltuma elektrostaciju 14 kilometru dziļumā. Romāns sarakstīts tipiskā urrāpatriotisma stilā, bet attieksme pret dabu labi parādās, kad, lai iekārtotu spēkstaciju, tiek iznīcināta vesela pazemes ala ar milzīgiem kristāliem. Interesanti, ka romānu 1939. gadā daļēji pārtulko, pieraksta lokalizējot vairākas nodaļas klāt, notikumus pārceļ uz 2140. gadu un kā savu izdod Jānis Ģirupnieks ( (1887–1964) – latviešu tā laika izglītības darbinieks, novadpētnieks un populārzinātnisku grāmatu autors. http://www.satori.lv/raksts/izdruka/239
Pēc diviem gadiem, 1939. gadā iznāk otrais un populārākais Adamova romāns ''Divu okeānu noslēpums'', kas veltīts padomju superzemūdenes ''Pionieris'' peldējumam pāri diviem okeāniem, lai stātos sardzē pie valsts austrumu robežām. Romāns tiešām ir populārs un tāpēc 1955.-56. gadā tas tiek ekranizēts, varbūt vecākie TV skatītāji vēl atceras šo filmu, jo 1960. gados to faktiski katru gadu rāda pa televīziju. Internetā var noskatīties 1. sēriju: http://io.ua/ve2d97314fc4fbb9b42c5c156cc6ef9db - te lejupielādēt http://ahilles.net/blogs/175-Taynadvuhokeanov.html
1940. gadā rakstnieks uzsāk darbu pie sava trešā, visapjomīgākā romāna ''Valdnieka padzīšana'', speciāli tam pat dodoties braucienā uz Arktiku. Padomju cilvēki mākslīgi paaugstina Golfa straumes temperatūru (ar to pašu pazemes elektrostaciju ierīkošanas palīdzību) un milzīgās platības aiz polārā loka kļūst derīgas dzīvošanai. Protams, rietumu diversanti cenšas izjaukt padomju cilvēku plānus, taču viņiem nekas neizdodas, bet par to, kādu iespaidu šie plāni atstās uz Zemeslodi, neviens tajos laikos nedomā vispār. Lai nu kā, romāns ir iznācis varen iespaidīgs, kaut arī no mūsdienu redzes viedokļa - naivs.
Grigorijs Borisovičs Adamovs 1945. gada 14. jūlijā mirst, tā arī nesagaidījis sava pēdējā romāna iznākšanu, tas iznāk 1946. gadā.