Ģimenes likstas

Lemonija Sniketa Nelaimīgo gadījumu sērija ielūdz Empire grāfa Olafa bēdu un viņa nožēlojamā laupījuma, Bodlēru bērnu karaļvalstī. Esiet uzmanīgi: sliktas lietas notiek, ļoti sliktas...

Krisa Hjūita teksts.

Vai jūs vēlaties „vispirms būt laimīgs”? Tad jūs esat nonācis nepareizā vietā. Lemonija Sniketa Nelaimīgo gadījumu sērija var kalpot kā jauna tipa bērnu filmu standarts, kur posts, alkatība, izmisums un slepkavības seko viena otrai: jau sākuma ainā šīs gotiskās teiksmas varoņi, Bodlēru bērni uzzina, ka viņu vecāki pilnībā sadeg mājas ugunsgrēkā.

Un lietas paliek aizvien drūmākas, jo šie neparasti talantīgie bērni: izgudrotāja Violeta (Emīlija Brauninga), grāmatu tārps Klauss (Laiems Aikens) un iekost priecīgais Sannijs (lomu dala Kara un Šelbija Hofmanes) – tiek virzīti cauri seriālam slikti ģērbtu un neveiksmīgu aizbildņu pavadībā, kamēr tiek nodoti viņu ļaunā radinieka, grāfa Olafa (Džims Kerijs) rokās, kurš sola pilnībā parūpēties par viņu ģimenes laimi, padarot to neizbēgamu. Par nelaimi, tas nozīmē: noslepkavot aizbildņus, ieslēgt Sanniju būrī, 50 pēdas virs zemes un piespiest Violetu sevi apprecēt.

„Es esmu neparasti lepns par filmu – tā ir ļoti specifiska, graujoša un inteliģenta,” saka filmas režisors Breds Silberlings, kad viņš sarunājas ar Empire, kamēr tiek uzņemts filmas fināls. „Izskatās, ka mēs patiesi kaut ko esam paveikuši!”

Šis „kaut kas” varētu būt pirmais kinematogrāfiskais pretinieks Harijam Poteram un nebeidzamajām privilēģijām. Starp citu, Sniketa sērijā tās autors Deniels Hendlers ir sarakstījis 13 grāmatas (līdz šim ir publicētas 11, filma aptver pirmās trīs).

„Jums ir divas studijas, kurām patiktu iespēja bez jebkādām šaubām uzfilmēt notiekošo,” Silberlings smaida. „Tomēr man patīk, ka filma nemēģina kopēt Poteru. Es domāju, ka tā ir nedaudz spraigāka un atklātāka. Tā ir nedaudz godīgāka un tad es jūtos kā iegrimis tajā un pavadu tur labus brīžus bez kaut kā kopēšanas, vai ziniet?”

Mēs zinām. Un, kamēr Sniketa grāmatas kvantitātē nav apsteigušas Dž. K. Roulingas visuresošos burvju stāstus: Silberlings var nocelt kino kašu ienākumus ar savām maģiskajām piedurknēm... pamatīgi ļaunais Olafs ir Džims Kerijs.

Pārtapšanas meistars Olafs, ātri parādījies, piemāna Bodlērus, un, neskatoties uz to, seriālā pārvēršas par vaļsirdīgu komēdiju tēlu. Pie tā, gan zvaigzne, gan režisors Silberlings pirms filmēšanas ir daudz piestrādājuši.

„Es veicu matu un meikapa testus katram no šiem tēliem, apsēdināju un intervēju kameras priekšā,” režisors teica, „Viņam tikai vajadzēja sākt improvizēt un radās dažas no tām vispārsteidzošākajām lietām. Jūs izpētiet visu ko jūs varat panākt no puiša, kurš ir tik jauks un ģeniāls komiķis, un pats grūtākais ir, ievietot to strukturālā vidē.”

Tomēr Silberlinga bažas, ka Keriju būs grūti kontrolēt, izrādījās nepamatotas. „Kad Dream Works un Paramount redzēja filmu, es domāju, viņi saprata, ka mēs neesam iztaisījuši trešo Zvēru detektīvu,” viņš iesmejas. „Es nebrīnītos, ja tas būtu Džima Kerija šovs, tomēr viņam ir pārsteidzoša stāsta izjūta un spēja iedzīvoties lieliskajā lomā...”

Tātad, mums ir megazvaigzne, kas var atvērt kārbu ar zirņiem 20 miljonu dolāru vērtībā. Iemīļotu grāmatu sērija. Potera cienīgs budžets. Veselīga, dzēlīga humora izjūta, kas kompensē drūmumu un grāfa tēlu (šajā filmā nomirst vairāk cilvēku, nekā visās Harija Potera filmās kopā). Vienīgā lieta, kas varētu nostāties ceļā Lemonija Sniketa šaušalīgajam un maģiskajam vājprātam ir tā neparastā mārketinga kampaņa, kas ir kā atbalss no grāmatām, tā brīdina cilvēkus uzmanīties no filmas.

„Šī ideja Silberlingam patīk. Viņš saka: „Džims un es nepārtraukti brīdinām: „Lai ko jūs arī nedarītu 17. decembrī, dariet ko citu, iedzeriet dažas kafijas tases, izmazgājiet matus vai ko tamlīdzīgu!”

Nedaudz saīsināti no žurnāla Empire.

P. S. Filmas pirmās nedēļas nogales ienākumi – apmēram 30 milj. dolāru filmai ar budžetu 140 milj., tas nav daudz. Cerības bija uz 55 vai vismaz 40 milj. dolāru. Tomēr, tie vēl nav veselas nedēļas ienākumi.