Dienvidaustrumāzijas kontinentālajā daļā pie daudziem dzīvojamajiem namiem un uzņēmumiem īpašā, labvēlīgā vietā tiek novietotas garu mājas. Vieta netiek izvēlēta tāpat vien, un visbiežāk nelielās ēciņas redzamas īpašuma stūrī. Garu māju vai svētnīcu izskats un izmēri ir atkarīgi no īpašnieka turības. Pie tirdzniecības centriem un valsts iestādēm ir lielas, krāšņas svētnīcas, bet vidusmēra ģimenei blakus mājām var būt pavisam pieticīgs namiņš. Lai gan lielākoties garu mājiņas ir veltītas konkrētās vietas sargātājam garam vai senčiem, mēdz būt gadījumi, kad tās paredzētas kādai dievībai – tad mājiņas iesvētīšanā jābūt klāt konkrētās reliģijas priesterim.
Tālāk no trokšņa
Indijas Tamilnādas štatā šajos namiņos saskaņā ar senu tradīciju mīt uz garu pasauli pārcēlušies aizbildņi un senči. Nelielās ēkas parasti atrodas ciematu perifērijā, jo tiek uzskatīts, ka gari ir pārāk bīstami un neprognozējami, lai tiem ļautu dzīvot ciemata centrā, turklāt valda vispārēja pārliecība, ka citpasaules iemītniekiem traucē ikdienas trokšņi. Daudzi no miniatūrajiem namiņiem ir veltīti kāda sena mitoloģiska varoņa garam, visbiežāk kareivīgajam Vīranam, sargājošajam Karupu vai senajam Aijanāram. Šajās svētnīcās parasti atstāj ziedojumus: banānus, kokosriekstus, eļļas lampas, gaļu un alkoholu, lai nodrošinātu ciema iedzīvotāju veselību un drošību. Tas krasi kontrastē ar hinduistu praksi dievībām piedāvāt tikai veģetārus ēdienus.
Keralas štatā garu māja atrodas ikvienu ģimenes māju kompleksa ziemeļaustrumu stūrī. Svētvietu veido neliels “garu ciems” ar simboliskām mājiņām un akmenī cirstiem puscilvēku-pusčūsku nāgu, debesu garu, dievu vai senču tēliem. Kā ziedojums gariem visbiežāk tiek piedāvāti neapstrādāti rīsi, nesmalcināti kokosrieksti, arekas palmas lapas un rieksti, kā arī eļļas lampas, kas tiek iedegtas iestājoties krēslai. Reizēm “garu ciemats” kalpo kā vieta, kur notiek šamaņu rituāli, kuros liela nozīme ir mandalām, kas izgatavotas no krāsaina pulvera. To laikā iesvaidītie uzrunā citpasaules iemītniekus.
Interesantie ziedojumi
Kambodžā visizplatītākais ziedojums, ko redz pie garu mājiņām, ir augļi, piemēram, banāni, apelsīni vai vīnogas. Taču kaimiņzemē Taizemē ir sena tradīcija garu mājā atstāt visdažādākos ēdienus un dzērienus. Bieži tik iedoti rīsi, banāni, kokosrieksti un saldumi, tostarp pašu ziedotāju iecienītākie deserti. Pārsteidzošā kārtā visizplatītākais un visbiežāk redzamais ziedojums Taizemes garu mājās ir sarkanā Fanta ar zemeņu garšu. Paši taizemieši saka, ka par mazu Fantas pudelīti var iegūt pretī desmit vēlmju piepildījumu, par ko parūpēsies attiecīgajā namiņā mītošie gari. Ja palīdzība nepieciešama patiešām nopietnos gadījumos, tad taji piedāvā gariem desmit krāsainā dzēriena pudeles un papildu porciju rīsu un augļu. Valda uzskats, ka ziedojumi ne tikai piesaista labos garus, bet arō atbaida ļaunu vēlošos citpasaules iemītniekus, kuri nemaz netuvojas, redzot, ka pozitīvi noskaņotie “kolēģi” mielojas ar bagātīgajiem ziedojumiem. Neviens antropologs tā arī nav radis izskaidrojumu tam, kāpēc nepieciešama tieši sarkanā limonāde, ko pie garu mājiņām redz jau gadu desmitiem. Viedokļi atšķiras, bet lielākā daļa mūsdienu folkloras pētnieku norāda, ka sarkanā krāsa atgādina dzīvnieku upurēšanu, vai, iespējams, ir saistīta ar sarkanu vīraka kociņu iestiprināšanu glāzē ar ūdeni, kas nekavējoties iekrāso šķidrumu sarkanā krāsā. Savukārt tieši limonāde, nevis, piemēram, iekrāsots ūdens, nepieciešama tāpēc, ka katram tajam ir labi zināms – visiem gariem ārkārtīgi garšo saldumi.
Mājas iekārtošana
Garu namiņa iekārtošana nav vienkārša lieta – Taizemē to dara budistu ceremonijas laikā, kaut arī garu māju tradīcija ir saistīta ar senajiem animisma priekšstatiem, nevis budismu. Pirms tam nereti notiek rūpīga astroloģisko karšu pētīšana, lai noteiktu, kad ir vislabvēlīgākais laiks projekta īstenošanai. Vispirms tiek izrakta divus metrus dziļa bedre. Saimnieks bedres apakšā liek monētas, amuletus un krāsainus akmentiņus, lai iepriecinātu garus. Tiek dedzināts vīraks, mūks lūdzas un svēta vietu, kur garu māja tiks uzstādīta. Ne tikai uzstādīšana, bet arī mājas aizvākšana tiek veikta ļoti pārdomāti. Ja kāda iemesla dēļ namiņš ir jānovāc, tiek organizēta īpaša ceremonija. Pēc tam tas tiek rūpīgi pārvietots uz īpašu kapsētu vai templi, kur paliek, līdz sapūst.
Taizemē garu nami vienmēr stāv uz betona balstiem. Dažiem no tiem ir viens balsts, citiem – četri. Tie, kas stāv uz četriem balstiem, ir domāti garam, kas dzīvo konkrētajā zemesgabalā un var atnest nelaimi vai laimi cilvēkiem, kuri dzīvo tuvējā ēkā. Mājas, kas stāv uz vienas kājas, parasti ir novietotas nedaudz augstāk. Iekšpusē ir divas figūriņas: veca dāma un vecs vīrs. Tās ir namiņa īpašnieka senču personifikācijas. Blakus bieži tiek novietots vēl viens mazāks namiņš, kurā atrodas eņģelim līdzīga figūra, kam rokā ir nauda un zobens. Viņa uzdevums ir aizsargāt zemes īpašniekus un nest viņiem veiksmi un laimi.