Ķīnas pilotējamās kosmonautikas plāni šogad.
Ķīnas pilotējamās kosmonautikas oficiālais pārstāvis nesen paziņoja, ka Ķīna no šī gada vidus līdz nākošā gada pirmajai pusei organizēs darbus, lai radītu kosmisko laboratoriju pilotējamo lidojumu realizēšanas programmas ietvaros.
Pēc viņa vārdiem kosmiskās laboratorijas radīšanas uzdevums ir svarīgs aspekts Ķīnas pilotējamās kosmonautikas stratēģijā, kas izskaitļota trīs etapiem. Kosmisko lidojumu laikā notiks kravas transportēšanas izmēģinājumi, propelenta uzpilde orbītā, vidēja apkalpes maiņa orbītā un citas svarīgas tehnoloģijas, lai radītu un ekspluatētu kosmisko staciju. Tiks veikti arī kosmiskie, zinātniskie eksperimenti un lietišķi pētījumi. [Kā ierasti, ķīnieši ir ļoti skopi ar ziņām, nav pat zināma apkalpe – t.p.]
Pēc ziņojuma izriet, ka misijas izpildei 2016. gada trešajā kvartālā tiek plānots kosmiskās laboratorijas „Tiangong-2” („Debesu pils – 2”) starts un kosmiskā kuģa „Shenzhou-11” („Brīnumu laiva-11”) starts ar diviem kosmonautiem 2016. gada ceturtajā kvartālā ar sekojošu savienošanos ar „Tiangong-2”. Tiks veikta eksperimentāla, vidēji ilga orbitālā maiņa.
Pirms tam notiks nesējraķetes „Changzheng-7” (“Lielais maršs-7”) izmēģinājuma starts no Veņčanas kosmodroma Hainaņas province (Dienvidķīnā). Ja tests būs sekmīgs, tad ar šo raķeti tiks palaists kosmiskais kravas kuģis „Tianzhou-1” (“Debesu šķirsts – 1”), lai veiktu izmēģinājumus ar propelenta uzpildi orbītā, kad tas būs savienojies ar staciju.
Nesējraķete „Changzheng-7” ir jauns, vidējais modelis Ķīnas nesējraķešu „Changzheng” sērijā.
Pašreizējā laikā kosmiskā laboratorija „Tiangong-1” funkcionē štata režīmā, kosmosā jau četrus gadus. Ķīna ir nolēmusi līdz 2020. gadam radīt pašmāju orbitālo, kosmisko staciju, ziņo aģentūra Siņhua. [Jāsaprot, ar pastāvīgu apkalpi – t.p.]
http://novosti-kosmonavtiki.ru/news/
NASA izdalījusi 100 tūkstošus dolāru, lai izstrādātu koncepciju kuģim ar fotonu paātrinātājiem.
Automātiskā, starpplanētu stacija varētu veikt attālumu no Zemes līdz Marsam trīs diennaktīs, ja tās ātruma uzņemšanai izmantotu spēcīgu lāzeru. Kā 23. februārī ziņoja īpašais interneta portāls Space.com, šo „kā zinātniskā fantastika skanošo, bet, iespējams, tīri reālo ideju” izteica Santabarbaras Kalifornijas Universitātes fizikas profesors Filips Ļubins (Philip Lubin).
„Pēdējie zinātnes sasniegumi pārnes šo ideju no zinātniskās fantastikas jomas zinātnes realitātē – viņš pagājušā gada oktobrī paziņoja NASA organizētā simpozijā Nacionālajā Perspektīvo koncepciju institūtā (NIAC). – Man nav zināmi iemesli, kāpēc mēs to nevarētu izdarīt”.
Profesoram Ļubinam un viņa līdzstrādnieku grupai tika piešķirts grants 100 tūkstošu dolāru apmērā, lai veiktu projekta „Dzinēja iekārta ar virzītu enerģiju starpzvaigžņu pētījumiem” (Directed Energy Propulsion for Interstellar Exploration, DEEP-IN) iepriekšēju analīzi. Iekārtas darbības princips ir labi zināms – tas ir, ātruma sasniegšana, izmantojot buru, pret ko vērsta spēcīga, orbītā ap Zemi lidojoša lāzera fotonu plūsma.
„Ļubins un viņa līdzstrādnieki izmanto šo finansējumu, lai radītu detalizētāku plānu, kā radīt pilnībā funkcionējošu kosmisko aparātu ar vadāmiem fotonu dzinējiem, - Space.com ziņoja. – Šie līdzekļi tiks arī izmantoti, lai izstrādātu ļoti mazas masas automātiskās stacijas, kas spētu ātri uzņemt ātrumu”.
Lāzera stara iespaidā 100 kg smags aparāts varētu sasniegt Sarkano planētu trīs diennaktīs, bet masīvs, pilotējams kuģis, pēc Ļubina aprēķiniem varētu aizlidot līdz Marsam apmēram mēneša laikā. Bez tam, spēcīgs lāzers Zemes orbītā varētu tikt izmantots arī planētas aizsardzībai no asteroīdiem, kā arī, lai nosūtītu nelielas automātiskās stacijas starpzvaigžņu telpā, ziņo TASS. A.Ž.
http://novosti-kosmonavtiki.ru/news/
CST-100 „Starliner”.
ASV, kā zināms, pašreiz ir palikusi bez pilnvērtīga kosmiskā kuģa. Taču tas nav uz ilgu laiku, jo turpinās vairāku privātu firmu projekti, lai radītu jaunās paaudzes kosmiskos kuģus, ko pēc tam varētu izmantot NASA.
Viena no šādām firmām ir „Boeing”, kas nesen paziņoja par sava kuģa CST-100 „Starliner” sekmīgu nosēšanās izmēģinājumu ūdenī. Principā kuģis var nosēsties arī uz sauszemes. Taču gadīties jau var visādi. Pirmais kuģa bezpilota lidojums paredzēts 2017. gada janvārī. Gada vidū notiks izmēģinājuma lidojums ar 2 astronautiem, nav izslēgts, ka varētu notikt arī savienošanās ar SKS. Kā nesējraķete tiks izmantota „Atlas V”. Pašreiz notiek izmēģinājumu uz Zemes un gaisā. Kuģī varēs izvietoties 7 cilvēki.
Kuģis ir līdzīgs kuģim „Orion MPCV” ko NASA būvē „Lockheed Martin”. Taču tā ietilpība ir četri cilvēki.
Firma “SpaceX” (kravas kuģi “Dragon”) ir iecerējusi arī pilotējamo kuģi “Dragon V2”. Arī tajā apkalpe varētu sasniegt daudzumu 7 cilvēki. Tikpat daudz cilvēku spētu nogādāt kosmosā firmas “SpaceDev” “šatliem” līdzīgais „Dream Chaser”.
Tuvāku informāciju par „Starliner” var atrast „Boeing” mājaslapā.
http://www.boeing.com/space/crew-space-transportation-100-vehicle/
Vēl jāpiezīmē, ka nu jau kļuvis zināms arī nosaukums jaunajam, projektējamajam krievu nākamās paaudzes kosmiskajam kuģim, kam jānomaina tagadējie „Sojuz” un „Progress”. Tas nosaukts par „Federacija” (pirms tam figurēja neoficiālais – „Rusj”). Maksimālā ietilpība – 6 cilvēki.
Zināms, ka pie saviem pilotējamiem kuģiem strādā Indija, Irāna, iespējams – Japāna un ESA (vismaz pēdējām divām iestrādnes bezpilota kravas kuģu jomā ir). Taču tas ir tālākas nākotnes jautājums.
Bet te ir pēdējais „Boeing Starliner” tests.