1980. gados aizvērtā ZF žurnāla „Kehuaņ haijan” („ZF Okeāns”) redaktors Žao Čžuhua (1933-2010) 1982. gadā izdeva trīs sējumu lielu darbu par ķīniešu fantastikas vēsturi. 1980. gados viņš sacerēja visai daudz bērniem domātu fantastiku, tādu kā „Laika burka” un „Kosmiskā inde”, kur risināja „pieaugušo jautājumus” par zinātnieka atbildību. Tā viņa „Apburtajās orhidejās” ģenētiski modificēti ziedi aizbēg no laboratorijas un līdzīgi Džona Vindema trifīdiem sāk apdraudēt cilvēci.
Taču šīs parādības laika apstākļus neiespaidoja. Fantasti galvu pacēla tikai 1990. gadu vidū, kad valsts, pateicoties Denam Sjaopinam, nostājās uz globālo ekonomisko pārmaiņu ceļa. Ķīnā ienāca jaunās tehnoloģijas, kas nevarēja nedot grūdienu arī literatūrai; 1996. gadā parādījās pirmais ķīniešu kiberpanks – Sina He (dz. 1967) stāsts „Duelis Tīklā”. XX gadsimta pēdējos gados sākās Trešais fantastikas bums, kas turpinās vēl joprojām. Radās tas, protams, internetā – visi ĶTR mūsdienu fantasti sāka ar publikācijām tīmeklī.
Pašreizējā fantastikas ainavā paceļas „trīs ģenerāļi” – Vans Cziņkans, Haņs Suns un Ļu Cisiņs.
Vans Cziņkans (dz. 1948) skolu beidza gadā, kad sākās Kultūras revolūcija un rezultātā neturpināja mācības, bet devās strādāt uz kolhozu. Pēc tam bija čuguna lietuves ražotne un dīzeļdzinēju rūpnīca.
Kad maoisms beidzās, 30 gadus vecais Vans beidzot iestājās universitātē un, kad debitēja literatūrā 1992. gadā (tad viņam jau bija 44 gadi) kļuva par Naņjaņas naftas atradnes vadošo inženieri. Jau pirmais Vana stāsts „Ādama regresija” 1993. gadā ieguva prēmiju „Iņhe” („Piena Ceļš”). Nākošos piecus gadus rakstnieks saņēma prēmiju katru gadu, pēc tam Vana Cziņkana prēmiju iegūšanas regularitāte mazinājās, bet tik un tā, nevienam citam autoram nav tik daudz prēmiju „Piena Ceļš”, kā viņam. Pašreiz Vans ir duča romānu un vairāku desmitu stāstu autors. Papildus, viņš ir iesaistījies politikā un kļuvis par nodaļas vicepriekšsēdētāju Ķīnas Demokrātiskajā līgā ( vienā no astoņām oficiāli atzītajām partijām ĶTR) Henaņas provincē, viņa dzimtajā Naņjanas pilsētā.
Vanu īpaši interesē neparasti bioloģiski eksperimenti. „Leopards” (1998) ir garstāsts par sportistu, kuram ir „pārstādīti” plēsoņas gēni: varonis visus uzvar, taču pārstāj kontrolēt sevi un izvaro savu pielūdzēju. „Skudru dzīves” (2007) varonis ir zinātnieks, dzīvo lauku ciematā (kā Mao laikos) un izdala no skudrām „altruisma sērumu”, kurš, ja to ievadītu visiem ķīniešiem, pārvērstu valsti par paradīzi zemes virsū. Diemžēl politiķi dažu gadu laikā šo paradīzi pārvērš pilnīgā sabrukumā.
Dažus romānus Vans Cziņkans velta Amerikai. „Septiņos līmeņos” (1997) ķīniešu tūrists iziet visus ASV virtuālās realitātes līmeņus, lai, atgriežoties Ķīnā, saprastu, ka arī Ķīnā viss nav reāli, kā liekas. Romānā „Krusts” fanātiķi iznīcina ASV iedzīvotājus ar bioloģisko ieroci, ko sauc „12. septembris” – atsauce uz zināmo terora aktu. 2011. gada Vans pēkšņi pievēršas reliģiskajai fantastikai un saraksta grāmatu „Mēs, kopā” par Dievu, kurš īstenībā ir citplanētietis, kas paslēpies uz Zemes pirms miljardiem gadu.
Otrs „ģenerālis” ir Haņs Suns, kurš pieder citai paaudzei – dzimis 1965. gadā, 1980. gadu otrajā pusē pabeidzis universitāti un izkalpojies līdz valsts žurnāla redaktoram ziņu aģentūras „Siņhua” struktūrā. Haņs ir dzīvs iemiesojums divdomībai, kāda ir mūsdienu Ķīna, kas it kā ir apmaldījusies starp sociālismu un kapitālismu. Rakstnieks dzīvo dubultu dzīvi: ieņem ne pēdējo vietu žurnālistikas hierarhijā, kas saistīta ar kompartijas struktūrām, bet periodiski izdod fantastiku, ko aizliedz cenzori, tā kā izlasīt to var tikai „samizdatā” [krievisks termins, kas apzīmē pašmāju kārtībā, varētu teikt – pagrīdē - iespiestu literatūru, ko neizdod oficiālas izdevniecības – t.p.] vai tulkotu japāņu valodā. Pirmais veiksmīgais stāsts „Visuma kapakmens” (1991), ka Haņs saraksta, tiek izdots Taivānā un kontinentālajā Ķīnā to var izlasīt tikai pēc desmit gadiem. Līdz pat šim laikam ĶTR ir aizliegts Haņa Suna stāsts „Mana tēvija neredz sapņus” (2007) par to, kā valsts vara ar narkotiku palīdzību uztur padoto darba spējas un rediģē viņu atmiņas par citādi domājošo nežēlīgo apspiešanu.
Starp citu, drūmos toņos Haņs Suns redz ne tikai tēvzemi, bet arī visu pasauli, kā tas tēlots grāmatā „Sarkanais okeāns” (2004) par ģenētiski modificētiem cilvēkiem, kuri aizgājuši dzīvot zem ūdens, lai paglābtos no ekoloģiskās katastrofas, vai arī no garstāsta „Sarkanā zvaigzne virs Amerikas: ceļojums uz rietumiem 2066. gadā” (2000), kur ASV tēlotas sadrumstalotā un pūstošā pasaulē, kur uzvarējusi Ķīna (šajā tekstā Haņs Suns ir pareģojis teroristisko uzbrukumu dvīņu torņiem). Nomaļus stāv savdabīga diloģija „Pazeme” (2010) un „Virszeme” (2012). Pirmā romāna darbība notiek apokaliptiskās Pekinas metro drupās (uzprasās paralēles ar Dmitrija Gluhovska sāgu), otrā – estakādu transporta sistēmā. Haņam Sunam vilcieni ir ĶTR straujās attīstības metafora ceļā uz bezjēdzīga patēriņa sabiedrību: ķīnieši, kuri ir ieslēgti vilcienā, kas traucas uz pasaules galu, un nesekmīgi cenšas dzīvot pēc kapitālistisko Rietumu likumiem, taču paātrinātā evolūcija, incests un kanibālisms neatstāj viņiem cerības palikt par cilvēkiem.
Tā pati neierobežotās un bezmērķīgās izaugsmes tēma parādās arī Vana Cziņkana stāstā „Pārveidojies milzis” (2006) par vecu miljonāru, kura smadzenes tiek pārstādītas zīdaiņa-anacefala ķermenī. Izrādās, ka tādā veidā pārstāj strādāt augšanas aiztures mehānisms, no tā „mazulis” izaug, izsūcot neskaitāmās barotājas burtiski līdz asinīm. Galu galā zīdaini-milzi, kuram draud bojā eja no gravitācijas spēka, ievieto atklātā okeānā, un miljardieris saindē to ar saviem atkritumiem... Lasītājs nešauboties ieraudzīs varonī Ķīnas atspoguļojumu, taču apvainot autoru savas tautas nomelnošanā neizdosies: miljonārs ir japānis, viņu sauc Imagai Nasihiko. Papildus jēgas līmenis ir tāds, ka hieroglifi, ar ko raksta šo vārdu: ja tos lasa ķīniešu manierē, veido frāzi „cilvēks bez sirdsapziņas”.
Nost ar Zemes tirāniju! Lai dzīvo trisolārijieši!
Beidzot pēdējais un galvenais no literāro „ģenerāļu” trijotnes – Ļu Cisiņs (dz. 1963), kurš apvieno rakstīšanu ar Ņancziguaņas elektrostacijas Ķīnas enerģētiskās investīciju kompānijas galvenā inženiera posteni. Ir zināms, ka 26 gadu vecumā Ļu sacerēja romānu “Ķīna 2185. gadā”, taču tas tā arī nav ticis publicēts. Fendoms pamanīja Ļu Cisiņu pēc debijas stāsta “Vaļu dziesma” (1999). Tajā pašā gadā rakstnieks izdeva romānu “Pārnovas laikmets”, kur zvaigznes starojums nostāda cilvēci šausmīga fakta priekšā: pēc gada visi cilvēki, kuri ir vecāki par 30 gadiem, nomirs. Rezultātā, vecākā paaudze ziedojas jaunajai paaudzei un veic Lielo lēcienu (atceramies Lielo lēcienu Mao laikā), lai atstātu bērniem un jaunatnei pēc iespējas labāku nākotni. Palikuši bāreņos, jaunieši un bērni cenšas uzbūvēt jauno pasauli pēc vecās parauga. Daļa no viņiem, kas pārāk aizrāvušies ar datorspēlēm, organize bandas un pievēršas neierobežotai vardarbībai…
Nākamās grāmatas nostiprina Ļu “stingrās ZF” profesionāļa reputāciju, taču par “Ķīnas labāko fantastu” viņu sāk dēvēt tikai pēc troloģijas “Trīs ķermeņu problēma” iznākšanas. Tās pirmais romans (2006), kas dod nosaukumu visai triloģijai, sākas ar kultūras revolūciju: 1967. gadā meitenes-fiziķes Je Veņcze acu priekšā hunveibini līdz nāvei piekauj viņas tēvu, kura vienīgā “vaina” ir tā, ka viņš ir centies pasargāt fiziku no maoistiskās ideoloģijas. Pēc desmit gadiem varoni, kas nosūtīta uz mežu cirst kokus, pieaicina slepenam projektam: izrādās, ka vēl Mao laikā kīnieši ir mēģinājuši nodibināt kontaktus ar citām civilizācijām, sūtot kosmosā radiosignālus. Eksperimenti spiež Je Veņcze domāt, ka fiziskā pasaule, izskatās, ir sajukusi prātā.
Tuvāk finālam noskaidrojas, ka projekts kaut kādā veidā ir nesis augļus: signālus ir saņēmuši civilizācijas pārstāvji, kas dzīvo uz vienas no Alfa Centauras planētām. Tā kā viņu planēta jebkurā mirklī var iet bojā gravitācijas kolapsa rezultātā, turienes totalitārā sabiedrība vēsti no visai labvēlīgās Zemes uzņem ar lielu etuziasmu – un tūlīt pat organizē starpzvaigžņu militāro floti, kas saniegs mūs pēc 450 gadiem. Taču pirmie Zemi sasniedz roboti-spiegi, kas kopā ar pašmāju “piekto kolonnu” visādi cenšas piebremzēt Zemes zinātnes progresu… Turpinājums “Tumšasi mežs” (2007) atgādina intelektuālu spiegu trilleri: cīņa ar iesūtītajiem citplanētiešu robotiem, mēģinājumi novērtēt centauriešu armadas lielumu un viņu stratēģiju ir apvienoti ar marksistiski-ļeņinisko vēsturisko materiālismu, kas pievienots Darvina evolūcijas teorijai un matemātiskajai spēļu teorijai. Pateicoties anabiozei Je Veņcze nodzīvo līdz iebrukumam, kas aprakstīts romānā “Nāves gals” (2010), un piedalās kaujā, kas nostāda no kājām uz galvas gandrīz visu laika-telpas kontinuumu.
Ļu atceras, ka viņa izdevējs bija sajūsmināts par pirmajiem diviem romāniem, tāpēc ka to darbība notika tuvā pagātnē un netālā nākotnē, bet par trešo šaubījās: Ļu domāja aprakstīt tālu nākotni, kas galīgi nav līdzīga mūsu dienām un ķīniešu lasītājam varētu būt neinteresanta. Nu, ja tā, tad autors un izdevējs nolēma, tad nav vērts piesaistīt grāmatai lasītāju, kuram ZF literatūra neinteresē. Lai Ļu dara, ko grib, un vienkārši uzraksta labu zinātnisko fantastiku! Ļu Cisiņs arī izfantazējās pēc sirds patikas; divdimensiju un daudzdimensiju kosmoss, kabatas visumi, mākslīgie, melnie caurumi, visas esības siltuma nāve…
Lai cik dīvaini arī nebūtu tieši trešai sējums tika pārdots vairāk, nekā iepriekšējie. Apokaliptiskā kosmoopera pirmo reizi izcirta ceļu pie ķīniešu lasītāja. Panākumi bija milzīgi: internet strīdējās par to, vai triloģijā šifrēti nav attēlota konkurence starp ĶTR internetprovaideriem; kosmologs Li Mjao sarakstīja grāmatu “Trīs ķermeņu fizika”, lai paskaidrotu grāmatās attēlotos notikumus; fani sāka izvietot internet dziesmas, kas veltītas Ļu varoņiem, ņema viņa vārdus par nikiem portālā “Veibo” (ķīniešu tvitera variantā) un pat filmēja feiku treilerus. Kad lielākajā valsts telekanālā CCTV sāka iet sarunu šovs, kas bija veltīts zinātniskai fantastikai, auditorija studijā kliedza, citējot lozungu no triloģijas: “Nost ar Zemes tirāniju! Pasaule pieder trisolarijiešiem!”..
2014. gadā romans “Trīs ķermeņu problēma” tika izdots angļu valodā un izpelnījās kritiķu labvēlību, kuriem īpaši tuvu izrādījās super-, trans- un posthumānisma teorija: viss tas, par ko cilvēce pārvērtīsies nākotnē? Patiesību sakot, Ļi Cisiņam paveicās ar tulkotāju. “Trīs ķermeņu problēmu” angļu valodā pārlika Kens Ļu (ķīniešu vārds – Ļu Juikuņs, dz. 1976) – amerikāņu ķīnietis no Bostonas, jurists, programmists un fantasts, kurš aktīvi virza tautiešus ZF angļu valodas tirgū. Pats Kens Ļu raksta angliski un par savie stāstiem jau ir paguvis iegūt “Hugo”, “Nebulu” un Vispasaules Fantāzijas prēmiju; viņa pirmais romans “Karaļu žēlsirdība” iznākšot 2015. gadā. Kens Ļu ir “huacjao” pārstāvis. Tā sauc aizrobežu ķīniešus, kas ne tikai nav sarāvuši saites ar dzimteni, bet arī palīdz kontinentālajiem ķīniešiem iziet pasaules plašumos.
Jaunais fantasts Fejs Dao sekojoši salīdzina trīs ģenerāļus: “Lu Cisiņs paskatījās debesīs un iekliedzās: “Ak, bezgalīgais Visums!” Vans Cziņkans sadrūma: “Visums var uzsprāgt!”, bet Haņs Suns piezīmēja: “Kā Visums vispār var eksistēt!?”