Fantastikas simts gadi. 4. turpinājums.

Teksta autors Pāvels Gremļevs, no žurnāla "Mir fantastiki", 2011. gada decembra un 2012. gada janvāra numura. Iepriekšējo lasiet šeit. 

1972.

Žurnālā “Aurora” tiek publicēts brāļu Strugacku “Pikniks ceļa malā” - stāsts par nenotikušu kontaktu un par to, tieši kā cilvēki iepazīst nezināmo. Vārds “stalkers”, ko izdomā rakstnieki, lai apzīmētu “citplanētiešu atkritumu izgāztuves pētniekus”, stabili iesakņojas valodā. Gandrīz pēc četrdesmit gadiem no šī garstāsta rodas pats pazīstamākais pašmāju daudzautoru cikls.

Kiram Buličevam pirmo reizi kā grāmata tiek izdoti “Gusļaras” stāsti – viena no padomju humoristiskās fantastikas virsotnēm.

 

 

Andrejs Tarkovskis beidz darbu pie “Solaris” pēc Staņislava Lema tāda paša nosaukuma romāna. Filma iznāk tik dziļa un daudzslāņaina, cik arī strīdīga, taču fantastiskā kinematogrāfa klasikā tā  ieiet nešaubīgi.

Pēc ilga ceļojuma no vienas izdevniecības pie otras iznāk (un momentā iekaro lasītāju mīlestību) Ričarda Adamsa “Voteršipas pakalns” - varoņeposs par trušu ceļojumu, meklējot jaunas mājas.

1973.

No izdevniecības “Molodaja gvardija” atlaiž Sergeju Žemaiti un Belu Kļujevu. Fantastikas redakciju sāk vadīt Jurijs Medvedevs. Izdevniecības politika krasi mainās, talantīgu rakstnieku vietā uz ilgu laiku atnāk autori, kas nav palikuši mūsdienu lasītāju atmiņā. Beidzas “Padomju fantastikas zelta laikmets”.

Bet kino fantastika ir pārstāvēta ar slaveno Gaidaja komēdiju “Ivans Vasiļjevičs maina profesiju” un filmu pusaudžiem “Maskava – Kasiopeja”. Pēdējā nav nekāds šedevrs, taču totāla kino fantastikas deficīta apstākļos uz ilgiem gadiem iegūst gandrīz kulta statusu.

Dienas gaismu ierauga paši labākie Kira Buličeva stāsti – gudri, smeldzīgi un aizraujoši: “Vai var palūgt Ņinu?”, “Māka mest bumbu”, “Profesora Kozarina kronis”, “Sniegbaltīte”, “Puse dzīves”.

Artūrs Klārks izdod “Tikšanos ar Ramu” - vienu no saviem vērienīgākajiem romāniem, kas iegūst visas galvenās žanra prēmijas.

1974.

Parādās skolas skolotāja Stīvena Kinga pirmais romāns. Nākošā, vispāratzītā “šausmu karaļa” grāmata “Kerija” ir traģisks stāsts par meiteni, kurai piemīt telekinēzes spējas.

Oficiāli iznāk pasaulē pirmā galda lomu spēle Dungeons&Dragons (“Pazemes un pūķi””), kas kļūst par pašu populārāko tāda veida spēli.

1975.

Rodailendā norisinās pirmais Vispasaules fantāzijas konvents ar savas balvas – Vispasaules fantāzijas prēmijas pasniegšanu.

1976.

Parādās padomju fantastikai ļoti neraksturīgs Aleksandra Mirera garstāsts “Galvenā pusdiena” (vēlāk tiek iekļauts romāna “Klejotāju nams” sastāvā). Tiek stāstīts par organizētu citplanētiešu iebrukumu uz Zemes, turklāt, viņu nosēšanās notiek PSRS lauku apvidū!

Publicēts Azimova stāsts “Divsimtgadu cilvēks”, ko pats metrs uzskata par vienu no saviem veiksmīgākajiem stāstiem. Stāsts par robotu, kas ļoti vēlējās kļūt par cilvēku, vēlāk tiek ekranizēts, režisors Kriss Kolambuss.

1977.

Stīvens Spīlbergs uzņem filmu “Trešās pakāpes ciešie kontakti”, kurā bez visa cita, pirmo reizi parādās mums tagad tik ierastais citplanētiešu tēls - “zaļie cilvēciņi” ar izstieptu galvu un lielām acīm. Spīlberga draugs un kolēģis Džordžs Lukass uzņem pirmo (ceturto) “Zvaigžņu karu” daļu, kosmisko pasaku, kurai visā pasaulē ir graujoši panākumi. Šīs lentas specefekti uz ilgu laiku kļūst par kinematogrāfa etalonu, bet auditorijas sajūsma nepāriet vairākus gadu desmitus.

Nākošās divas lentes daļas parādās 1980. un 1983. gadā.

Izdots Džona Tolkina mantinieku pa melnrakstiem savāktais “Silmarilons” - kolosāls prikvels “Gredzenu pavēlniekam”, eposs, kas ietver sevī daudzas Viduszemes vēstures tūkstošgades.

Izdots Terija Bruksa romāns “Šannaras zobens” - pirmais no 14 nākošā cikla romāniem, pirmā fantāzijas žanra grāmata, kas iekļūst “New York Times” bestselleru sarakstā.

PSRS iznāk trešā un pēdējā Sergeja Sņegova romāna “Cilvēki kā dievi” daļa - “Apgrieztā laika gredzens”. Tā ir padomju fantastikā unikāla, varena kosmiskā opera, daļēji parodiska, daļēji pilnīgi nopietna.

1978. 

PSRS ekranizē Džona Prīstlija “31. jūniju”, ar ko sākas vesela fantastisku, muzikālu komēdiju ekranizāciju sērija, no kuras var minēt “Brīnumdarus”, “Bojā gājušo kuģu salu” un citas filmas.

Marks Zaharovs uzņem “Parasto brīnumu” - pirmo no viņa slavenās līdzību filmu sērijas pēc Švarca un Gorina darbu motīviem.

Iznāk pirmā epizode no vienīgā padomju fantastiskā seriāla “Šī fantastiskā pasaule”, kas sākumā domāts, kā izglītojoša programma bērniem. Tajā tiek ekranizēti Velsa, Verna un Lema darbi. Tajā pašā gadā parādās Ričarda Donnera filma “Supermens”, kas kļūst par pirmo un visai veiksmīgo Holivudas mēģinājumu uzņemt nopietnu, pilnmetrāžas komiksa filmu (pirms tam komiksus uzņēma tikai kā komēdijas vai seriālus).

ABC teleekrānos notiek seriāla “Zvaigžņu kreisera “Galaktikas”” pirmās epizodes pirmizrāde, ar kuru sākas vēl viens populārs daudzautoru visums.

Roberts Asprins, cwenšoties atkārtot Pīrsa Entonija “Ksanfas” panākumus, raksta garstāstu “Vēl viens lielisks MĪTS”. No šī stāsta izaug viens no pasaulē populārākajiem humoristiskās fantāzijas seriāliem.

1979.

Iznāk un momentā kļūst par bērnu kino klasiku “Elektronika piedzīvojumi”, kas uzņemta pēc Jevgeņija Veltistova garstāsta. Pieaugušo auditorijai par atklāsmi kļūst beidzot ierobežotā kinoteātru skaitā rādīt izlaistais Andreja Tarkovska “Stalkers” pēc brāļu Strugacku garstāsta “Pikniks ceļa malā”.

ASV divus gadus pēc Spīlberga “Ciešajiem kontaktiem” Ridlijs Skots rada vēl vienu etapa lenti: filmu “Svešais” - par neiznīcināmu citplanētiešu briesmoni, kas ielavījies Zemes cilvēku kuģī. Ar šo mirkli draudzīgajam Spīlberga citplanētietim pievienojas vēl viens: Skota nežēlīgais plēsoņa.

Par vienu no pirmajām Mela Gibsona kinolomām kļūst filma “Neprātīgais Maksis”, kas izveido klasisko kanonu postapokalipses kino grāvējiem.

Duglass Adamss publicē beletrizāciju savam populārajam radio iestudējumam – humoristisko, fantastisko romānu “Ar autostopu pa Galaktiku”, kas jau pirmajos mēnešos tiek izpirkts ceturtdaļmiljona eksemplāros. Zinātniskajai fantastikai šis cikls kļūs par to pašu, kas Pračeta cikls par Plakano pasauli fantāzijai.

1980.

Ričards Viktorovs beidz darbu pie filmas – brīdinājuma “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm” pēc Kira Buličeva scenārija. Visas ekoloģiskās katastrofas ainas tiek uzņemtas PSRS teritorijā.

Iznāk Brūsa Betkes stāsts “Kiberpanks”, kas dod nosaukumu jaunam žanram fantastikā.

1981.

Žurnāls “Uraļskij sļedopit” nodibina prēmiju “Aelita” - pašlaik pašu vecāko un vienu no pašām autoritatīvākajām prēmijām pašmāju fantastikā. Par pirmajiem laureātiem kļūst brāļi Strugacki par iepriekšējā gada garstāstu “Vabole skudru pūznī” un Aleksandrs Kazancevs par kopējo ieguldījumu fantastikā. Padomju multiplikācijā fantastikas praktiski nebija, varbūt arī tāpēc jo lielāku slavu iegūst Romana Kačanova uzņemtā multfilma “Trešās planētas noslēpums” pēc Kira Buličeva garstāsta par Alises piedzīvojumiem.

Uz ASV emigrējušais Vasīlijs Aksenovs izdod jau 1979. gadā sarakstīto “Krimas salu” - pirmo pašmāju fantastisko romānu alternatīvās vēstures žanrā, kas stāsta par PSRS.

Iznāk pirmā no četrām Stīvena Spīlberga filmām par arheologu Indianu Džonsu - “Pazaudētā šķirsta meklējumos”, Džons Kārpenters izlaiž “Bēgšanu no Ņujorkas” - 80. gadu konoapokaliptikas tīrāko paraugu.

Turpinājums sekos.