Fantastikas lietu birojs

P. Amnuels, V. Gakovs

Dati no žurnāla „Izobretateļ: racionaļizator”. Pirmā daļa. Izdevniecība „Doma”

Sensenos laikos, kad neviens vēl nezināja tādus vārdus kā internets un dators, kad es vēl biju samērā jauns un mīlestība uz fantastiku bija pilnā plaukumā, es centos iegādāties visu iespējamo šajā žanrā, ne tikai lasīju, bet arī izpētīju un centos pierakstīt to, kas likās interesantāks. Tā radās visādas burtnīciņas ar visu ko. Iespējams, ka tas varētu būt interesanti arī šodien.

Pirmā tēma. Pārvietošanās veidi kosmosā

Spārni lidošanai

 

 

Princis Sampati senindiešu eposā „Ramajana”

Sengrieķu teikas par Dedalu un Ikaru

Lidojums ar putniem

Cars Kejkavuss no eposa „Šahnama”

Frensiss Godvins „Cilvēks uz Mēness” (1638.)

Tehniskie līdzekļi

A.     Lamida. „Zvaigžņu okeānā” (1992.) – ornitopters

V. Kihalbekers. „Bezgalvju ziema” (1834.) un

Edgars Po „Kāda Hansa Pfala neparastais piedzīvojums” (1835.) – gaisa balons

Dāvids Rasens. „Uz Mēnesi” (1703.) – kosmiskās šūpoles.

Džons Vilkinss. „Matemātiskā maģija” (1638.) –

1)      ar gariem vai eņģeļiem;

2)      ar debesu putniem;

3)      ar mākslīgiem spārniem;

4)      ar lidojošiem ratiem....

Kustība, izmantojot saules staru spiedienu uz buru ar lielu darba virsmas laukumu.

B.     Krasnogorskis „Pa ētera viļņiem” (1913.)

Kordvainers Smits „Lēdija, kas pacēla „Dvēseles” buru” (1960.)

Pjers Buls „Pērtiķu planēta” (1963.)

Artūrs Klarks „Saules vējš” (1964.)

Kustība, izmantojot gaismas staru spiedienu uz buru, ja staru avots atrodas uz Zemes.

Ž. le Fors un A. Grafinji „Apkārt Saulei” (1896.)

G. Altovs „Ēzelītis un aksioma” (1966.)

Kosmiskais kuģis ar atomdzinēju.

  1. A. Bogdanovs (Maļinovskis) „Sarkanā zvaigzne” (1908.)

G. Serviss „Kosmosa Kolumbs” (1911.)

Otrā tēma. Cilvēks un okeāns.

Zemūdens laivas.

C.     Vilkinss „Matemātiskā māģija” (1648.)

F. Bēkons darbā par „jauno Atlantīdu” tikai pieminēta (1627.)

Žils Verns „20 000 ljē pa jūras dzelmi” (1870.)

Neatklātie noslēpumi

J. Voismunskis, I.Lukodjanovs „Melnais stabs” (1963.) – jauni minerāli

M. Jemcevs, J. Parnovs „Trīs kvarki” (1967.) – kvarku krātuves

Ūdens cilvēki

  1. Beļajevs „Cilvēks – amfībija” (1928.)

Ž. Delairs „Cilvēks, kas varēja dzīvot ūdenī” (1910.)

F. Bogdanovs „Divreiz piedzimušais” (1928.)

D. Viljamsons „Zaļā meitene” (1930.)

Zemūdens cilvēce

P. Kadu „Atlantīda zem ūdens” (1927.)

K. Abe „Ceturtais ledus laikmets” (1958.)

A. Konans – Doils „Marakota bezdibenis” (1929.)

K. Balmers „Pilsēta zem ūdens” (1957.)

S. Gansovskis „Pieskaršanās” (1968.)

L. Hofmans „Karsta alas” (1969.)

D. Perijs „Ugunīgā impērija” (1906.) – zemūdens kupols.

H. Klements „Okeāns virs galvas” (1967.)

B. Kellermanis „Tunelis” (1915.)

A. Beļajevs „Zemūdens zemkopji” (1930.)

A. Klarks „Dziļais diapazons (Dzelme)” (1957.)

A. un B. Strugatski „Atgriešanās” (1962.)

A. Šaļimovs „Tuskarovas noslēpums” (1967.)

Ideju autori

H. Velss „Dzelmē” (1897.) – aparāts, lai nolaistos lielā dziļumā

V. Šefners „Kautrīgais ģēnijs” (1963.) – līdzeklis, lai kustētos pa ūdens virspusi

V. Žuravļova „20 minūtes pirms starta” (1959.) – ilgstoša uzturēšanās zem ūdens, ievadot ķermenī ķīmiskus savienojumus

Trešā tēma. Pirmo reizi kosmosā.

Pirmie fantastiskie pasākumi, pirmie pavadoņi.

Svifta Laputu neskaitot

N. Retifs de la Bretons „Atklājums Dienvidos” (1781.)

E. Heils „Ķieģeļu Mēness” (1870.)

K. Lasvics „Uz divām planētām” (1897.) – orbitālās stacijas

Pirmoreiz uz Mēness.

Lukiāns „Patiesīgais stāsts’ (XI gs.

sākot ar XVII gs. regulāri lidojumi

Žils Verns „Apkārt Mēnesim’ (1870.) – pirmais Mēness aplidojums

Pirmās raķetes un lielgabali.

XV gs. ķīniešu leģenda par Van – Gu

Sirano de Beržeraks „Mēness valstis un impērijas” (1665.) – pirmā daudzpakāpju raķete

M. Makdermots „Lidojums uz Mēnesi” (1728.) – viesulis un pulvera gāzes

Ž. la Fors un A. Graviņji „Krievu zinātnieka neticamie piedzīvojumi” (1899.),

J. Žulavskis „Mēness triloģija” (1901.) uc. – lielgabals

Ž. Verns „No Zemes uz Mēnesi’ (1865.) – „Kolumbiāde”, arī lielgabals

A. eiro „Lidojums uz Venēru” (1865.) – daudzpakāpju raķete, pirmoreiz uz Venēru

Dž. Grifits „Medusmēnesis kosmosā” (1901.) – pirmā kosmonaute

Ceļojumi uz planētām

A. Kirhers „Eksotiskais ceļojums” (1956.) – Saules sistēma

de  Betins „Zemes un Merkūra attiecības” (1750.) – 1. reizi Merkūrs

V. Kuks „Lidojums Nezināmajā” (1904.) – arī Merkūrs

Eberhards Kristians Kindermans „Ļoti ātrs ceļojums, ko veica pieci jauni cilvēki gaisa kuģī uz citu Pasauli ar mērķi pārbaudīt, vai taisnība, ka planēta Marss šī gada 10. jūlijā parādīsies debesīs ar savu pavadoni jeb Mēnesi” (1744.) – 1. reizi Marss

Dž. Piboli „Brīnumu pasaule” (1838.),

---- „Eona un Eosas iespaidi” (1886.)

Dž. Estors „Ceļojums uz citām pasaulēm” (1894.) – 1. reizi Jupiters, pēdējā darbā lido arī uz Saturnu.

Voltērs „Mikromegass” (1750.) – 1. reizi Saturns

E. Koblencs „Plutona dzīlēs” (1930.) – 1. reizi Plutons

pirmais krievu kosmonauts – Narsims no grāmatas „Jaunākais ceļojums, kas Beļavas pilsētā radīts” (1784.) Vasilijs Ļecšins

„Moskovskije gubernskije vedomosti” (1848.)

«Мещанина Никифора Никитича за крамомные речи о полете на Луну сослать в отдаленное поселение Байконур…»

Pielikums, pirmais lidojums uz Mēnesi krievu literatūrā.

Vasilijs Aleksejevičs Ļevšins (1746. – 1826.). „Jaunākais ceļojums, sacerēts Beļavas pilsētā” (1784.) – „kosmonauts” Narsims izmanto ornitopteru.

Vēl daži darbi, kas pieminēti izdevumā „Fantastika – 85”.

Lukiāns „Ikaromenips, jeb Lidojums virs mākoņiem” – spārni pie rokām

Angļu fant. romāns XVII gs. „Cilvēks uz Mēness, jeb Neparastais ceļojums, ko veica Dominiks Gonsaless, spāņu piedzīvojumu meklētājs, jeb „Gaisa sūtnis”” – gulbji kā vilcējspēks.

A. Klarks „Glābšanas ekspedīcija” (1946.)

D. Blišs „Pilsētas lidojumā” („Zemes cilvēks, kas atgriezās mājup”. „Viņiem būs zvaigznes”, „Laika triumfs”, „Kimvala zvans”) (1950.   ...)