Dokinzs izmantoja šādu objektu apzīmēšanai terminu "mems" (radīts no angļu vārda "memory" - atmiņa), kā analogu vārdam "gēns" (gene). "Tieši tāpat kā gēni izplatās genofondā, pārejot no viena ķermeņa otrā, ar spermatozoīdu vai olšūnu palīdzību, memi izplatās pārejot no vienām smadzenēm uz otrām," - uzsver Dokinzs. - "Piemēram, Dievs eksistē, kaut tikai ārkārtīgi dzīvotspējīga mema veidā, vai kā infekcija vidē, ko rada cilvēku kultūra."
Memi ir gan Pitagora teorēma, gan populāra melodija, gan pasaka par Rausi, gan mode uz spicpurngalu (struppurngalu) kurpēm, veģetārismu vai... modi uz pašnāvību. Reiz parādījušies, memi kļūst neatkarīgi no autora (autoriem), tas ir, no mums. kaut arī mums labpatīk domāt, ka mēs paši radām idejas un spējam tās kontrolēt. [Mjā, kaut kas jau tur ir. Piemēram, ideja, ka latvieši ir kašķīgi, netalantīgi, mantkārīgi un varaskāri ļautiņi, kas ēd, ne tikai sēnes, bet arī viens otru. Tu vari minēt simtiem talantīgu, pašaizliedzīgu, strādīgu un izpalīdzīgu latviešu, taču minētā ideja, kā tāda nezāle, dzīvo un kuplo cilvēku prātos, liekot bezpēkā nolaist rokas, sak - nekas labs te tik un tā nesanāks. Vai nav tipiski memam? - t.p.]
Otrā memu īpatnība - tie ideāli saskan ar mūsdienu informācijas-komunikācijas tehnoloģijām (IKT). Bet šīs tehnoloģijas, savukārt, cita starpā ir izmainījušas mūsu uzskatus par to, kas ir nāve. "Mēs esam aizmirsuši par dzīvi, esam pārvērtuši to no reāla fakta par virtuālu jēdzienu, ar kuru var žonglēt, bet nav iespējams pārsātināties," - uzskata psihologs Andrejs Kurpatovs.
Tas ir, kā rakstīja Ļevs Tolstojs, "dzīve neiznīkst, bet tikai pārvēršas par nāvi." Pašnāvības mems, kas terorizē "France Telecom" spiež tās darbiniekus uztvert šos vārdus burtiski. Ļaudīm, kas ir inficējušies ar šo memu, atliek tikai darboties pēc tajā ievietotās programmas.
Pievērsiet uzmanību: pašnāvību epidēmija ir skārusi augsti tehnoloģisku kompāniju. Un tas nav tikai viens tāds gadījums, ar šo problēmu saskaras valstis ar visvairāk attīstītu IKT.
Piemēram, vienā pašā Tokijā ir vairāk telefonu numuru, nekā visā Āfrikā. Un varbūt ne jau nejauši Uzlecošās saules zeme ieņem prmo vietu pašnāvību skaita ziņā starp attīstītākajām valstīm: uz 100 tūkstošiem vīriešu vidēji ir 35,8 pašnāvības gadā. [Nu, varbūt te vainīga ir arī japāniskā goda kodeksa tradīcija? - t.p.] Jāpānu šodien biežāk sauc par onlaina pašnāvību zemi.
2005. gadā, piemēram, grupveida pašnāvībā, kas tika organizēta caur internetu, gāja bojā 91 japānis, par 55 cilvēkiem vairāk, nekā 2004. gadā. Interneta līgumu par pašnāvību skaits ir palielinājies gandrīz trīs reizes, kopš policija tos 2003. gadā ir sākusi reģistrēt.
Liekas, ka mēs patiešām ieejam Hi-Tech stila epidēmiju laikmetā. Iespējams, visiedarbīgākais un vienkāršākais līdzeklis prêt trakojošu memu ir - ironija un pašironija zirga devās. Vai arī kaut kas līdzīgs kā anonīma frafiti veidotāja rakstītam uz Kardifas sienas: "Pašnāvība ir pati vaļsirdīgākā paškritikas forma".