Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līnijas ideja bija radusies vēl agrāk, taču to realizē vēlāk, līnijas atklāšana notiek 1861. gada 12. septembrī, ar to arī sākas dzelzceļa vēsture Rīgas teritorijā. Līnijas sākuma stacija tiek izbūvēta tieši tajā pašā vietā, kur Rīgas Centrālā stacija atrodas pašlaik. Pēc tam ar pagriezienu pie Zemitāniem līnija, sekodama Daugavai dodas uz Daugavpils pusi. Sīkāk par šo līniju var uzzināt Vikipēdijas sadaļā “Dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils”.
1868. gadā tiek atklāta dzelzceļa līnija Rīga – Jelgava, 1877. gadā – līnija Rīga – Tukums, bet 1889. gadā – līnija Rīga – Valka un kopā ar divām īsākām dzelzceļa līnijām, par kurām pastāstīšu vēlāk, Rīgas dzelzceļa tīkls iegūst gandrīz pašreizējo izskatu. Vairāk lasiet Vikipēdijā: http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_dzelzce%C4%BC%C5%A1
Pirmskara Latvijas laikā, 1937. gadā no Rīgas tiek pabeigtas vēl divas jaunas līnijas: Rīga – Ērgļi un Rīga – Rūjiena.
Savā laikā Rīgā ir bijušas 2 pasažieru dzelzceļa līnijas, kas interesantas ar to, ka zināmu laiku vilcieni tajās ir kursējuši tikai pilsētas robežās.
Dzelzceļa līnija Rīga - Mangaļi.
Tā kā Rīgā 19. g. trūka preču noliktavas un piestātnes, tad Rīgas - Daugavpils Dzelzceļa sabiedrības vadība meklē jaunas teritorijas Daugavas grīvā. viena no tādām vietām ir Mangaļi (Mīlgrāvis), tāpēc uz turieni uzbūvē dzelzceļa līniju, ko pabeidz 1872. gadā. Jau pašā sākumā dzelzceļa līnijā kursē arī pasažieru vilcieni. 1892. gadā no līnijas izbūvē atzarojumu uz pilsētas elevatoru Andrejsalā, kur 1907. gadā ierīko Rīgas Krasta staciju, bet no pieturas vietas "Ganību postenis" 1903. gadā izbūvē 2 km garu posmu, ierīkojot Rīgas Preču staciju, kas tagad vairs neeksistē. 1930. gadā, netālu no Mangaļu stacijas, līnija vēlreiz tiek sazarota un tiek uzbūvēta Dzirnupes stacija, no kuras sākas Dzirnupes - Rūjienas dzelzceļa būve, pēc šī dzelzceļa pirmā posma atklāšanas 1933. gadā Rīgas - Mangaļu līnija beidz pastāvēt. 1950. gados Mangaļu stacijas nosaukumu pārnes uz Dzirnupes staciju. Uz bijušās Mangaļu līnijas atrodas arī Brasas stacija (no 1872. gada - Kara hospitāļa platforma, no 1919. gada - Brasla, bet no 1938. gada - Brasa) un Sarkandaugava (sākumā - Aleksandra Augstumu platforma, tagadējais nosaukums no 1919. gada, kā stacija atjaunota 1925. gadā), no pēdējās, minētās stacijas padomju laikā bija ierīkots atzars uz bērnu dzelzceļu Mežaparkā, 1997. gadā tas likvidēts. Bijusī Mīlgrāvja, vēlāk - Mangaļu stacijas teritorija ap 2000. gadu ir privatizēta un tiek apsargāta, tādēļ pašreizējais stacijas ēku un būvju liktenis nav zināms.
Dzelzceļa līnija Rīga - Bolderāja.
Ap to pašu laiku, 1973. gadā Rīgas - Bolderājas Dzelzceļa biedrība atklāj Rīgas - Bolderājas dzelzceļa līniju, kas sākumā sākas atsevišķi no Rīgas - Davgavpils līnijas, stacijā, kas atradās tagadējās 13. janvāra ielas teritorijā un, ko ko vēlāk nosauc par Rīga II (pēc jaunā dzelzceļa tilta izbūves staciju likvidē). Sīkāk par līniju var izlasīt Vikipēdijas sadaļā “Dzelzceļa līnija Zasulauks - Bolderāja”. Sākumā pa līniju faktiski kursē tikai pasažieru vilcieni, bet uz līnijas galastaciju Daugavgrīva - vilcieni no Rīgas - Jelgavas līnijas. No 1919. gada pasažieru vilcieni uz turieni vairs nebrauc. Tolaik Bolderāja pastāv kā atsevišķs miests, Rīgai to pievieno tikai 1924. gadā, tad arī šī dzelzceļa līnija pilnīgi atrodas Rīgas pilsētas teritorijā. Pasažieru satiksme līnijā Rīga - Boderāja tiek pārtraukta 1959. gadā.
1980. gados kādu laiku tiek domāts par ideju, atjaunot pasažieru satiksmi šajā līnijā. Varbūt kādreiz, ja attīstīsies Buļļu salas pludmales infrastruktūra, kaut kas tāds varbūt notiks...
Rīga – Rīgas Jūrmala.
Jūrmala kā pilsēta radās 1920. gada 2. martā, kad Latvijas valdība apvienoja atsevišķos Jūrmalas ciemus starp Rīgas līci un Lielupi vienā pilsētā, ko nosauca Rīgas Jūrmala. 1946. gadā, veicot teritoriālo reformu, Latvijas PSR valdība pilsētu pievieno Rīgai ar nosaukumu Jūrmalas rajons, 1949. gadā rajonam pievieno arī Priedaini un, ja nebūtu Babītes, tad Rīgā būtu vēl viens pasažieru vilcienu maršruts, kas ietu tikai pa pilsētas teritoriju, Rīga – Dubulti. 1959. gada 11. novembrī Rīgai Jūrmalu “atņem” un izveido tagadējo Jūrmalas pilsētu, kurā apvieno Jūrmalas rajonu un divas tolaik esošās pilsētas: Sloku un Ķemerus.
Rīgas bērnu dzelzceļš.
Lai vēsture par dzelzceļu būtu pabeigta, jāatceras, ka Rīgā, Mežaparkā, 1956. gada 22. jūlijā atklāja Rīgas bērnu dzelzceļu, kas darbojās līdz 1997. gadam, kad to slēdza nerentabluma dēļ.
Līnijas garums bija 2,1 km. Diemžēl no līnijas mūsdienās ir palikuši tikai ēku jumti, kas nokrituši uz zemes un daži melnbaltie stabiņi. Uz šī dzelzceļa patiešām strādāja bērni, apgūdami dzelzceļnieku profesijas ābeci un dzelzceļš bija arī atrakcija Mežaparka viesiem. Pašlaik izjauktā bērnu dzelzceļa līnija gāja Mežaparka teritorijā, prakstiski paralēli posmam Sarkandaugava – Mangaļi. Padomju laikos līnija bija nosaukta Latviešu sarkano strēlnieku vārdā un uz tās atradās divas stacijas: Komjauniešu (Mežaparkā pie Inčukalna ielas), pa vidu ― Pionieru platforma, bet galapunkts ― Skolas stacija Mīlgrāvī. Protams, mūsu laikā stacijām deva jaunu nosaukumu, attiecīgi: Jauniešu un Alejas, bet Pionieru platforma pēc ugunsgrēka 1960. gados netika atjaunota, kaut vilcieni tur apstājās līdz 1982. gadam. Dzelzceļam regulāri tika atjaunots ritošais sastāvs un lokomotīves.
Rakstam izmantoti materiāli no Vikipēdijas, saite: http://mspoki.tvnet.lv/vesture/Rigas-bernu-dzelzcels/623668
un materiāli no Toma Altberga, Karīnas Augustānes un Ievas Pētersones grāmatas «Dzelzceļi Latvijā».