1913. gadā Makss skolas solu tūlīt pat samainīja pret studenta - iestājās Insbrukas universitātē. Taču turpināt pamatīgu pazīšanos ar fiziku, matemātiku un astronomiju viņam neļāva sākušais Pirmais pasaules karš. Ierindnieks Valjē dienēja kā meteorologs. Zīmīgs notikums bija tas, ka 1917. gadā viņu ieceļ par virsnieku Austrijas armijas gaisa kuģošanas bataljonā.
Tad arī liktenis sūta Valjē pirmo brīdinājumu: viņa lidojuma laikā ar gaisa balonu, tas bojājuma dēļ sāk ātri krist no 4 kilometru augstuma (!). Par laimi pilots paliek dzīvs - nāvīgi bīstamais piedzīvojums maksā viņam tikai dažas salauztas ribas.
Gaisa kuģotāja prakse un pamatīga iepazīšanās ar spēkus audzējošo aviāciju ļāva jaunajam cilvēkam veikt secinājumu: lielus ātrumus un lielus attālumus varēs iekarot tikai ar raķešu dzinēju palīdzību. Pirms sākt tos radīt, Valjē patērē 5 gadus, lai iegūtu augstāko tehnisko izglītību Insbrukā, pēc tam Vīnes un Minhenes universitātēs.
Mēness, Marss un tālāk.
Īsti graujošu iespaidu uz Maksu atstāj Hermana Oberta grāmata "Starpplanētu telpas raķete", ko viņš izlasa 1923. gadā. Daudzas autora idejas par kosmosa iekarošanu viņam bija ļoti tuvas. Pēc gada viņš attīstīja tās jau savā zinātniski-populārajā grāmatā "Izraušanās pasaules telpā. Tehniskās iespējas". Un, ja Oberta darbu praktiski neviens neievēroja - par to ieinteresējās tikai speciālisti, kuru tajā laikā bija maz - tad uz plašāku auditoriju tēmētais Valjē izdevums uzreiz kļuva par bestselleru. Pietiek pateikt, ka līdz 1930. gadam tas iztur 6 atkārtotusizdevumus. 1936. gadā tas iznāk krievu valodā un atstāj iespaidu uz pašmāju kosmosa pionieriem.
Neskatoties uz to, ka grāmata tika orientēta uz plašu auditoriju, tajā Valjē izklāstīja zinātniski argumentētu plānu, kā sūtīt pētniecības raķetes stratosfērā, kā cilvēki lidos uz Mēnesi un pēc tam uz marsu un citām Saules sistēmas planētām.
Turklāt vēl 1920. gadu vidū viņš apraksta daudz no tā, kas pēc desmitgadēm tiek realizēts. Tā, Mēness apgūšana pēc Valjē domām būtu jāsāk ar izpētes aplidojumiem, pēc tam uz tā virsmas nosēžas divi pirmie cilvēki, bet nākošais etaps jau ir apdzīvojamas bāzes būve. Kā redzam, divi pirmie etapi jau ir realizēti, bet trešais jau ir Krievijas, ASV un Ķīnas kosmisko programmu plānos. Arī lidojumi uz Marsu jau pakāpeniski sāk realizēties.
Daži kolēģi apvainoja Valjē populismā: viņa raksti populāros žurnālos esot atrauti no reālajām zinātnes un tehnikas iespējām. Taču viņš atbildēja: ja nepievērsīsim uzmanību lidojumiem kosmosā, tad būs grūti cerēt uz valdību un investoru finansiālo palīdzību. Tāpēc arī ir vajadzīgi tādi sabiedrisko domu rosinoši raksti, kā "No Berlīnes uz Ņujorku stundas laikā", "Drosmīgs ceļojums uz Marsu" un tā tālāk. Kā šodien tektu - veiksmīgs mārketinga gājiens.