Daži jautājumi Bārbalai Simsonei

BarbalaSimsoneStrodaNeklātienē Tevi iepazinu jau krietni pasen, lasot un publicējot LFFB vietnē Ilmāra Bites atsūtītos Tavus apjomīgos vērtējošos rakstus žanra tematikā. Kā nonāci līdz šim žanram un tik apjomīgam darbam tajā?

Liela lasītāja un pasaku cienītāja esmu jau kopš bērnības. Taču līdz fantāzijai kā žanram nonācu bakalaura studiju laikā, rakstot diplomdarbu par tēmu “Bibliskās alūzijas K.S. Luisa fantāzijas prozā”. Bakalaura darbam sekoja maģistra darbs, Luiss gluži loģiski noveda pie Tolkīna, un tad jau maisam gals bija vaļā – lasīju visu pēc kārtas, “peldējos” šajā žanrā, rakstīju par to doktora disertāciju un... skumu, ka latviešiem nav tikpat kā nekā līdzvērtīga. Disertācijas pēdējā nodaļā bija jāiekļauj apskats par fantāziju latviešu literatūrā – kaut ko jau izdevās sakašņāt, bet beigās nācās “glābties” pie ezoteriskās prozas un Kvaskovas un Bereļa bērnu grāmatām. Tāpēc tagad priecājos, ka man ir iespēja šo situāciju labot, veicināt jaunu autoru “atrašanos”, jaunu darbu tapšanu, kā arī klasisku FF darbu tulkošanu un izdošanu latviski.

 

 

Bet, runājot par apjomīgiem rakstiem... Mjā, esmu daudzrakstītāja. Vidusskolas sacerējumi regulāri aizpildīja visu burtnīcu. Kad disertāciju lika noīsināt no 300 uz 170 lappusēm, šķita, ka esmu spiesta griezt pati sev nost pirkstus...

Tava aktivitāte Zvaigzne ABC F@F nodaļā ir fascinējoša un aizraujoša. Pozitīvs piemērs darboties žanra popularizēšanai. Kā izdevās redakciju pārliecināt šo žanru izdalīt atsevišķā publicējamā materiāla kategorijā?

Redakciju patiesībā sauc par Latviešu valodas, literatūras un mākslas nodaļu, un FF darbi tajā sastāda vien daļu no izdodamajiem darbiem līdztekus daudziem citiem žanriem – latviešu oriģinālprozai, dzejai, biogrāfiskajai prozai, mācību grāmatām, utt. Protams, FF darbi zem šī “spārna” ir nonākuši manas personiskās ieinteresētības dēļ. Atsevišķa redakcija tikai FF darbiem – ak, tas jau būtu pārlieku skaisti! Bet šobrīd labi ir kaut vai tas, ka šo žanru apgūšana vispār ir izkustējusies no sastinguma punkta. Diemžēl jāatzīstas, ka lasītāju atsaucība varētu būt lielāka. Izdoti patiesi brīnišķīgi darbi – Ursulas le Gvinas “Tumsas kreisā roka”, Daniela Kīza “Puķes Aldžernonam”... Negribas ticēt, ka latviešu lasītāji spēj novērtēt tikai jauniešu vampīrromānus!

Vai pašai ir bijuši mēģinājumi un idejas ko uzrakstīt žanrā? Stāstu, romānu, lugu....

Agrā jaunībā rakstīju stāstus (tiesa, reālistiskus) un dzejoļus, bet ne vieni, ne otri nebija nekur liekami. Apbrīnoju fantāzijas un fantastikas rakstnieku iztēli un pazemīgi atzīstu: man tāda nepiemīt. Mans lielākais publicētais darbs līdz šim ir monogrāfija “Iztēles ģeogrāfija. Mītiskā paradigma 20. gadsimta fantāzijas prozā”. Fantāzijas saturā tur nav, bet tēmā gan.

Dzīvē mums pirmo reizi sanāca sastapties 2011. gada LatCon laikā. Vai tu par LFFB komjuniti jau biji dzirdējusi agrāk un kāda bija tava neklātienes iepazīšanās ar ļaudīm un notiekošajām aktivitātēm?

Par LFFB uzzināju jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, rakstot maģistra darbu par fantāzijas prozas mītiskajiem aspektiem. Cītīgi lasīju biedrības vietnē publicētos rakstus, rakstīju vēstkopā, anketēju dalībniekus – var teikt, ka virtuālā līmenī jau pasen esmu bijusi visai aktīva neoficiālā LFFB biedre. Tiesa, pasākumu apmeklēšanai gandrīz vienmēr “kāju priekšā aizlicis” laika trūkums.

Kādas aktivitātes tu sagaidi no LFFB un kādas sadarbības iespējas redzi Zvaigzne ABC + LFFB?

Domāju, ka, savstarpēji sadarbojoties, varam darīt ļoti daudz, lai popularizētu fantāzijas un zinātniskās fantastikas žanrus Latvijā. Izdevniecība labprāt izlasa un apsver dažādu lasītāju publicēšanai ieteiktās FF grāmatas, kā arī iepazīstas ar jauno autoru manuskriptiem, savukārt LFFB var palīdzēt, aicinot jaunos un ne tik jaunos FF autorus uz pasākumiem, intervijām, publicējot jaunizdoto grāmatu anotācijas un recenzijas, piedaloties grāmatu atvēršanas pasākumos, un tā joprojām – iespēju ir patiesi daudz.