Dažādu ievērojamu cilvēku izteicieni_1

Dažādu vēstures gaitā ievērojamu cilvēku izteicieni.

Kad tu sāc ko jaunu, tu zaudē kaut ko no vecā. (Endrū Nortone, Filisa Millere)

Kad piens izlijis, tad vairs nav vērts no tā dzīt projām kaķi. (M. Veisa, T. Hikmena)

Ja mēs atsakāmies no mums dāvātās mīlestības, ja mēs noraidām to, baidoties no zaudējumiem nākotnē, tad tas nozīmē to, ka mēs iztukšojam savas dzīves un novēlam sevi vēl sāpīgākiem zaudējumiem. (M. Veisa, T. Hikmena)

Vilna uz krūtīm vēl nenozīmē karavadoņa talantu. (M. Veisa, T. Hikmena)

Sāksi meklēt vainīgos, beigsi ar to, ka nolādēsi dievus. (M. Veisa, T. Hikmena)

Īstenībā laime ir laba veselība un slikta atmiņa. (Ernests Hemingvejs)

Izsalcis ogļracis ir bīstamāks par čečenu. (No TV ziņām)

Ja galva nav kārtībā, tad nav vērts to lauzīt. (Niks Perumovs)

Vislielāko noziegumu izdara tas režisors, kas uzņem garlaicīgu filmu. (Sems Reimi)

Visas laimes pirmsākums un visas filozofijas gals ir slinkums. (E. M. Remarks)

Tie, kas neparko nešaubās, ir jau miruši, dzīvi esot. (Eduards Pāvuls)

Ja vīrietis nāk mājās agri, viņš domā, ko palasīt. Ja vīrietis nāk mājās vēlu, viņš domā, ko sacerēt. (No kāda humora jautājuma)

Sirdsapziņa ir greznums, ko var atļauties tikai civilists. (Tomass Dišs)

Jūtas nemirst nekad. Ir nepareizi domāt, ka jūtas var nomirt. Tās tikai izmainās... Taču sāpes no tā nepaliek mazākas. (Tomass Dišs)

Viņš jau bēdājās kā suns par vecu, nozaudētu kaulu. (Klifords Saimaks)

Lai kaut ko sāktu darīt, vajag daudz ko nezināt. (Pols Valerī)

jaunība ir trūkums, kas ar gadiem pazūd. (Rina Zeļonaja)

Kad muļķis paliela mūs, viņš vairs neliekas tāds muļķis. (Fransuā Larošfuko)

Būt vīrietim nozīmē būt pacietīgam, būt Meistaram nozīmē būt desmitreiz pacietīgākam. (Ursula le Gvina)

Lai dzirdētu, ir jāklusē. Kad iededzina sveci, tad parādās ēnas. Muļķa rokās pat muļķības ir bīstamas. (Ursula le Gvina)

Īstenais gudrais ir tas, kas neatdala sevi no citu dzīvu būtņu vidus. Zelts var būt viss, tikai ne draudzības avots starp cilvēkiem. (Ursula le Gvina)

Arī slikts ceļš var atvest pie laba gala. Ja cilvēks negrib būt par skaidu, kuru mētā straume, viņam pašam ir jākļūst par straumi no iztekas līdz grīvai. (Ursula le Gvina)

Vai mušai ir vajadzīgs likums, kas ierobežo iespēju ielidot zirnēkļa tīklā. Brīvība ir krava, kas var izrādīties par smagu vājajiem. (Ursula le Gvina)

Vētra sākas ar sīku mākonīti pie horizonta. Atsacīšanās no pagātnes izsauc nākotnes zaudēšanu. (Ursula le Gvina)

Kad paceļ akmeni, zeme paliek vieglāka, bet roka - smagāka. Vārdu var izdzirdēt tikai klusumā, zvaigznes redz tikai tumsā. (Ursula le Gvina)

Nāve ir jaunas dzīves garantija. Tikai vienam spēkam ir jelkāda vērtība. Tā ir spēja ne ņemt, bet pieņemt. Ne paturēt, bet atdot. (Ursula le Gvina)

Lai ieraudzītu sveces gaismu, tā jānovieto tumsā. Pacietība ir pēdējais cerības bastions. (Ursula le Gvina)

Vienam brīvība, otram važas. Labāk būt haizivij, nekā siļķei. Lai kas arī nenotiktu, vienmēr kāds būs neapmierināts. No rāceņa asinis nevar izspiest. (Ursula le Gvina)

Ja pasaulē valdītu sievietes, tad kas gan būtu vīrieši? Tikai sievietes, kas nespēj dzemdēt. Bet sievietes? Tikai vīrieši, kas ir spējīgi uz to. (Ursula le Gvina)

Cilvēka lieluma pamatā ir viņa spēja sajust kaunu. Var laistīt akmeni, taču tas nesāks augt. (Ursula le Gvina)

Īpašums rada zagšanu. Gribi radīt zagli – radi īpašnieku; lai radītu noziedzību, ir jārada likumi. (Ursula le Gvina)

Viņi stāvēja vaļējām mutēm, galvas atgāzuši, līdz tajās salīda vasaras raibumi. (Roberts Hainlains)

Pārmērības ir sliktas visur, pat labdarībā. (Anatols Franss)

Bulta, kuru gaida, ievaino vieglāk. (Dante)

Ja tu nogriez pašu lielāko pīrāga gabalu, tad tev arī jādara vairāk par visiem un jācenšas, lai citi to pamana. (A. Kouls, K. Bančs)

Tikai muļķis atšķirs labo no ļaunā, vadoties pēc tā, kāda tiem ir āriene - skaista vai ķēmīga. (A. Kouls, K. Bančs)

Neviens loka šāvējs nestaigā ar vienu pašu stiegru. (A. Kouls, K. Bančs)

Darbu veic nevis ar klanīšanos, bet gan ar abu pušu skaidru nostāju un cieņu vienam pret otru. (A. Kouls, K. Bančs)

Karaļa solījums nelīdzinās cita cilvēka vārdam. Ja es neturēšu savu vārdu, neviens ar mani vairāk negribēs pazīties. Karalis mierīgi var atteikties no sava vārda, un viņa reputācija nemaz necietīs. Viņa stāvoklis ir unikāls: kaut arī viņš izpildītu tikai vienu solījumu no desmit, tik un tā viņam klāt lauztos ļaužu pūlis, cerot kaut vai uz to. (A. Kouls, K. Bančs)

Visi darījumi, paspiežot viens otram roku, gaiši spīd, taču vairums no tiem pārvēršas blāva, auksta ledus gabalos, kad tu liec tos kabatā. (A. Kouls, K. Bančs)

Vislielākais no cilvēka trūkumiem, mūsu vienīgais nāves grēks Svētā Gara priekšā ir nevēlēšanās domāt. (Meriona Zimmere Bredlija)

Muļķis ir tas, kas pārāk augstu vērtē savu dzīvi, bet divkāršs muļķis ir tas, kas savas neprātības dēļ ir gatavs no tās kuru katru brīdi šķirties. (Meriona Bredlija, Pols Zimmers)

Zvēr tas, kas nespēj turēt doto vārdu. Ceri uz labāko, bet gatavojies sliktākajam. (Meriona Bredlija, Pols Zimmers)

Tas, kas ir lacis citu asinis, agri vai vēlu noslīks pats savējās. (Meriona Bredlija, Pols Zimmers)

Tikai izjutis mīlestību un paskatījies nāvei acīs, vari saprast to, kas ir dzīve. Viss pārējais ir nieki. (Meriona Bredlija, Pols Zimmers)

Lai ko arī zinātnieki neizgudrotu, galu galā viss beidzas ar to, ka izgudrojumu izmantos kara vajadzībām. (Kurts Vonnegūts-jaunākais)

Māksla ir spogulis, kas atspoguļo nevis dzīvi, bet gan to, kurš tajā skatās. (Oskars Vailds)

Dzīvojiet tā, lai jums nebūtu kauns uzdāvināt savu papagaili pilsētas lielākajai tenku vācelei. (Vilss Rodžerss)

Tā īsti mēs pasauli redzam tikai ar savu sirdi. (Antuāns de Sentekziperī)

Cilvēka laime slēpjas nevis brīvībā, bet tās izpratnē. (Antuāns de Sentekziperī)

Valsts vīri domā par nākotni, deputāti domā par nākošām vēlēšanām. (Vinstons Čērčils)

Suņi uz mums skatās ar dievināšanu, kaķi – no augšas, bet cūkas – kā uz līdzīgiem. (Vinstons Čērčils)

Miesa – tā ir sava veida siena, kas šķir divas bezgalības: Visumu, kas plešas bezgalībā ārpusē, un prātu, kas veido bezgalību iekšpusē. (Kolins Vilsons)

Daudz zināsi, par ģenerāli nekļūsi. (Aleksandrs Buškovs)

Nebaidies nomodā esošo, baidies no tā, kas guļ. (Aleksandrs Buškovs)

Līdz Štirlicam neaizgāja vēstule no Centra. Viņš pārlasīja vēlreiz, bet tik un tā neaizgāja. (No mūsdienu folkloras)

Vēsture ir zinātne par to, kas neatkārtojas. (Pols Valerī)

18. gadsimtā vācu avīzēs nepārbaudītas ziņas atzīmēja ar saīsinājumu NT, kas nozīmēja „non textatur”. Izrunājot NT, tas skanēja kā vārds „Ente” – vāciski – „pīle”. No turienes arī radās teiciens „preses pīle”. (Interesants fakts)

Vislabākā diēta ir – filmēties kailam. (Brūss Villiss)

Žanna d’Arka pazina Kārli VII, jo agrāk bija redzējusi tā fotogrāfiju. Angļi saņēma viņu gūstā un pēc tam viņu sadedzināja, jo viņa bija jaunava. Taču viņa nomira dzīva. (No skolēnu atbildēm)

Vilhelms Tells bija šveiciešu Žanna d’Arka. Viņš trāpīja ar bultu ābolā, stāvot uz sava dēla galvas. (No skolēnu atbildēm)

Pasaulē pirmo ceļojumu apkārt pasaulei veica Magelāns. Diemžēl Filipīnās viņu nogalināja un apkalpe atgriezās mājās bez viņa. Neskatoties uz to, nelaiķis saglabāja par ceļojumu interesantas atmiņas. (No skolēnu atbildēm)

Nekas nav mūžīgs, izņemot mūsu ilūzijas. (Roberts Šeklijs)

„Rūsē saldi!” Uzraksts uz robota kapa. (Tikai joks)

Tas, kurš iedomājas, ka var iztikt tikai ar sevi, un citi ļaudis viņam nemaz nav vajadzīgi, ļoti maldās, bet tas, kurš iedomājas, ka citi nevar iztikt bez viņa, maldās vēl vairāk. (Fransuā de Larošfuko)

Liels nelietis visvairāk necieš to, ja smejas mazs kukainītis. (Kirs Buličevs)

Politikas jēga visbiežāk slēpjas faktu ignorēšanā. (Volters Viljamss)

Tik brīnišķīga pasaule un tik daudz tajā ļaunuma. (Sterligs Lanjē)

Vienpadsmitais bauslis. Tev nebūs iznīcināt ne Zemi, ne jebkādu dzīvību uz tās. (Sterligs Lanjē)

Kad republikas aizdzen pašmāju valdniekus, tām sāk patikt karaļi. (Sterligs Lanjē)

Ja tavs ienaidnieks nāk runāt ar tevi ar zobenu rokās, atver durvis, lai runātu ar viņu, taču turi arī tu savu zobenu rokās. Ja viņš atnāk pie tevis ar tukšām rokām, sagaidi viņu ar tukšām rokām. Taču, ja viņš atnāk pie tevis ar dāvanām, nostājies uz saviem mūriem, lai akmeņus mestu uz to. (Teds Viljams)

Kad sāk riet medību suņi, tad lapsa un zaķis pārvēršas par brāļiem. (Filips Ž. Fārmers)

Jebkurš civilizēts cilvēks ilgojas pēc barbarisma. (S. Fridmans)

Nepateicība ir pasaules alga. Bet kā visas algas tā ir jānopelna. (Valdis Atāls)

Ticības karos paši dievi nepiedalās. (Valdis Atāls)

Patiesība ir kā dārgakmens – tā ir daudzšķautņaina. Slikts ir tas ceļš, kas ved tikai vienā virzienā. (Deivs Dankans)

Jaunlaulātā ir sieviete, kurai skati uz brīnišķo nākotni jau ir aiz muguras. (Ambrozs Bīrss)

Es tik ļoti nemīlu trauku mazgāšanu, ka tās laikā man vienmēr domās rodas jauna romāna sižets ar kārtējo, jauno slepkavību. (Agate Kristī)

Mīlestība ir zobu sāpes sirdī. (H. Heine)

Es tavu ziedu noplūcu, ai, pasaule, es spiedu to pie savas sirds, un ērkšķi mani sadūra. (Rabindranats Tagore)

Akūtā gadījumā tā ir smaga, garīga saslimšana, vieglā veidā - tādas kā garīgas iesnas. Šīs slimības simptomi ir pazīstami no neirožu klīnikas. Vispirms, tie ir sirdsdarbības traucējumi un veģetatīvi traucējumi. Raksturīgas emocionālo stāvokļu maiņas no slimīgas sajūsmas un vētrainas aktivitātes līdz pilnīgai apātijai un gribas paralīzei. Otrkārt, tie ir domāšanas procesa traucējumi, garīgas harmonijas trūkums, kad domas jūk, vērtības mainās vai vispār zūd. Parasti saslimšana izraisa īpašas formas egoisma uzliesmojumu, ko veikli piesedz uzpūstas altruisma frāzes. Slimībai raksturīgas daudzveidīgas formas. Vieglās formas parasti sauc par iemīlēšanos, tām ir sezonas epidēmiju raksturs, tās pāriet ātri un bez sarežģījumiem. Taču uz slimības recidīvu fona var rasties arī hroniska forma, ko mēdz saukt par "īstu mīlestību" un kas reizēm pārvērš cilvēku par garīgu invalīdu. Atsevišķos, literatūrā aprakstītos gadījumos slimība var beigties letāli (gan personībai, gan ķermenim). (Nikolajs Kozlovs, psihoanalītiķis)

Svarīgi ir nevis tas, ar kuru tu aizmiedz, bet gan tas, ar kuru tu pamodies. (Džeralds Darels)