Daugavpils var lepoties ar Nikodēmu Eliju Bojāru

Raksts "dzīvojas" laikraksta "Latgales laiks" mājas lapā. Tur ievietots 31.05.2005.

Daugavpils un Latgales vēsture nav iedomājama bez senās un izcilās Bojāru dzimtas, uzskata Daugavpils 1. vidusskolas vēstures pētniece, skolotāja Astrīda Petaško, kura aicinājusi 80 gadu jubilejā godināt zinātnieku un rakstnieku, daugavpilieti Nikodēmu Eliju Bojāru.

„Viņam pieder 180 atklājumu patenti organiskajā un polimēru ķīmijā 40 pasaules valstīs, viņš strādājis ASV NASA projektos, uzrakstījis vairākas jaukas grāmatas un stāstus. Mums Nikodēmam Elijam Bojāram jāpateicas par to, ka ar savu darbu viņš Latvijas un Daugavpils vārdu popularizējis pasaulē,” atzīst skolotāja.

 

 

 Nikodēms Elija Bojārs dzimis 1. jūnijā Daugavpils apriņķa valdes un skolu valdes priekšsēdētāja Aloiza Bojāra un skolotājas Elvīras Adeles Bojāru ģimenē. Tēvs Aloizs dzimis nācis no krāšņā Rudzātu pagasta, absolvējis Rēzeknes pilsētas skolu, un izvēlējies karavīra profesiju. Pabeidzis Odesas karaskolu, vēlāk izmācījies arī jurisprudenci Maskavas universitātē. 1917. gada jūnijā kopā ar Latgales nacionālajiem strēlniekiem apsargājis Latgales kongresu, kurš pieņēma vēsturisko lēmumu par Latgales pievienošanos Latvijai. Nikodēma māte Elvīra Adele dzimusi Buhholcu ģimenē Zeltiņu pagastā Valkas rajonā, ar zelta medaļu pabeigusi Sadļecas ģimnāziju Polijā, un strādājusi par pamatskolas skolotāju Varšavā, Kameņecā-Podoļskā (Moldāvija) un Odesā, kur iepazinusies ar Aloizu Bojāru. Viņi 1917. gadā atgriezušies Latvijā. 1927. gadā Aloizs Bojārs bija Daugavpils apriņķa valdes un skolu valdes priekšsēdētājs un Vecaines māju īpašnieks Jasmuižā, kas toreiz atradusies Daugavpils apriņķī. Nikodēms Elija Bojārs mācījies Zaķīšu skolā Vārkavas pagastā, kur par skolotāju strādājusi viņa māmiņa. Astoņu gadu vecumā viņš iestājies Daugavpils Skolotāju institūta paraugpamatskolā. Skolotājai A. Petaško iesūtītajās atmiņās lasu: „Šie skolas gadi Daugavpilī, vēl Latvijas brīvvalsts laikā, bija skaistākais bērnības laiks, jo toreiz mūsu ģimenes dzīvi neapēnoja smagi zaudējumi, komunistu vajāšanas. Mans brālis un es bijām mazpulcēni, mājās audzējām sakņaugus, bieži gājām pa Cietokšņa ielu uz Daugavpils cietoksni, kur mācījāmies šaut mērķī ar mazkalibra šautenēm.”

 Līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā Nikodēms pabeidza Pirmās Daugavpils Valsts ģimnāzijas sākuma klasi un dziedāja Latgales dziesmu svētkos Stropu estrādē, un veidot svētkos rīkoto mazpulcēnu izstādi ģimnāzijā. Šī gada 20. novembrī tika apcietināts Nikodēma brālis Leonards, toreiz students un Rīgas mazpulku vadītājs. Pēc vācu armijas ienākšanas, iespējams, viņš tika nošauts Rīgas centrālcietumā. Tēvs, baidīdamies par jaunākā dēla likteni, Nikodēmu aizvedis mācīties uz jaunizveidoto Preiļu vidusskolu. Izrādās, čekisti Nikodēmu Daugavpilī meklējuši divas reizes, taču neviens viņiem nav pateicis, kur Nikodēms atrodas.

 Brāļa dzīvesstāsts Nikodēmam ierosinājis 60. un 70. gados uzrakstīt grāmatas „Kremļa gūsteknis” un „Pāri pasaules jumtiem”.

 Vācu laikā N. E. Bojārs absolvējis 1. Daugavpils Valsts ģimnāziju. Tuvojoties kara beigām, Bojāru ģimene nevēlējās piedzīvot padomju varas šausmu darbus, tāpēc 1944. gadā devusies uz Vāciju, kur Nikodēms strādājis par tulku. Pēc kara N. E. Bojārs valodu un dabaszinātņu jomā pabeidzis Getingenas universitāti, bet 1950. gadā iestājies Ilinoisas universitātē ASV, kur saņēmis bakalaura un maģistra grādu ķīmijā un doktora grādu organiskajā un polimēru ķīmijā. Viņš mācījis topošos zinātniekus vairākās ASV augstskolās.

 N. E. Bojārs piedalījies NASA (Nacionālās lidošanas un telpas pētīšanas administrācijas) ultravioleto saules staru izturīga pārklāja radīšanas projektā un elektronikas kompāniju finansētā augstas izturības plastikas izolācijas vielu pētniecības projektā. Pēc N. E. Bojāra un ķīmijas doktora Aleksandra E. Vaijdu ierosmes NASA kosmiskajos kuģos sākusi izmantot ugunsdrošu plastiku sēdekļos, drēbēs un vadu izolācijās, jo pētījumos viņi bija pierādījuši, ka skābekļa atmosfērā ne tikai plastika, bet arī dzelzs nagla degot kā brīnumsvecīte. Bojāra kungam pieder arī atklājums par baltajiem pārklājiem, kurus NASA izmantoja kapsulās, kas pētījušas Venēru un Marsu. Par nozīmīgu uzskatāma viņa baltu vēsturei veltītā grāmata „Baltu civilizācija”. N.E.Bojārs atzīst: „Balstu senvēstures raksti ir mani vismīļākie priekšmeti paša dvēselei, jo ziņas par mūsu senčiem stāv vistuvāk dvēseles ilgām pēc dzimtenes ilgajos trimdas gados.”

 No 1987. gada N.E.Bojārs strādā par neatkarīgu pētniecības padomnieku. Dēls Artūrs Jānis Bojārs specializējies analītiskajā ķīmijā. „Tomēr kosmoloģijas noslēpumi man vienmēr likušies dziļāki nekā ķīmija. Tā mēģina izpētīt universa vielas būtību, nākot pie slēdziena, ka viela ir tikai telpas „liekta forma”, kura saliec arī telpu, nevis kāds svešs ķermenis telpā. (..) Kosmoloģijas nozare kosmogonija mēģina izpētīt pašu universa pirmsākumu. Tas mani visvairāk apbur un pievelk,” atzīst jubilārs.

 http://zagarins.net/jg/jg61/JG61_Bojars.htm

Nikodēms E. Bojārs

SAMARIJAS NĀVE

 http://zagarins.net/jg/jg65/JG65_Bojars.htm

Nikodēms E. Bojārs

BĀRENIS

Vēsturisks stāsts

 http://zagarins.net/jg/index.html

Jāpiezīmē, ka Nikodēms Bohārs 2007. gadā ir viesojies dzimtajā Daugavpilī:

Nikodēms Elijs Bojārs dzīvo ASV, bet Latgali sauc par savām īstajām mājām. Viņš ir vienīgais latgalietis, kas īstenojis NASA (Nacionālās lidošanas un telpas pētīšanas administrācijas) projektu un kura organiskās un polimēru ķīmijas izgudrojumiem piešķirti vairāk kā 180 patenti 40 valstīs. Septembrī N. E. Bojārs viesojās savā skolas gadu pilsētā Daugavpilī un dzimtajā Preiļu rajonā. Ar Nikodēmu Eliju Bojāru tiekamies Preiļos viesu namā “Pie Pliča”.