Faktiski no savas literārās karjeras paša sākuma Harisona plānos iezīmējas viņa galvenais Magnum opus, darbs, kas stiepās vairāk nekā pusotra desmita gadu garumā – cikls „Virikoniums” («Viriconium»). Pirmo stāstu viņš saraksta vēl 1967. gadā (iespiests tikai 1972. gadā), bet pirmais romāns parādās 1971. gadā.
„Virikoniums” ir pats pazīstamākais Harisona cikls, kas padarīja viņu slavenu. Darbības vieta ir izdomāta pilsēta, kas izvietojas uz mirstošas Zemes, ko klāj mežonīgas zemes un senas drupas. Bez šaubām Virikoniuma pasaule daļēji iedvesmojas no Džeka Vensa slavenās „Mirstošās Zemes” («The Dying Earth»). Daži kritiķi atzīmē, ka uz šo ciklu iespaidu ir atrstājuši Maikla Mūrkoka darbi un Klārka Eštona Smita stāsti.
No recenzijas par «Viriconium», kas publicēta «Kirkus Reviews»: «Pasaule, ko attēlo Harisons, ir sarežģīta un ticama, to apdzīvo daudz dīvainu, taču dzīvu personāžu – salikums, kas veicina to, ka koši iezīmētā Virikoniuma impērija sāk likties pa īstam reāla… Šo krājumu noteikti ir jāizlasa tiem, kas vēlas uzzināt par žanra saknēm, kā arī virsotnēm, ko tas var sasniegt…»
No cikla apraksta angļu Vikipēdijā: «Virikoniums ir izdomāta pilsēta, kuru izdomājis M. Džons Harisons, kā arī romānu un stāstu cikla nosaukums, kur darbība notiek šajā pilsētā un tās apkārtnē. Virikoniums atrodas uz mirstošas Zemes, ko piemēslojušas tūkstošgadu lauskas, daļēji nozīmēta no Džeka Vensa cikla „Mirstošā Zeme”. Romāns „Pasteļkrāsas pilsēta” apraksta, kā melanholisks kareivis un dzejnieks lords tegeuss-Kromiss aizsargā minēto pilsētu no ziemeļu „barbariem”. „Spārnu vētra” pārspēlē to pašu stāstu, taču šoreiz uzbrūk kukaiņveidīgi citplanētieši: stāsts tiek rādīts, kā no cilvēku, tā no citplanētiešu redzes viedokļa. «In Viriconium» tiek parodēta Artūriāna un atklāj visa cikla pretrunas, lai parādītu, ka Virikoniums ir tikai izdoma: galvenais varonis Odslijs Kings saprot to un beidzot var uzzīmēt reālu pasauli – mūsu pašu. Cikla stāsti atkārto šo situāciju, bet pēdējā, „Jaunā cilvēka ceļojumā uz Virikoniumu” (vēlāk nosaukts par „Jaunā cilvēka ceļojumu uz Londonu”), Virikoniums pārvēršas gandrīz par sapni... Šīs pilsētas variācijas, liekas, ir sastopamas visā ciklā (biežāk nekā Urikoniums un Vriko), tā Harisons mēģina gāzt koncepciju par uz kartes pilnīgi uzliktām sekundārajām pasaulēm, kas raksturīgas noteiktiem darbiem fantāzijas žanriem, īpaši Dž. R. R. Tolkinam un viņa daudzajiem sekotājiem».
Pēc «In Viriconium» Vācijā tika radīts komikss vācu valodā, tam ilustrācijas zīmēja Dīters Judts. Angļu valodā iznāca komikss «The Luck in the Head» (pēc tāda paša nosaukuma stāsta), tā autors kļuva mākslinieks Iens Millers.
Protams, tikai ar vienu pašu „Virikoniumu” M. Džona Harisona daiļrade neaprobežojas. Viņam iznāk daži ārpuscikla romāni. Tā, 70. gados tie bija postapokaliptiskais «The Committed Men» (1971) un savdabīga kosmiskā opera «The Centauri Device» (1974). Pēc tam, kad cikls par Virikoniumu bija pabeigts, Harisons atkal pievēršas atsevišķiem romāniem – 90. gados iznāk jau tuvāki meinstrīmam un maģiskajam reālismam «The Course of the Heart» (1992; pēc citiem datiem — 1990) un «Signs of Life» (1997;vairāku prēmiju nominants). 2005. gadā abas grāmatas izdod atkārtoti vienā sējumā ar nosaukumu «Anima».
Jauns popularitātes loks un interese par M. Džonu Harisonu saistās ar viņa pēdējām grāmatām. Nestandarta, veikli savērpta un tajā pašā laikā stilistiski perfekta „literārā” kosmiskā opera «Light» (2002) kļuva slavena kā pie kritiķiem, tā pie lasītājiem-intelektuāļiem. Romānu apbalvo ar James Tiptree, Jr. Award-2002 (dalīta pirmā vieta), tas ieiet īsajā sarakstā Arthur C. Clarke Award-2003, tiek nominēts Locus-2003 (6. vieta) un British SF Award-2003.
Nākamais triloģijas romāns — «Nova Swing» (2006) - iegūst vēl vairāk solīdu prēmiju — Arthur C. Clarke Award-2007, Philip K. Dick Award-2008; finālists John W. Campbell Memorial Award-2007; nominācija British Fantasy Award-2007 (August Derleth Award) un British SF Award-2007. Romāna darbība notiek vienā visumā (un daļēji saistīta) ar iepriekšējo grāmatu. 2012. gadā iznāk trešais romāns «Empty Space».