Vai zinājāt, ka Čikšulubas krāteris ir iespaidīga trieciena struktūra, kas paslēpta zem Jukatanas pussalas Meksikā?
Ar aptuveni 180 kilometru diametru tas izveidojās pirms aptuveni 66 miljoniem gadu un ir slavens ar to, ka ir saistīts ar masveida izmiršanu, kas noveda pie dinozauru izzušanas, kā arī aptuveni 75% sugu, kas tolaik apdzīvoja Zemi.
Veidošanās un atklāšana
Šis krāteris radās asteroīda vai komētas, kuras diametrs bija no 10 līdz 15 kilometriem, sadursmes rezultātā. To atklāšana notika 20. gadsimta 70. gados, pateicoties ģeofizikāliem pētījumiem un urbšanas analīzei. Irīdija bagāta slāņa atklāšana, elements, kas Zemes garozā ir reti sastopams, bet asteroīdos ir bagātīgs, apstiprina trieciena teoriju. Krātera centrs atrodas netālu no Čikšulubas ciema, no kurienes cēlies tā nosaukums.
Trieciena sekas
Šī trieciena atbrīvotā enerģija bija salīdzināma ar miljardiem atombumbu, izraisot milzīgus meža ugunsgrēkus, cunami un milzīgu vielas daudzumu atmosfērā. Šis materiāls, aptumšojot saules gaismu, izraisīja ievērojamu globālu atdzišanu, kas varēja ilgt mēnešiem vai pat gadiem ilgi. Šī parādība, kas pazīstama kā "trieciena ziema", izraisīja daudzu augu un līdz ar to arī no tiem atkarīgo zālēdāju un plēsēju bojāeju.
Tūlītējas un ilgstošas ​​trieciena ietekmes kombinācija noveda pie aptuveni 75% Zemes sugu, tostarp dinozauru, kas nebija putni, izmiršanas.
Zinātniskā nozīme
Čikšuluba notikums sniedz ticamu skaidrojumu dinozauru izmiršanai, ko pamato ģeoloģiski un paleontoloģiski pierādījumi. Krāterī veiktie pētījumi ir ievērojami padziļinājuši mūsu izpratni par kosmiskajiem triecieniem un to ietekmi uz mūsu planētu. Turklāt, lai labāk izprastu Zemes vēsturi, ir salīdzinātas citas masveida izmiršanas un trieciena krāteri dažādos ģeoloģiskajos laikmetos.