Taujāti par to, kādi dārzeņi un augļi tiek novākti Latvijā, katrs ceturtais (25%) aptaujas dalībnieks norādījis uz hurmu, 15% domā, ka pie mums tiek audzēti citroni, teju 6% atzīmējuši avokado. Neskatoties uz to, jānorāda, ka 52% respondentu atbildējuši pareizi, izvēloties kolrābi. Latvijā daļa iedzīvotāju nezina, ka ķirbis ir lielākā dārza oga. Arī no visiem aptaujātajiem skolēniem par to nav dzirdējuši 6%, savukārt tomātu par ogu neuzskata 17% respondentu.
Neskatoties uz to, ka pārsvarā pilsētnieki lieto veikalos nopērkamo pienu, aptaujas rezultāti apliecina, ka skolas bērniem ir izpratne par piena dabisko izcelsmi. Lielākā daļa (74%) aptaujāto Rīgas 5.klašu skolēnu zina, ka cūkas netiek izmantotas piena iegūšanai. 13% gan nav informēti, ka piens tomēr tiek iegūts arī no ķēves, bet 9% nezina, ka pienu var dot aita. Iztaujājot skolēnus par mājlopu mazuļiem, atklājies, ka 22% par tādiem neuzskata kumeļus, 21% - jērus, bet 6% nezina, ka kazlēns ir mājlopa atvase. Savukārt par kazas „vīru” 9% aptaujāto uzskata aunu, bet 5% domā, ka tas varētu būt Kaža.
„Kā liecina aptaujas rezultāti, neskatoties uz dažiem patiešām grūtiem jautājumiem, par kuriem pat paši aizdomājāmies, kopumā bērni ir gana zinoši par notiekošo laukos. Lielākā daļa skolēnu pareizi atšifrējuši, kas ir lecekts, kā arī zina, kā pielietot arklu. Šie fakti priecē, jo apliecina, ka arī pilsētnieku bērni tiek izglītoti par lauksaimniecības darbiem. Tāpat esam gandarīti, ka violetā govs no reklāmas nav iespaidojusi bērnu uztveri un viņi apzinās, ka dabā šādas krāsas dzīvnieki nav sastopami. Domājam, ka jaunieši vairāk ir jāiepazīstina ar darbu laukos un iespējamajiem ieguvumiem no pašu saimniekošanas, jo kas gan vasarā var būt labāks par pašmāju dārzeņiem un augļiem,” uzskata Ivars Andiņš, „Maxima Latvija” preses sekretārs.
„Rīgas skolēniem diemžēl nav iespējams būt laukos tik bieži, lai savām acīm redzētu, kā izaug kartupeļi vai burkāni. Arī mazpilsētās un ciematos aizvien mazāk paliek cilvēku, kuri paši audzē dārzeņus savas ģimenes vajadzībām. Tomēr ir jāatrod iespēja bērniem parādīt, kā dabā izaug tas, kas atrodams veikalu plauktos. Mazpulkos bērni tiek mudināti paši audzēt kādu no kultūrām vai kopt mājdzīvniekus. Mēs priecātos, ja arī skolas iesaistītos vairāk praktisku, nevis teorētisku uzdevumu veikšanā, lai bērni mācītos strādāt un ar lielāku atbildību izturētos pret dabu, kā arī zinātu, ko viņi lieto uzturā,” stāsta „Latvijas Mazpulku” pārstāve Randa Medne.
„Latvijas Mazpulki” ir viena no lielākajām bērnu un jauniešu sabiedriskajām organizācijām, kas jau 22.gadu darbojas Latvijas laukos un pilsētās. Mazpulki kā sabiedriskā labuma organizācija, realizējot savu galveno mērķi - audzināšanu darbam, dod būtisku ieguldījumu bērnu un jaunatnes neformālajā izglītībā, brīvā laika organizēšanā un saliedētas pilsoniskas sabiedrības veidošanā.