Patlaban vienota uzskata par šīm bailēm nav.
Pēc vienas versijas, skaitlis 13 jau ir «slikts» tikai tāpēc, ka tas ir lielāks par skaitli 12, kas daudzām tautām ir svēts.
Turklāt ir Bībeles teiksma, kas zināmā mērā ir skaitīta ar skaitli 13 — Svētajā vakarēdienā apustulis Jūda Iskariots, kas nodeva Jēzu, sēdēja pie galda trīspadsmitais. Ar šo leģendu saistās pats izplatītākais XIX gadsimtā ticējums, kas saistīts ar skaitli 13 — ja pie pusdienu galda apsēžas 13 cilvēki, viens no viņiem tuvākā gada laikā pēc šīm pusdienām nomirs. Ir dzirdēts, ka kaut kur vēl nesen pat bijusi tāda profesija — četrpadsmitais viesis. Ja izrādās, ka pie viesību galda jāsēžas 13, namsaimnieks zvana uz pakalpojumu biroju un aicina četrpadsmito, kas ne tikai «novērš nelaimi», bet arī izklaidē publiku.
Ja runājam par reliģiju, tad vēlāk kristietībā izplatās apokrifiska pārliecība, ka Sātans esot 13. eņģelis. Atceramies, velns taču bija eņģelis, kas krita, nodeva Dievu, tāpēc tika sodīts un aizsūtīts uz elli. Jā, apokrifs reliģijā ir teksts, kas netiek uzskatīts par kanonisku. Piemēram, Jaunajā derībā ir 4 evanģēliji, bet visi pārējie evanģēliji netiek uzskatīti par īstiem un Bībelē to nav.
Pēc citas versijas, bailes daļēji izsaucot tas, ka ebreju mēness-saules kalendārā daži gadi sastāv no 13 mēnešiem, kamēr kriastiešu un islama kalendārā mēnešu vienmēr ir 12.
Bailēm no 13 ir savas saknes arī vikingu mitoloģijā: dievs Loki bija 13. dievs seno skandināvu panteonā.
Plaši izplatīts ticējums, ka visagrākais baiļu no skaitļa 13 piemērs esot Senās divupes valdnieka Hamurapi likumu krājums no 1780. gada pirms Kristus, kurā it kā neesot 13. panta. Īstenībā tas tur ir!
Dažās valstīs ēku stāvus (piemēram, viesnīcas Ņujorkā) numurē tā, ka tajos nav 13. stāva. Pēc 12. stāva tūlīt seko 14. stāvs, vai arī ir 2 divpadsmitie stāvi: 12A un 12B.
Tieši tas pats attiecas arī uz ēku numuriem un istabu numuriem ēkās.
Vācijā, Otrā pasaules kara laikā, uzlabotais iznīcinātāja He.112 modelis netika nosaukts par He.113, bet gan par He.100, jo uzskatīja, kas tas tad būs nelaimīgs. Tieši tas pats notika ASV, tur nav bijis iznīcinātāja F-13, pēc 12. nāca jauns modelis F-14. Arī virknei firmas Boeing pasažieru lidmašīnām nav trīspadsmitās rindas.
Par to, ka ar skaitli 13 kaut kas nav kārtībā liecina nelaimīgais Asv kosmiskā kuģa «Apollo-13» reiss uz Mēnesi. To palaida 1970. gada 11. aprīlī, pulksten 14:13 pēc Austrumu laika no starta kompleksa # 39 (trīs reiz 13) un tam vajadzēja iziet orbītā ap mēnesi 13. aprīlī. Bet pa ceļam sabojājās dzinējs un tikai brīnums ļāva amerikāņu astronautiem atgriezties no reisa.
Modernajā autosacīkstēs «Formula 1» nav bolīda ar numuru 13. paskaidrojot to, bieži min, ka viss aizsācies jau 1925., 1926. gados, kad lielās balvas izcīņās avarējušas trīs mašīnas ar trīspadsmito numuru. Lai gan šis apgalvojums nav īsti pārbaudīts un vispār jau F1 sacīkstes kā tādas sāka notikt no 1950. gada.
Arī austriešu komponistam Arnoldam Šēnbergam piemita bailes no skaitļa 13, tieši tāpēc viņa pēdējo operu sauc «Mozus un Arons» («Moses und Aron»), nevis pareizi «Mozus un Ārons» («Moses und Aaron»). Otrā variantā burtu skaits nosaukumā ir tieљi 13. Viņљ piedzima 13 datumā un uzskatīja to par sliktu zīmi. Vienreiz viņљ ne par kādu naudu nebija ar mieru īrēt māju, kuras numurs bija 13. Kompozitors ļoti baidījās no dienas, kad viņam paliks 76 gadi, tāpēc ka summā љie cipari dod 13. Turklāt vēl љī Dzimљanas diena iekrita 1951. gada 13. jūlijā un vēl — piektdienā. Baumoja, ka visu dienu viņљ esot nogulējis gultā, gatavojoties drīzajai nāvei. Viņa sieva visu laiku centās pierunāt vīru piecelties, lai «pārtrauktu љīs muļķības», bet kāds bija viņai trieciens, kad vakarā, 11:47 (13 minūtes pirms pusnaksts) viņas vīrs izdvesa vārdu «harmonija» un patieљām nomira.
Amerikāņu bards Džons Meiers izdeva albūmu «Room for Squares», kurā ir 14 dziesmas, bet 13. dziesma ir tikai 0,2 sekundes gara un tur nav nekas cits, kā tikai klusums. Trīspadsmitā kompozīcija pat nav minēta uz albūma vāka. Tieљi tādas pat bailes no skaitļa 13 ir grupai «Hot Hot Heat», kurai albūmā «Elevator» trīspadsmitais celiņљ nav minēts dziesmu sarakstā, bet ierakstā tikai 4 sekundes skan daћādi trokљņi.
Spānu motobraucējs Angels Nieto vienmēr saka, ka viņš ir uzvarējis 12+1 pasaules motosporta čempionātā. Pat filma par viņa dzīvi tā arī tika nosaukta «12+1».
Pēc Microsoft Office 2007 (kas pēc skaita bija 12.) tika paziņots, ka iznāks jauna, bet jau 14. pakete.
Tomēr, ir arī pretēji piemēri. Šahists Garijs Kasparovs uzskata, ka skaitlis 13 viņam ir laimīgs, tāpēc 13. partiju mačos viņš vienmēr risina uzbrūkošā stilā. 1985. gadā viņš pieveica mačā Anatoliju Karpovu ar rezultātu 13:11 un kļuva par trīspadsmito pasaules čempionu šahā.
Arī Ķīnas kultūrā skaitlis 13 tiek uzskatīts par laimīgu. Toties Ķīnā par nelaimīgu uzskata ciparu 4.
http://ru.wikipedia.org/wiki/13_(%D1%87%D0%B8%D1%81%D0%BB%D0%BE)
Piektdiena, 13. datums.
Pēdējā laikā daudzi ir sākuši teikt, ka jēdziens «Piektdiena, 13.» ir radies no datuma, kad tika arestēti vairums Tempļa ordeņa bruņinieku, tā sauktie «tampliēri». Varbūt tas nāk no Dena Brauna romāna «Da Vinči kods» popularitātes. Patiešām, viņu negaidītais arests tika organizēts
1307. gada 13. oktobrī, piektdienā. To noorganizēja Francijas karalis Filips IV Skaistais, bet lēmumu pieņēma Romas pāvests, kas pavēstīja, ka viņam sapnī esot parādījies Jēzus Kristus un paziņojis, ka visus templiešus vajagot iznīcināt.
Tajos laikos katoļu baznīcas vadība atradās pilnīgā Francijas karaļa kontrolē un pat pāvesta krēsls bija pārnests uz Avinjonas pilsētu Francijas dienvidos (tā saucamais pāvestu Avinjonas gūsts). Jāatzīmē, ka pēc pirmajiem krusta gājieniem Tempļa bruņinieku vara bija stipri pieaugusi un bagātība vēl vairāk, kas nebija visai izdevīgi katoļu baznīcai. Templiešu neatkarība uztrauca arī karali Filipu, kura vara toreiz bija lielāka par pāvesta varu.
Tiesas process ilga septiņus gadus un pēc tā daudzi templieši tika sodīti ar nāvi. Viņus apvainoja pašos šausmīgākajos grēkos, slepenos, sātaniskos rituālos, taču īstais iemesls bija karaļa vēlēsanās papildināt savu mantnīcu ar lielajām bagātībām un naudu, kas piederēja ordenim. Franču vēsturnieks Robērs Ambelēns, rakstot par templiešu arestu, piebilst: «Diena tika izvēlēta speciāli... Karalis izvēlējās piektdienu, jo tajā dienā Kristu sita krustā, bet trīspadsmito datumu, kā nelaimes zīmi.» Pēc tam Ambelēns norāda, 13 par slktu skatli esot uzskatījuši jau Homērs un Cicerons, ka senebreju Kabalā bija 13 Ļaunuma Garu, un beidzot — šis skaitlis parādās sakarā ar Kristus sišanu krustā. Svētajā vakarēdienā piedalās 13, ieskaitot Jūdu Iskariotu, tātad «velna ducis», 12 citiem, gribot, negribot jāpieskaita arī Jūda. Jaunās derības sākumā (Mateja evanģēlijā, 10. nodaļā tiek izskaitīti visi apustuļi, bet Jūda minēts pēdējais, trīspadsmitais, jo kā pirmais ir minēts Jēzus. Jāņa evanģēlijā pirmo reizi par Jūdas nodevību tiek runāts 13. nodaļā. Ambelēns norāda, ka Kristus krustā sišana pēc Mēness kalendāra arī notiek 13. datumā, tas ir 13. nisana, nevis 14., kā Ješua krustā sišana Mihaila Bulgakova romānā «Māsters un Margarita» (piektdiena, 13. nisana — vai ar to jau nepietiek?). Te jāpiezīmē, ka, kaut arī tagad katoļu baznīca atzīst, ka Kristus ir dzimis dažus gadus agrāk, XIV gadssimtā viņa Dzimšanas dienas datums neizraisa nekādas šaubas, bet par krustā sišanas vecumu attiecīgi tika pieņemts mūsu ēras 33. gads. Noskaidrot, kāds skaitlis dienai un kāds mēnesis pēc jūdaistu Mēness kalendāra sakrīt ar pēdējo piektdienu pirms Lieldienām tajā gadā, nebija grūti. Jāpiemin arī, ka Apokalipses 13. nodaļā tiek rakstīts par Zvēra jeb Antikrista parādīšanos.
Tā nu tas ir iegājies, ka 13. datums, piektdiena esot ļoti nelaimīgs datums. Tajā pašā laikā, cik tad reizes kāda cilvēka mūžā tāds datums nav bijis, un, vai tad visi šie datumi ir bijuši nelaimīgi? Lieta jau tāda, ka atmiņā vairāk paliks tieši nelaime 13. datumā, nevis kādā citā. Tā jau esam iekārtoti.
http://ru.wikipedia.org/wiki/Пятница,_13
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9F%D1%8F%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0,_13
«Velna ducis»
Skaitlis, kam tiek pierakstītas visādas maģiskas īpašības. Dažas «sakritības» ar šo skaitli ir tik pārsteidzošas, ka veselais saprāts neļauj tās uzskatīt par vienkāršām sakritībām vai nejaušībām. Patiešām, vai tas ir nejauši? Ērglim ASV ģerbonī katrā spārnā ir 13 spalvas. Amerikas Savienība sākumā sastāvēja no 13 štatiem, kas pieņēma devīzi, kas sastāv no 13 burtiem: «No daudziem viens» («E pluribus Unum»), bet, kad Džordžs Vašingtons pieņēma salūtu, atskanēja 13 zalves!
Salīdzinājumam gan derētu atcerēties arī dīvainības ar citiem cipariem. Hrestomatisks ir piemērs par fatālo lomu, kādu «Saules karaļa» Ludviķa XIV dzīvē spēlēja skaitlis 14. Patiešām, viņš bija 14. Francijas karalis ar vārdu Ludviķis, raksta arī Luī. Tronī viņš uzkāpa 1643. gada 14. maijā [1+6+4+3=14], Tirenns viņu izglāba 1652. gadā [1+6+5+2=14], par pilngadīgu viņu pasludināja 14 gadu vecumā, valdīt viņš sāka pēc Mazarini 1661. gadā [1+6+6+1=14], Duvras līgumu parakstīja 1670. gadā [1+6+7+0=14], un beidzot, viņš nomira 77 [7+7=14] gadu vecumā, tas ir, tieši 1715. gadā [1+7+1+5=14]!
Kāpēc vēsturē tā notiek un uz ko pamatojas šī dīvainā skaitļu loģika, cilvēki nesaprot, ne toreiz, ne tagad, bet vai tas ir tik svarīgi, ja šīs likumsakarības regulāri apstiprinās praksē? Ir pat cilvēki, kas tic, ka mēs visi īstenībā dzīvojam virtuālā pasaulē un esam tikai kādas datorspēles dalībnieki, pat ne dalībnieki, bet tēli, ar kuriem spēlējas kāds augstāks saprāts, vai citplanētieši. Varbūt tāpēc skaitļa 13 simbols ir arī sievietes skelets, kas iet izstieptā rokā turot izkapti, pati Nāve...
Filips, veiksmīgais un uzvarām vainagotais senās Maķedonijas valdnieks, novietoja savu statuju blakus 12 augstāko dievu tēliem un neilgi pēc tam pēkšņi aizgāja bojā, nogalināts teātrī. Svētajā vakarēdienā kopā ar Kristu un apustuļiem, kā trīspadsmitais bija Jūda Iskariots. Un tā tālāk, atkārtojoties...
Ne visos Rietumu hoteļos jūs atradīsiet 13. numurus, Itālijas operteātros neatradīsiet krēslus ar 13. numuru un pa visam reti uz kuģa kapteinis jums piedāvās 13. kajīti.
Tāpat ir jāatzīmē, kā gandrīz viss šajā paradoksālajā pasaulē, arī skaitlis 13 ir ne tikai ar negatīvu, bet arī ar pozitīvu «auru». Jau no antīkiem laikiem uzskatīja, ka trīspadsmitais grupā ir pats spēcīgākais un varenākais. Zevs un 12 Olimpa dievi. Odisejs, vienīgais no saviem 13 ceļojuma biedriem vesels izsprūk no Ciklopa alas. Indijas panteonā atrodas 13 Budas, ASV, kas radās no 13 pavalstu apvienības, ir pasaules spēcīgākā valsts.Un tā tālāk.
Moderno okultistu ciparu simbolikā skaitlis 13 tiek uzskatīts par ļoti aktīvu: trīs kopā ar desmit, ko tas satur un vienlaicīgi ierobežo. Viņi ir pārliecināti, ka skaitlis 13 attiecināms uz organizētu un dinamisku sistēmu («ierobežotu un galēji specifisku»), kas tomēr nav universāla. Tajā pašā laikā 13 zināmā mērā ir atslēga, lai saprastu un manipulētu ar kaut ko veselu. Citi mistiķi traktē skaitli 13 kā universālu spēku, kas var būt, gan labs, gan ļauns. [Interesanti, atceroties pusaudža gadus un jaunību, man jāpiekrīt — ja citi skaitļi man bija daudz maz lielākā vai mazākā mērā neitrāli, tad skaitlis 13 solīja vai nu totālu neveiksmi vai retos gadījumos — necerētu veiksmi, vismaz pie citiem skaitļiem tas nebija tik ekstrēmi: veiksmīgi bija visi apaļie un pusapaļie skaitļi, vēl 14 un 18, bet neveiksmīgs 21, pieaugot, tā ciparu maģija darbojās arvien vājāk un tagad jau starpību nejūtu, varbūt tāpēc, ka pieaudzis cilvēks spēj pretoties visām tām ciparu maģijām — t.p]
Pateicoties savai statikai (desmitnieks ir statisks) un dinamikai (trijnieks ir aktīvs) 13 nozīmē fatālu evolūciju uz nāvi — tiekšanās uz kaut ko, bet trūkstot spēkam, kas ir ierobežots, visi pūliņi regulāri cieš krahu.
Vispārīgi sakot, 13 ir ekscentrisks, margināls, klīstošs elements — atrauts no normālās lietu kārtības un Visuma ritma, tāpēc no kosmiskā redzes viedokļa, skaitļa 13 sistēma iniciē pārsvarā postošas iniciatīvas, tās rīcības nav harmonizētas ar universālo likumu, tāpēc tās var būt tikai aklas un nepietiekamas. 13 var sekmēt indivīda evolūciju, taču tas satriec makrokosmosa kārtību un traucē tā mieru: šis skaitlis iznīcina pasaules daudzveidīgo attiecību līdzsvaru (12+1). ļoti interesanta ir skaitļa 13 loma teoloģijā, kalendāros un seno meksikāņu astroloģijā: pēc viņu uzskatiem, eksistē 13 dievi — divpadsmit galvenās zvaigznes un 12 galvenie dievi, kas ir 13. dieva iemiesojumi, šis dievs savukārt ir pats galvenais, pirmais jeb Lielais Debesu dievs.
Okultisti tieši tā interpretē 13. Lielo taro Arkanu, kas apzīmē, nevis beigas, kārtējo sākumu pēc iepriekšējā cikla beigām: 13=12+12. Acteku apziņā visiem skaitļiem arī ir īsteni kosmisks svarīgums. Katrs no tiem ir saistīts ar konkrētu dievu, vietu telpā, krāsu un iedarbību ansambli, kas var būt gan pozit'vs, gan negatīvs. Trīspadsmit actekiem ir paša laika skaitlis, ar ko tiek iezīmētas kārtējās notikumu sērijas beigas. 13 dienas ilgst viņu nedēļa; 52 (13x4) — tas jau ir acteku gadsimts. 13X52=676 gadi ir dzīves ilgums katrai no viņu četrām «saulēm», kas veido vienu Lielo periodu.
Apkopojot savus novērojumus, numerologi liecina, ka 13 ir skaitlis, kas attiecas uz kaut kā jaunu sākumu, taču ar delikātu piebildi: te nav tik daudz runas par kaut kā jauna dzimšanu, bet gan par radikālu lietu pārveidošanu. Tādā veidā, 13 apzīmē, piemēram, Danaīdu mucu, ko nav iespējams piepildīt, vai arī bezgalīgos Asizifa pūliņus uzvelt akmeni kalnā un neizbēgamo atgriešanos izejas punktā.