Latvijas Fantāzijas un Fantastikas Biedrība: Arktika jau kūst!

Igora Ņikitina raksts no nedēļraksta "Taini XX veka", 2016. gada 25. numura.

Zinātnieki nebeidz strīdēties par to, vai uz mūsu planētas notiek globālā sasilšana? Ja tas ir tā, tad kā tā ietekmē mūsu planētu un, konkrēti, tās iedzīvotājus. Ilgu laiku cilvēkiem šie strīdi likās tīri teorētiski. Taču, liekas, ir klāt mirklis, kad jau mūsu paaudze spēs ar savu pieredzi pārliecināties ne tikai par globālās sasilšanas problēmu, bet arī personīgi pārliecināties par tās katastrofiskajām sekām.

Mirušās zonas.

Pētījumi rāda, ka pēdējo simts gadu laikā mūsu planētas temperatūra vidēji ir pacēlusies par vienu Celsija grādu. Ja tuvāko 50 gadu laikā temperatūra pacelsies vēl par 3-10 grādiem (kas ir visai reāli), tas novedīs pie globālas katastrofas. Ledāji izkusīs, Pasaules okeāna līmenis celsies un kontinentu piekrastes tiks appludinātas. Tās teritorijas, kas jau agrāk cieta no mitruma trūkuma - tuksneši un pustuksneši - vispār pārvērtīsies mirušās zonās, kur dzīvība kļūs praktiski neiespējama. Pārējās, neskartās teritorijas, pat ierēķinot no ledus atbrīvotās salas, nespēs uzņemt bēgļus no cietušajiem rajoniem, turklāt veirums valstu ekonomika būs nopietni traucēta. Sāksies haoss, tā rezultātā Zemes iedzīvotāju skaits saruks kā minimums trīs reizes.

Kā jau mēs teicām, visi šie prātojumi nezinošiem cilvēkiem liekas, kā tīri teorētiski, zinātniski spriedelējumi. Ja kas tāds arī notiks, tad ne jau drīz - pēc tūkstoš vai pat miljons gadiem.

Palicis nedaudz.

Taču pavisam nesen Kembridžas universitātes profesors Pīters Vodhems veica prognozi un atklāti nosauca mūsu planētas globālā izskata izmaiņu termiņus. Viņš rūpīgi izpētīja ledus kušanas tempus Ziemeļu puslodē un nonāca pie visai nenomierinošiem secinājumiem. Termiņi viņam sanāca biedējoši. Spriediet paši: vēl pirms 30 gadiem Arktikas ledus sega ziemas periodā (tas ir, maksimums) bija 12,7 kvadrātkilometri. 2016. gadā šis rādītājs ir sarucis vairāk, nekā par pusotru miljonu un tagad bija 11,1 miljons kvadrātkilometru. Tas ir, Arktikas ledus sega ir samazinājusies par platību, kas līdzinās trīs tādām valstīm kā Ukraina.

Tagad, 2016. gada vasarā, ledus segas platība sastāda 3,4 miljonus kvadrātkilometru – arī rekordmazs rādītājs kopš laikiem, kad cilvēks ir sācis apgūt arktiskās teritorijas. Turklāt ledus kušana notiek tādiem vareniem tempiem, ka jau rudenī vai pat 2016. gada vasaras beigās Arktikā ledus varētu pazust pavisam! Ja arī kaut kas paliks pāri no kādreiz varenās polārās cepures, tad tikai uz atsevišķām salām pie Kanādas krastiem. Sākot no ziemeļpola līdz Krievijas krastiem, Ziemeļu Ledus okeāns būs pilnībā tīrs no ledus.

Uzreiz jāpiezīmē, ka pilnīga arktiskā ledus kušana uz mūsu planētas nav nekāds jaunums. Arktika jau „pazuda”, taču tas notika pēdējo reizi kaut kur pirms 100-120 tūkstošiem gadu.

Cita lieta, ka saprotamu iemeslu dēļ zinātnieki maz zina par tās katastrofas sekām. Diez vai arī pati planēta to uztvēra kā katastrofu. Tagad, ja profesora Pītera Vodhema aprēķini būs pareizi, mēs ar savām acīm varēsim ieraudzīt sekas gandrīz pilnīgai ledus segas izzušanai uz Zemes Ziemeļpola.