Kā filmas scenārijs no zinātniskās fantastikas – tā par jaunāko izstrādāto metodi stāsta Latvijas zinātnieki Starptautiskajā radioastronomijas centrā. Projektā iesaistīti arī teleskopi Irbenē. Tagad metodi var izmantot ikvienā valstī, lai precīzāk uztvertu asteroīdus, komētas un kosmiskās atlūzas, kas var apdraudēt visu kopējo Zemes telpu.
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieks Vladislavs Bezrukovs pastāstīja: "Ideja bija izveidot metodes, kas atļauj detektēt objektus kosmosā, kas parastiem līdzekļiem nav redzami. Piemēram, asteroīdi, kas lido no Saules puses."
Par šādu visai cilvēcei svarīgu metožu izstrādi kopš 2005. gada bija ieinteresējušies zinātnieki no Ķīnas, Itālijas un Ukrainas. Katras valsts teleskopi mēģināja veikt precīzākos mērījumus. Tomēr 2014. gadā pētījumi pārtrūka, jo politiskā situācija Krimā liedza izmantot teleskopus Ukrainā, un zinātnieki vairs neturpināja starptautiskos projektus kopā.
Projekta vadītājs no Krievijas Nikolajs Dugins norādīja:
''Debesis vēro milzums daudzums optisko sistēmu, ja meklēsiet – atradīsiet informāciju par miljoniem asteroīdu. Debesis vēro nepārtraukti. Īpaši seko tiem objektiem, kas var kļūt bīstami Zemei."
Zinātniekus iedvesmoja tas, ka rezultāts kalpotu starptautiskiem mērķiem, jo no bīstamiem kosmosa objektiem nav pasargāta neviena valsts. Minētās metodes pamatā ir pielietots efekts, kas rodas, ja spilgts debess ķermenis apgaismo pētāmo. Novērojamais objekts atrodas starp raidītāju un uztvērēju, kas ļauj fiksēt to, ko nespēj optika.
Projekta dalībniece Marija Nečajeva no Ņižņijnovgorodas Krievijā norādīja: "Mūsu zināšanu līmenis, cilvēces tehniskās prasmes tuvojas tam, ka varam kontrolēt kosmosa telpu, notikumus, kurus pirms tam nespējām ietekmēt. Domāju, ka neesam tālu no tā, ka radīsim kādu globālu sistēmu."
Pagājušajā gadā Irbenē veiktas vairākas novērojumu sesijas, pielietojot abus Irbenes teleskopus, un no Ziemeļkurzemes tika novērotas vairāk nekā divdesmit kosmiskās atlūzas un satelīti.
Pētījums līdz šim realizēts ar Latvijas Zinātnes padomes grantu palīdzību, tomēr šim gadam finansiālais atbalsts vairs nav iedalīts.
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētniece Karina Šķirmante uzskata: "Tas ir ļoti liels trūkums Latvijas zinātnei, ka nav šīs pēctecības, ka mēs nevaram garantēt finansējuma plūsmu caurmērā vismaz 5–6 gadu apmērā, kā tas ir Rietumeiropas institūtos, kad izveidotā komanda strādā ilgāku laika posmu jau pie konkrētas problemātikas."
Izveidotā metode ļauj atklāt kosmosa objektus neatkarīgi no to formas, materiāla un starojuma. Zinātnieki gan stāsta, ka šo metodi var pētīt vēl ilgi nākotnē, palielinot uztveršanas precizitāti.