Bet vispirms, žurnāla redaktora Andreja Palamarčuka ievadraksts.
Kas gaida planētu?
"Tas, kurš neatceras savu pagātni... ir nolemts to pārdzīvot vēlreiz". Šī frāze ir tik populāra, ka daudzi to spēj turpināt, tikko izdzirdējuši tās pirmo daļu.
Filozofa un rakstnieka Džordža Santajanas teiciens pēc būtības ir tā pati vecā paruna par grābekli. Cilvēce staigā pa grābekļiem regulāri, pelnot šīm pūlēm labāku pielietojumu, taču pēdējās desmitgadēs šie soļi izsauc arvien sāpīgāku reakciju, bet kļūdas cena kļūst arvien augstāka. Šajā mēnesī tiek atzīmēta Zemes dienas piecdesmitā gadadiena. Aprīļa numurā mēs atceramies svarīgākos notikumus, kas saistīti ar apkārtējās vides aizsardzību, un mēģināsim iedomāties, kāda izskatīsies Zeme 2070. gadā, simts gadu Zemes dienas gadadienā.
Varianti ir divi, paskatieties uz vāku, kur vertikāla līnija sadala Zemeslodi uz pusēm. Labākā gadījumā mēs spēsim iegrožot tehnoloģijas tā, ka varēsim pabarot arvien pieaugošo cilvēku skaitu, apgādāsim visus ar enerģiju, novērsīsim klimata izmaiņas un sugu izmiršanu. Sliktākajā - mūsu pēcteči būs spiesti dzīvot (ja spēs) pasaulē, kur sausums būs vēl ilgstošāks, viļņi - vēl bīstamāki, vētras - vēl biežākas un neatvairamākas. Šīs un citas problēmas paverdzinās cilvēka pasauli un dabas pasauli.
Pita Millera stāsta varoņi - Čukotkas jūras mednieki - par mainīgiem dabas apstākļiem saka: ja pazudīs krasta ledus, viņi - neko darīt - sāks medīt no laivām. Es zinu vienu: kad sāksies globālā katastrofa, laivu pietrūks.
1970. gadi. Zemes iedzīvotāju skaits 1970. gadā - 3,7 miljardi.
1970. gads. Pirmā "Zemes diena", 22. aprīlī ASV apmēram 20 miljoni cilvēku izgāja ielās, lai teiktu: laiks pieņemt mērus dabas aizsardzībai.
1972. gads. ANO konference Stokholmā sāk izstrādāt starptautiskas dabas aizsardzības normas. Gala deklarācija apstiprina pilsoņu tiesības uz veselīgu apkārtējo vidi, kā vienu no pamata cilvēktiesībām.
1972. gads. ASV aizliedz bīstamo pesticīdu. 10 gadus pēc Reičelas Kārsones romāna "Klusais pavasaris" iznākšanas DDT tiek atzīts par bīstamu savvaļas dabai un potenciāli - cilvēkam.
1972. gads. Jūras zīdītāju aizsardzība. Akts par jūras zīdītāju - vaļu, delfīnu, roņu un lamantīnu - aizsardzību novērš to populāciju novājināšanu - no medībām līdz vajāšanai ASV ūdeņos. taču šo zīdītāju skaits atjaunosies desmitgadēm.
1976. gads. Sevezo, Itālijā, notiek avārija ķīmiskajā rūpnīcā. Tūkstošiem cilvēku saindējas ar izgarojumiem, ko rada nebijuši augsts dioksīna līmenis.
1978. gads. Iznāk pirmais PSRS Sarkanās grāmatas izdevums. Tajā vēl nav zivis, posmkāji, moluski un posmtārpi - tos pievienos pēc 6 gadiem, otrā izdevumā.
1978. gads. Troksnis ap Lavkanālu. Niagārafolsas (Ņujorkas štatā) pilsētas administrācija uzbūvē Lavkanālas dzīvojamo rajonu tieši virs ķīmisko atkritumu izgžtuves. Skandāls izraisa izmaiņas ekoloģiskajos likumos.
1979. gads. Domino efekts. Rekordlieli nokrišņi izraisa Ķīnā 62 dambju pārraušanu: viena pēc otras tās neiztur ūdens spiedienu. Noslīkst 26 tūkstoši cilvēku. Ūdens iznīcina gandrīz 6 miljonus māju.
(Turpinājums sekos.)