Biogrāfija
A. Breže uzaudzis Rīgā, beidzis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļu (1977) un Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas (tagadējo Dizaina) nodaļu (1984).[1] No attiecībām ar rakstnieci Andru Neiburgu meita māksliniece Katrīna Neiburga.
Tēlotāja māksla
Izstādēs piedalās kopš 1977. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (1985). Saņēmis Baltijas plakātu triennāles speciālo prēmiju (1981, 1984), un galveno prēmiju (1987), kā arī starptautiskās plakātu izstādes "Ars Baltica" Grand Prix (1991). 80. gadu otrajā pusē viens no pirmajiem latviešu mākslā pievērsies netradicionāliem izteikmes veidiem: instalāciju mākslai, vides objektiem, darbu eksponēšanai ārpus tradicionālās izstāžu telpas, kā arī jaunas stilistikas meklējumiem. Darinājis neoekspresionistiskas lielformāta grafikas sietspiedes tehnikā ("Atlantīda I, II", 1986, "Gaismas cirtējs", 1988), veidojis instalācijas un vides objektus "Zemes saimnieki" (1988), "Maizes kaste" (1992), "Kā gulbji balti padebeši iet" (1995), "Tautu draudzības strūklaka" (2001),[2] "Miera balodis" (2014). Darbojies arī miniatūrgrafikā (kserografiku cikls "Tetovējumi", 1987), plakāta mākslā ("Uzvalks putnam", 1983), kā arī grāmatu mākslā (K. Elsberga "Bēdas uz nebēdu", 1986; A. Neiburgas "Stāsts par Tilli un Suņu vīru", 1991; H. Lediņa un J. Boiko "Ciku caku caurā tumba", 2016, sērija "Bikibuks").
Par izstādi "Miera dzīve" nominēts "Purvīša balvai 2013".[3] 2015. gada aprīlī tiek atklāta Brežes un Kriša Salmaņa kopīga personālizstāde galerijā "Alma".
Par dzeju skatīt tālāk Vikipēdijā.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Andris_Bre%C5%BEe
Par mākslinieku
https://www.facebook.com/makslaivajagtelpu/posts/743809285638172/]
Iznākusi mākslas zinātnieces Santas Hiršas grāmata "Andris Breže. Gaismas konstruktors"
"Andris Breže. Gaismas konstruktors" - šādu metaforu savai grāmatai par mākslinieku izvēlējusies mākslas zinātniece Santa Hirša. Grāmatu izdevis apgāds "Neputns".
"Galvenais uzdevums bija izgaismot šo nozīmīgo personu Latvijas laikmetīgās mākslas vēstures kontekstā," sarunā raidījumā Kultūras Rondo atklāj mākslas zinātniece Santa Hirša.
Autore atzīst, ka pēdējos divus gadus daudz laika un domu veltījusi Andrim Brežem. Gan profesionāli, gan personiski viņš šobrīd ir nozīmīgs mākslinieks.
"Līdz galam kā mākslinieks atklājās tikai strādājot pie grāmatas. Līdz galam viņu sapratu, kad bija iespēja iedziļināties viņa daiļradē, meklēt kopsakarības, meklēt īpašas rokraksta iezīmes," bilst Hirša.
Hirša stāsta, ka darbs bijis sarežģīts, jo Andra Brežes darbi nav tādi vienkārši objekti, ko var piekārt pie sienas kā gleznas vai kaut kur glabāt. Turklāt daudzi darbi, kas aplūkoti grāmatā, nav saglabājušies un tos būtu grūti rekonstruēt. Tāpēc daudz laika prasīja materiālu vākšana un apzināšana.
Viss raksts te:
Ziņu sižets.
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/185769/andris-breze-gaismas-konstruktors