Kopš 1982. gada, kad ALA sāka cīņu pret grāmatu aizliegšanu, ASV iedzīvotāji no dažādiem štatiem un pilsētām ziņojuši par vairāk nekā tūkstoš grāmatām, kuras kādā štatā vai pilsētā mēģināts aizliegt vai tas jau izdarīts.

"Problemātisko" grāmatu skaits aug

Pērn bibliotēku asociācija saņēma 460 sūdzības par mēģinājumiem aizliegt kādu grāmatu. Tiesa, kā atzīst ALA Intelektuālās brīvības aizsardzības biroja direktore Barbara Džounsa, tā, iespējams, ir tikai ceturtā daļa no visiem mēģinājumiem pērn aizliegt grāmatas, jo ne visi bibliotekāri ziņo par mēģinājumiem kādu grāmatu izņemt no aprites. Ik gadus aizliegto grāmatu skaits augot.

Jautāta, vai cīņa pret grāmatu aizliegšanu uzskatāma par sekmīgu, B. Džounsa atbild apstiprinoši. "Esam uzvarējuši virknē tiesu, bet tās ir ļoti dārgas un lielā stresa dēļ bibliotekāriem emocionāli grūtas. Tāpēc labāk izvēlamies cilvēkus izglītot ar dažādu pasākumu palīdzību," skaidro direktore, piebilstot, ka šogad aizliegto grāmatu nedēļa iemantoja krietni lielāku popularitāti nekā citkārt. Līdzīgi pasākumi norisinājušies arī Londonā un Kopenhāgenā.

Lielākoties grāmatu aizliegšana tiek pamatota ar pārliekas seksualitātes un vardarbības klātbūtni literārajos darbos. Citiem nepatīk uzbrukumi reliģijai, daži iebilst, ja autors atļaujas šķietami vulgāras valodas vai slenga lietošanu. Iebildumu cēlāji savus upurus nešķiro – tie tiek izraudzīti gan no klasiskās literatūras plauktiem (Džeroma D. Selindžera "Uz kraujas rudzu laukā", Margaritas Mičelas "Vējiem līdzi", Kurta Vonnegūta "Lopkautuve Nr. 5"), gan atrasti samērā nesen slavu iemantojušu literāro darbu vidū (Stefānijas Meieres grāmatu sērija "Krēsla", Džoannas Roulingas "Harijs Poters").

"Par grāmatām sūdzas dažādi cilvēki," atzīst B. Džounsa. "Bieži vecāki vai skolu vadība uzskata, ka tā vai cita grāmata nav domāta bērniem un tai nevajadzētu atrasties skolu bibliotēku plauktos. Reizēm dažādas reliģiskās grupas sūdzas par "morālu vērtību" trūkumu kādā grāmatā." ASV reti esot gadījumi, kad grāmatu cenšas aizliegt politisku motīvu dēļ. "Galvenokārt grāmatu aizliedzējus satrauc sekss un reliģijas kritika," skaidro B. Džounsa.

Baidās no sliktiem piemēriem

Arī šogad netrūka grāmatas, pret kurām kāda grupiņa cilvēku – lielākoties skolu vadība vai skolēnu vecāki – cēla iebildumus. Savienoto Valstu Nacionālā koalīcija pret cenzūru aktīvi iestājās pret centieniem kādā Misūri skolā aizliegt amerikāņu rakstnieka Šermana Aleksī 2007. gadā izdoto grāmatu "The Absolutely True Diary of a Part-Time Indian" ("Daļēja indiāņa pilnīgi patiesā dienasgrāmata"). Grāmatā rakstīts par kādu indiāņu izcelsmes amerikāņu jaunieti, kurš tikko sācis studijas augstskolā. Dažiem bērnu vecākiem un skolotājiem uzskatot, ka ASV ar vairākām balvām atalgotajā grāmatā lietota nekopta valoda un pārāk atklāti rakstīts par masturbāciju, grāmata no Misūri štata Stoktonas pamatskolas bibliotēkas plauktiem tika izņemta.

"Es nekad saviem audzēkņiem nemācītu neko tādu, ko nemācītu savai meitai," vietējam pilsētas interneta portālam skaidrojis Stoktonas pamatskolas skolotājs Kims Jaspers. Pēc skolotāja domām, grāmata ir aizliedzama. Tikmēr vārda brīvības aizstāvji no dažādām organizācijām Misūri skolas lēmumu kritizē. "Ja jauni cilvēki grib kļūt par izglītotiem lasītājiem un domātājiem, viņiem jāiepazīstas arī ar šāda veida literatūru," sarunā ar avīzi "The Guardian" norādījusi ASV Nacionālās koalīcijas pret cenzūru izpilddirektore Žoana Bertina. "Liegums skolēniem lasīt dažādu veidu literāros darbus būtiski ierobežo viņu emocionālo un intelektuālo attīstību, kā arī pakļauj viņus grūtībām nākotnē veidot veiksmīgu sociālo dzīvi."

Pērn visvairāk aizliegto grāmatu sarakstā atrodas arī amerikāņu rakstnieka Hārpera Lī grāmata "To Kill a Mockingbird" ("Nogalināt atdarinātājputnu"). Iemesls – grāmatā lietots vārds "nēģeris". "Šis vārds Savienotajās Valstīs ir ļoti jūtīgs," skaidro B. Džounsa. "Es pat jūtos nedaudz neērti, to izrunājot, jo mūsos ieaudzināts to nelietot. Bet šajā grāmatā atspoguļots tā laika cilvēku runas veids. Un tolaik Amerikas dienvidos šis vārds tika izmantots ļoti bieži. Mēs uzskatām, ka cilvēkam jāzina sava vēsture, jāzina, kā agrāk tika runāts. Tāpēc cīnāmies par to, lai Lī grāmata būtu pieejama ikvienam, kas vēlas to lasīt." Viņa velk paralēles ar Ādolfa Hitlera "Mana cīņa" ("Mein Kampf"), kas ASV netiek aizliegta. "Cilvēkam jādod iespēja iepazīties arī ar šādu vēsturi. Zinu, ka daži mani Eiropas kolēģi tā nedomā," stāsta B. Džounsa.

Aizliegto grāmatu sarakstā atrodama arī dziedātāja Kurta Kobeina autobiogrāfija, kuras autors ir Maikls Mārtins. Daudzviet ASV no bibliotēku plauktiem tā izņemta, jo esot pārāk depresīva un vardarbīga, kā arī mudinot jauniešus lietot narkotikas. Grāmatā runāts arī par garīgi slimiem cilvēkiem un pašnāvībām. "Iespējams, dažās Francijas bibliotēkās grāmatas, kurās rakstīts par pašnāvību, tiktu aizliegtas. Bet mūsu organizācija ir pārliecināta, ka cilvēki nesāks sevi nogalināt tikai tāpēc, ka izlasījuši grāmatu, kur par to rakstīts. Protams, ne visas grāmatas paredzētas bērniem, un tāpēc darbam, kurā kāds no varoņiem izdara pašnāvību, varbūt arī nevajadzētu atrasties grāmatnīcās pie bērnu grāmatām. Bet tai noteikti jāatrod vieta plauktos, kur izvietotas grāmatas pieaugušajiem," uzskata B. Džounsa.

Cieš arī klasika

Par grāmatu aizliedzēju upuriem krituši arī klasikas darbi. Jau kopš iznākšanas brīža – 1951. gada – dažādu uzskatu cilvēku un iestāžu strīdu objekts bijusi Džeroma D. Selindžera grāmata "Uz kraujas rudzu laukā". Vieniem nepatīk autora valoda, otriem – tās tiešums, bet trešie uzskata, ka, sasummējot abus šos iebildumus, grāmatas galvenais varonis Holdens Kolfīlds dumpinieciskā rakstura dēļ rāda sliktu piemēru pusaudžiem. Arī šogad saskaņā ar ALA datiem "Uz kraujas rudzu laukā" ierindojas to desmit grāmatu vidū, kuras visbiežāk aizliegtas vai tiek uzskatītas par "problemātiskām". Tas gan nav traucējis Selindžeram ar savu darbu pelnīti iekļūt literatūras vēstures annālēs.

Līdzīgs liktenis ik pa laikam piemeklē Deivida Lorensa grāmatu "Lēdijas Čaterlejas mīļākais". Arī šo 1928. gadā sarakstīto darbu reizumis atceras kāds seksa noliedzējs, prasot to aizliegt vai vismaz pirms nonākšanas grāmatnīcu un bibliotēku plauktos cenzēt. Grāmata "Lēdijas Čaterlejas mīļākais" dažādās formās un veidos pārizdota daudzviet, bet reti kur cenzūra to nav skārusi nemaz. Lielbritānijā pirmo reizi šīs grāmatas necenzētais variants tika izdots 1960. gadā. Šāda izdevēju "vaļība" beidzās ar tiesas procesu. Tomēr ārpus jebkuras konkurences strīdos par Lorensa grāmatu atrodas Austrālija. Tur tika aizliegta ne tikai grāmata "Lēdijas Čaterlejas mīļākais", bet arī grāmata, kurā aprakstīts tiesas process par Lorensa grāmatas aizliegšanu.

No "augstas morāles sludinātāju" ķetnām jau ilgi nav pasargāts arī Margaritas Mičelas darbs "Vējiem līdzi". Grāmata daudzviet Amerikā aizliegta galvenās varones Skārletas O"Hāras uzvedības un aprakstīto rasu attiecību dēļ.

Vēsturiski literāro darbu aizliegumi arī citās valstīs nav nekas svešs. Piemēram, Ķīnā 1931. gadā tika aizliegta "Alise brīnumzemē". Jautāsit, kāpēc tā? Ne tur seksa, ne vardarbības. Hunaņas provinces vadībai grāmata nepatika, jo tajā dzīvnieki spēj runāt cilvēku valodā. Un, viņuprāt, nav piedienīgi cilvēkus un dzīvniekus nostādīt vienā attīstības līmenī.

***

VIEDOKĻI

Kārlis Streips, žurnālists, dzimis un mācījies Amerikā: "Grāmatas tiek aizliegtas dažādu iemeslu – politikas, iekšējas morāles – dēļ. Tomēr lielākoties Amerikas sabiedrībā ir izpratne, ka nevar kādu grāmatu a priori nosaukt par aizliedzamu. Protams, nevajadzētu ļaut bērniem lasīt pornogrāfiska satura darbus vai tādas grāmatas, kuras ir pārāk "asiņainas". Bet paziņojums, ka kāds šedevrs ir aizliedzams, uzskatāms par cenzūru. Vienīgais gadījums, kad juridiski varētu aizliegt kādu grāmatu, ir tad, ja aizskarts cilvēka gods un cieņa. Varam teikt, ka vārda un intelektuālā brīvība ASV ir apdraudēta, jo aizliegta tiek arī klasiskā literatūra. Domāju, Savienoto Valstu sabiedrībā attieksme pret šādiem aizliegumiem vai mēģinājumiem to darīt ir ļoti, ļoti nopietna."

Barbara Džounsa, Amerikas bibliotēku asociācijas Intelektuālās brīvības aizsardzības biroja direktore: "Neviens cilvēku nepiespiež lasīt to vai citu grāmatu. Viņam vienmēr ir izvēle. Ja nepatīk kāda grāmata, atstāj to plauktā, jo kāds cits to, iespējams, gribēs lasīt. Domāju, ka pašreiz, norisinoties būtiskām pārmaiņām sabiedrībā un ekonomikā, cilvēki ir ļoti satraukti un uzskata, ka, aizliedzot kādu grāmatu, aizstāv "vecos, labos laikus". Grāmatu aizliedzēji savu rīcību pamato ar bažām par tradicionālo vērtību izzušanu. Viņi teic, ka grāmata liks cilvēkiem rīkoties amorāli, zaudēt ticību Dievam, apšaubīt valdības politiku. Tomēr ir virkne socioloģisko pētījumu, kas liecina, ka šādām bažām nav pamata."

***

Desmit "problemātiskās" grāmatas ASV 2009. gadā

Lorena Mirakla, "ttyl" – grāmata, kas sarakstīta čata formātā, neapmierinātību radījusi kailuma, seksualitātes atainojuma un necenzētās valodas dēļ;

Pīters Parnels un Džastins Ričardsons, "And Tango Makes Three" ("Un tango rada trīs") – bērnu grāmata stāsta par diviem pingvīnu tēviņiem, kas perē nejauši atrastu olu, dažiem liekot grāmatu saistīt ar homoseksualitāti;

Stīvens Čobskis, "The Perks of Being Wallflower" ("Privilēģijas būt vienam") – grāmatā autors apraksta arī savu personīgo dzīvi, tajā runāts par tādām tēmām kā sekss pusaudža vecumā, ļaunprātīga citu izsmiešana un narkotiku lietošana;

Hārpers Lī, "To Kill a Mockingbird" ("Nogalināt atdarinātājputnu") – autors lieto vārdu "nēģeris", raksta par rasu nevienlīdzību, izvarošanu;

Stefānija Meiere, "Twilight" ("Krēsla") – grāmata stāsta par pusauga meitenes un vampīra mīlestību;

Dž. D. Selindžers, "The Catcher in the Rye" ("Uz kraujas rudzu laukā") – leģendārais stāsts par pusaudža dumpinieciskumu; iemesli aizliegšanai visdažādākie – parāk piedauzīga, depresīva un viscaur negatīva grāmata;

Džodija Pikulta, "My Sister"s Keeper" ("Nosargāt māsu") – grāmata stāsta par 13 gadus veco Annu, kas tiesā iesūdz vecākus, kuri viņai liedz savai ar leikēmiju sirgstošajai un uz nāves gultas esošajai māsai Keitai atdot nieri; iemesls aizliegumam – uzbrūkoša valoda, seksualitāte, runāts par narkotikām, vardarbību un pašnāvību;

Karolina Maklere, "The Earth, My Butt, and Other Big, Round Things" ("Zeme, mana pēcpuse un citas lielas, apaļas lietas") – grāmatas galvenā varone ir kāda studente, kura sava lielā auguma dēļ cieš no mazvērtības kompleksa; darbu grib aizliegt seksualitātes un necenzētās valodas dēļ;

Alise Volkere, "The Color Purple" ("Purpura krāsa") – 1983. gadā Pulicera balvu saņēmušais darbs stāsta par melnādainas sievietes dzīvi trīsdesmitajos gados ASV Džordžijas štatā; tajā esot lietot pārāk agresīva valoda un rakstīts par seksu;

Roberts Komjers "The Chocolate War" ("Šokolādes karš") – grāmatas galvenais varonis ir vidusskolas skolēns, kurš sāk cīņu pret kādu jauniešu bandu; arī šajā gramatā rakstīts par seksu, kailumu, tāpēc, daudzuprāt, tā aizliedzama.