“Pasauļu karš”
Romāna “Pasauļu karš” autors Herberts Džordžs Velss (1866=1946) bijis apveltīts ar spēju paredzēt dažādus notikumus, arī nākotnes izgudrojumus. Velsa fantāzija bijusi izteikti spilgta un krāšņa. Viņa darbos attēloti dažādi cilvēku radīti transportlīdzekļi, piemēram, lidmašīnas, tanki, arī kosmosa kuģi. Tāpat viņš savos darbos paredzējis satelīta televīziju un to, ka cilvēki vēlēsies ceļot uz Marsu. Vairāki viņa pareģojumi tiešām ir piepildījušies, taču daži nav tikuši realizēti, piemēram, utopiska valdība. Velsa skatījumā šāda valdība būtu cilvēces “labākā nākotne”. Tā nodrošinātu katram cilvēkam maksimāli daudz izglītības, palīdzētu atrast darbu, kurā katrs justos laimīgs un kas sniegtu pilnu brīvību dzīves baudīšanai.
Arī Velsa pareģotā ceļošana laikā nav līdz šim realizēta, tāpat citplanētiešu apciemojums oficiāli vēl ne reizi nav apstiprināts, tomēr Amerikas Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) izveidota komisija turpina pētījumus par tikšanos ar šādām būtnēm. Jāpiebilst, ka šādu ziņojumu skaits pēdējos 50 gados sasniedzis vairākus simtus.
Lai gan Herberta Velsa romāns “Pasauļu karš” publicēts 19.gadsimta beigās, tā sižets un saturs joprojām piesaista filmu un seriālu veidotājus. Iespējams, tas izskaidrojams ar to, ka stāsts par cilvēkiem, kas mēģina aprast ar jaunu pasaules kārtību pēc kāda globāla notikuma, ir aktuāls visos laikos.
Jaunākā romāna ekranizācija ir seriāls ar tādu pašu nosaukumu. Tā darbība notiek mūsdienās – Lielbritānijā un Francijā. Seriālā tie, kas ir pieredzējuši citplanētiešu uzbrukumu, cīnās par izdzīvošanu izpostītajā, bīstamajā pasaulē. Jaunākās “Pasauļu kara” versijas ekranizācijas pirmizrāde notika 2020.gadā – tieši tad, kad pasaulē plosījās kovida pandēmija un daudziem cilvēkiem, gluži tāpat kā seriāla varoņiem – profesoram Bilam Vordam (Gabriels Bērns), astrofiziķei Katrīnai Dūranai (Lea Drukere) un citiem – nācās pierast pie jaunas realitātes, kā arī pieņemt izšķirošus lēmumus.
Starp citu, seriāla veidotāji žurnālistiem stāstīja, ka zināmā mērā filmēt tukšajās Londonas ielās pandēmijā bijis pat ļoti viegli. Tas tādēļ, ka tās patiešām bija tukšas pandēmijas ierobežojumu dēļ. Skatītāji arī var iztēloties, ko viņi darītu seriāla varoņu vietā, ja uz Zemes tiešām ierastos citplanētieši. Vai viņi spētu saglabāt cilvēciskumu vai tomēr būtu gatavi upurēt jebko, lai tikai izdzīvotu? Šie jautājumi ir īpaši aktuāli patlaban, kad pasaulē pastāv tik krasas pretēju viedokļu sadursmes.
“Slepenā nodaļa “Dievs””
Par nākotni, kuru pārvaldīs mākslīgais intelekts, ir aizdomājies arī miljardieris Īlons Masks. Nesen viņš kopā ar vairāk nekā 1000 cilvēkiem publiski aicinājis noteikt sešu mēnešu pauzi mākslīgā intelekta sistēmu izstrādē, kamēr neatkarīgi eksperti nebūs pārbaudījuši jau esošo sistēmu drošības protokolus. Nozares eksperti atklātā vēstulē uzsvēruši, ka šādu tehnoloģiju pārlieku straujā attīstība rada potenciālus draudus cilvēcei. Savukārt mākslīgā intelekta izmantošanu Eiropas Savienībā (ES) noteiks “Mākslīgā intelekta (MI) akts”, tas būs pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta likums.
Režisora Aleksa Gārlenda veidotais miniseriāls “Slepenā nodaļa “Dievs”” ir zinātniskās fantastikas trilleris, kurā tiek apskatītas saistības starp cilvēku rīcību, mākslīgo intelektu un to, vai nākotnes notikumi jau ir iepriekš apredzēti. Parādot, kā tehnoloģijas un zinātnes mijiedarbība var ietekmēt un kontrolēt cilvēku dzīvi un realitāti, kā simbols tiek izmantots Faradeja būris (sava veida vairogs, kas bloķē elektromagnētiako starojumu, radioviļņus un mikroviļņus; to var izgatavot no jebkura materiāla, kas spēj vadīt elektrību). Zinātnieki izmanto kvantu datorus, lai saskatītu likumsakarības un noteiktu nākotni. Seriāla veidotāji uzdod jautājumus par brīvās gribas eksistenci, likteni un cilvēka lomu Visumā, kā arī ļauj apsvērt, kāda ir cilvēces ietekme uz tehnoloģijām un vai mēs spējam kontrolēt to attīstību.
Lilija Čana, kuru atveido aktrise Sonoja Mizuno, ir datorinženiere Silīcija ielejas tehnoloģiju uzņēmumā “Amaija”. Viņas draugam, Karla Glusmana spēlētajam varonim Sergejam, kas arī strādā šajā uzņēmumā par kiberdrošības speciālistu, piedāvā iespēju piedalīties jaunā kvantu skaitļošanas projektā “Dievs”. Projektu vada “Amaijas” noslēpumainais izpilddirektors Forests, kas neko daudz negrib izpaust. Neilgi pēc iesaistīšanās projektā Sergejs pazūd. Lilija ir pārliecināta, ka tas saistāms ar jaunajiem darba pienākumiem. Ar bijušā drauga Džeimija palīdzību viņa sāk šķetināt iespējamos pazušanas iemeslus, bet vienu versiju nomaina cita un lieta kļūst aizvien mistiskāka.
Tas ir aizraujošs un nedaudz biedējošs stāsts par tehnisko progresu pavisam tuvā nākotnē. Tāds progress paredz robežu nojaukšanu starp reliģiju, filozofiju un zinātni, savukārt tehnoloģiju radītais produkts jeb kvantu dators ir Dieva vietā. Vai tas ir labi vai slikti, tas nu jālemj pašiem skatītājiem.