• Par mums
  • LatCon
  • Pēdīgie čuksti
  • Lapu nosaukumi
  • Femuāru jaunumi

Lai jauka diena visiem, kas še ienākuši!

„Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrība" (LFFB) dibināta 2000. gada 15. janvārī. Pasaulē līdzīgas biedrības pastāv jau kopš 1950-tajiem gadiem. LFFB biedrus vieno aizraušanās ar fantastisko literatūru, bet tāpat ir arī spēļu fani ("Magic - The Gathering", Warhammer, RPG, Internet tīkla un e-pasta spēļu cienītāji), kino cienītāji, lomu spēļu dalībnieki, mākslinieki, mūziķi un vēl daudz kas cits.

Viss teksts
  • Nav ziņojumu ko attēlot.

Lapas nosaukumu skaidrojošā vārdnīca tiem, kam ir problēmas ko saprast.
Fotogrammas - fotogrāfijas vien ir, latviešu valodas vecvārds. Tās, kas izdalītas atsevišķā grupā un redzamas lapas augšējā malā, ir oficiālās. Burziņā var veidot savas fotogrammu galerijas.
Bibliotēka - vieta, kur glabājas iespiesti, citādi veidoti rakstu darbi grāmatu formā.
Foliants - sinonīms vārdam grāmata. Analogs.

Viss teksts
ils
"Atnācēji".
Skumja filma par pirmo kontaktu ar
citplanētiešiem. Stāsts par to, kā uz Zemes 12
vietās nolaižas ci ... Autors ils
ils
Ak šie tulkojumi
Man nekad nav paticis, ka, tulkojot
daiļliteratūru, tulkotāji izmaina varoņu
vārdus, it kā ar domu, ... Autors ils
ils
Zvaigžņu karu 7.sērija
Vakar biju uz "Zvaigžņu kariem: Spēks mostas".
Cerības attaisnoja, jo bija klasiskās
triloģijas garā ... Autors ils
mausns
Mazas pārdomas citplanētiešu un tamlīdzīgu būšanu sakarībā
Ļoti aktīvi ir sasparojušies ufologi ar savām
pārdomām un runām par kontaktiem ar
citplanētiešiem. Z ... Autors mausns
ils

Šī intervija ir Mākslas Akadēmijas studiju procesā veicams uzdevums, kuru, iespējams, publicēs plašākai lasītāju auditorijai.

Intervētāja – studente Monta Ozoliņa.

Piemērus var apskatīt šeit: http://www.studija.lv/?parent=7529&ay=2016_2015

Saruna ar daudzpusīgo personību Ilmāru Biti.

  1. Lūdzu, pastāsti par sevi. Kādi bijuši tavi skolas gadi? Kā un kāpēc izlēmi pievērsties arhitektūras studijām? Ar ko nodarbojies šobrīd?

Lasīt tālāk...

ils

19. maijā Rīgas Centrālajā bibliotēkā notika tikšanās ar jauno rakstnieci Lauru Vilku, tetraloģijas "Apakšzemes leģendas" autori. Uzreiz rodas jautājums: kāpēc tetraloģija, ja ir iznākušas tikai trīs grāmatas? Par to vēlāk no intervijas ar rakstnieci, kas sevi sauc par Lauru Otro, jo ir arī viņas draudzene, rakstniece Laura Dreiže.

Ja parasti rakstnieku iedomājas, kā vecāku cilvēku, tad šis nav tas gadījums. Laura ir jauna un arī rakstīt nopietnāk sāka 13 gadu vecumā. Tāpēc tas var kalpot par uzmundrinājumu, nekad nav par agru sākt rakstīt, ja sirds to vēlas. Laikam jau visiem ir bijušas domas par to, ka būtu lieliski atrasties kādā vietā, kas nelīdzinātos mūsu pasaulei. Bieži tas ir kādas filmas vai grāmatas iespaidā. Arī laura bērnībā ļāvās fantāzijas viļņiem, lai gan liela lasītāja nebija. Tomēr visas viņas fantāzijas prasīt prasījās tās izlikt uz papīra. Tā viņa sāka rakstīt savu pirmo grāmatu - par pokemoniem. Taču, kad TV beidza raidīt oriģinālo sēriju, arī fantāzija apsīka. Taču tad sāka iznākt grāmatas par Hariju Poteru. Par Potera fani Laura ir palikusi arī līdz šim.

Rubrikas: rakstnieki

Lasīt tālāk...

ils

Svētdienās iznākošais raidījums "Kinoceļotāju klubs" padomju cilvēkam, kurš citas valstis redzēja, labi, ja tikai uz globusa, bija īsts "logs uz pasauli". Jo vairāk, Senkevičs mācēja informāciju pasniegt tā, ka teleskatītājs gandrīz juta uz vaigiem okeāna sāļās šļakatas vai karstās tuksneša smiltis. Taču viņš nebija pionieris, tikai gaitā pārtvēra "Kluba" karogu.

Raksts no izdevuma specizdevuma "Taini SSSR", autore Jeļena Fontankina. Paplašināts ar papildus informāciju.

Pie zilā ekrāna pirmsākumiem.

Pirmo reizi pārraide gāja gaisā 1960. gada 18. martā. Tad to sauca par „Kinoceļojumu klubu”. Taču tad radās iebildumi – „ceļojumi nevarot pulcēties klubā”, tāpēc raidījumu 1973. gadā nosauca par „Kinoceļotāju klubu” (pēc tam kādu laiku nosaukums bija „Ceļotāju klubs”, taču drīz iepriekšējo nosaukumu atjaunoja). Tās vadītājs bija rakstnieks, kinorežisors un ceļotājs Vladimirs Šneiderovs (1900-1973). Programmas ideja bija ļoti vienkārša – tālās zemēs pabijušo cilvēku stāsti par tās vai citas valsts tikumiem un sadzīvi.

Lasīt tālāk...

Erma

Krievi ir ļoti daudzskaitlīga nācija, līdz ar to arī rakstošo cilvēku viņiem ir daudz. Daļu no tiem tiešām var saukt par rakstniekiem, bet apjomā krietni plašāka ir visādu citādu ārkārtīgi ražīgi rakstošu būtņu plejāde. Ieskatam piedāvāju pavisam nesen (2017.gada maijā) citu autoru blogos izlasītus apskatus par jaunu un komerciāli pietiekami veiksmīgu (it kā) autori, kuru par rakstnieci droši vien varētu nosaukt ar lielu piespiešanos. Interesanti, ka abas recenzijas tapa gandrīz vienlaicīgi, bet viena ar otru nav saistītas.

Par cienījamās autores „Raganu” vispirms uzrakstīja cita rakstniece Anna Valentinova.

„Jūs visi sakāt – nevar spriest par grāmatu no pirmajām lappusēm, vajag ielasīties, saprast sižetu, grāmatas varoņu attīstību, un tā tālāk. Bet es, lūk, atradu tādu šedevru, kur jau no pašas pirmās rindiņas top skaidrs, ka mūsu priekšā atrodas Talants – tieši tā, ar lielo burtu! Tajos gadījumos, kad es redzu, ka grāmatas lasījumu skaits pāris dienu laikā uzlec no 500 līdz piecpadsmit tūkstošiem, es parasti cenšos nobaudīt šo gudrības avotu un, nebaidoties no šī vārda, literatūras ģēniju.

Lasīt tālāk...

mausns

19. maijs, 2017

Kad maija stingrais tvēriens pamazām sāk atlaist, un nu jau varu ievilkt elpu, rodas arī laiks, lai atkal ar lielu lēcienu ielektu grāmatu pasaulē un uzrakstītu par to, kas jau iespēts izlasīt.

"Sindera" ir grāmata, kas jau pirms iznākšanas latviešu valodā, ir pagozējusies dažādos pasaules topos un ieguvusi dižpārdokļa jeb bestsellera statusu. Šī grāmata gan ir tikai pirmā no kopumā četrām Mēness hronikas sērijas grāmatām, tādēļ ar "Sinderu" viss tikai ir sācies.

Ikkatram jau no bērnu dienām ir zināma pasaka par Pelnrušķīti, neganto pamāti un pusmāsām, bet šoreiz tā pārtapusi 21.gadsimta futūristiskā stāstā par kiborgiem, androīdiem un ļaudīm no Mēness planētas. Tiesa, neraugoties uz daudzām fantastikas žanram raksturīgām iezīmēm, stāsts nav pazaudējis savu sirsnīgo būtību - mīlestību, draudzību, pašuzupurēšanos.

Lasīt tālāk...

ils

Pazīstamā rakstnieka-fantasta Žila Verna biogrāfijā ir daudzas epizodes, kas ir uzmanības vērtas. Piemēram, viņš nekad nav bijis Krievijā, taču viņa deviņu romānu darbība notiek tieši tur.

1863. gadā jaunais Žils Verns atnesa uz vienu no izdevniecībām romānu „Parīze XX gadsimtā”, kur paredzēja faksa un elektriskā krēsla izgudrošanu. Bez visa cita Žils Verns apraksta debesskrāpjus no stikla un dzimstības pieaugumu ārpus laulībām. Izdevniecība atgrieza autoram rokrakstu atpakaļ, iesakot rakstīt kaut ko „mazāk neticamu”. Starp citu, izdevējs nebija vienīgais skeptiķis, arī daudzi lasītāji uzskatīja, ka autora pareģojumi nepiepildīsies, jo „tas nevar būt, tāpēc ka tā nekad nenotiks”. 1-jvern

[Romānu tā arī nepublicē, tikai pirms pāris desmit gadiem to atrod autora arhīvā un publicē. Tas izdots arī latviešu valodā, kaut arī mākslinieciskā ziņā man tas liekas vājš, salīdzinot ar nobriedušā autora darbiem – t.p.]

Rubrikas: rakstnieki

Lasīt tālāk...

ils

Kas ir grūtākais? Bezsvara stāvoklis? Atrautība no Zemes, no ģimenes? Avārijas situācijas? Nē. Pats grūtākais, tāpat, kā uz Zemes - runāt patiesību! (Kosmonauts Georgijs Grečko.)

Tāpēc fragments no viņa autobigrāfiskās grāmatas "34. kosmonauts. No skala līdz atnācējiem", kur viņš maksimāli patiesi stāsta par piedzīvoto uz Zemes un kosmosā. Fragmentā par pašu bīstamāko, kas sagaida cilvēku s kosmosā.

Nolaišanās no orbītas.

Tomēr pats bīstamākais kosmiskajā lidojumā ir nolaišanās. Pēdējie elles loki. Jāsāk ar to, ka tad, kad tu ieslēdz nolaišanās programmu, ja dzinējs nesāks darboties, tad tu uz Zemi vairs neatgriezīsies. Nolēkt no kosmiskā kuģa nevar. Dzinējs ieslēdzas - paldies, Dievam, jau ir kļuvis vieglāk. Taču tālāk tam ir jānostrādā paredzētais laiks, tāpēc, ja tas nostrādās pavisam nedaudz, tad tu nolaidīsies uz Zemi, bet tikai pēc nedēļas, kad tev jau gaisa nebūs, nekas nebūs. Dzinējam ir jāizstrādā viss impulss.

Lasīt tālāk...