Sadaļa:
Tulkojumi
Aleksandras Koroļovas raksts no žurnāla "Mir fantastiki" 2012. gada novembra numura. 2. daļa. Iepriekšējo lasiet šeit.
Ak vai, kurš gan mani sasildīs?
Ak vai, kurš guļasvietu gatavos?
Kur tās durvis, kas man atvērsies?
Kas gan aiz tām gaida mani, kas?
(Tiki Šeljena. "Melnais Samains".)
Helovīns, Samains, Ķeltu Jaunais gads, Nāves svētki, Visu svēto dienas priekšvakars... Nakts, kad atveras vārti, kas savieno mirušo pasauli ar dzīvo pasauli. Nakts, kad jebkuras necilvēcīgas būtības, no fejām un elfiem līdz pekles spēkiem ir ļauts brīvi pastaigāties pa zemes virsu. Nakts, kad kļūst iespējams neiespējamais, dīvainais un šausmīgais. No ķeltu ražas svētkiem līdz vienīgajai dienai gadā, kad nāve kļūst smieklīga - ceļš, ko nogājis Helovīns cilvēka apziņā – iespaido.
Džeks ar laternu.
Uzskata, ka senie ķelti Samaina laikā izkāra virs pilsētas vārtiem miroņu galvas vai galvaskausus – kā atgādinājumu par nāvi, kas šajā naktī staigā pavisam blakus cilvēkiem, un kā dāvanu ļaunajiem gariem. Vēlāk šie baismīgie atribūti tika nomainīti ar figurāli izgrieztiem rāceņiem un svecīti to iekšpusē. Amerikā rāceņu vietā sāka izmantot ķirbjus: to bija vairāk, tie bija lētāki un tos vieglāk bija griezt. Interesanti, ka grieztie ķirbji XIX gadsimtā ne vienmēr saistījās ar Helovīnu – tā bija tikai tāda nacionāla izklaide. No kurienes tad radies Džeks? Tas ir Viduslaiku leģendas varonis, kas nebija labās attiecībās, ne ar Dievu, ne Velnu un no tā laika bija spiests klaiņot pa zemi, savācot zem savas laternas visas dvēseles, kas nav atradušas ceļu uz Viņpasauli. Svecītēm izgrebto ķirbju iekšienē bija jārāda ceļš uz mirušo pasauli tieši šādām dvēselēm. Arī tās ir atskaņas no senās mirušo piemiņas dienas: novietot svecītes uz palodzes, lai aicinātu mirušos mājās, kur tiem sagatavots cienasts. Pagāniem, kuri vienmēr juta neredzamas saites ar mirušajiem senčiem, tur nebija nekā dīvaina, biedējoša vai ķecerīga.
Mūsu ēras otrās tūkstošgades pēdējos divos gadsimtos krievu kultūra dāvāja pasaulei veselu plejādi spilgtu un unikālu rakstītā vārda meistaru, kuru atstāto mantojumu augstu vērtē visā pasaulē. Un šajā plejādē līdzās Dostojevskim un Gogolim stāv patiess rakstniecības gigants un unikāls orākuls – Mihails Bulgakovs.
eVolo debesskrāpju dizainkonkursa dalībnieku uzdevums – radīt nevis parastu māju, kas spējīgs ierakstīties mūsdienu Singapūrā vai Ņujorkā, bet parādīt fantāziju un stādīties priekšā, kāds būs XXI gadsimta beigu debesskrāpis.
Ir taču biju...