Latvijas Fantāzijas un Fantastikas Biedrība: Sala Tētis un viņa radi.

Kādreiz Latvijā bija laiks, kad gada beigās bērniem dāvanas nesa Sala Tētis, bet viņam palīgos nāca Sniegbaltīte un arī Jaunais gads jauna puišeļa izskatā. Tā nebija tā Sniegbaltīte no pasakas par viņu un septiņiem rūķīšiem, tā bija no krievu pasakas par Sala Tēti un viņa meitu, kura gribēja dzīvot pie cilvēkiem, taču noturējās tikai līdz Jāņiem, kad bija jālec pāri ugunskuram - lēca un... izkusa. Par Ziemassvētku vecīti mēs jaunībā dzirdējām tikai no vecāku nostāstiem. Tagad viss ir pavisam otrādi. Mums ir gan pašiem savs Ziemassvētku vecītis, kuru diemžēl arī daudzi nepazīst, un daudzie Santa Klausi. Taču tas ir pavisam cits stāsts, kas saistās ar tagadējās Turcijas teritorijā reiz dzīvojušo Svēto Nikolaju, kurš nesa nabadzīgajiem bērniem dāvanas.

Krievu Sala Tētis nāk no folkloras tēla, senās dievības Deda Moroza, kurš bija visai bargs kungs, jo ziemā saldēja ne pa jokam. Kā atceraties, arī mums senatnē bija līdzīga ranga dievietes, tikai - dažādas Mātes. Parunāsim šoreiz par viņu.

Neviens nezina, cik vecs ir Sala Tētis. Mēs neko nezinām arī par tā izcelšanos, viņa bērnību, ģimeni. Tā nu sanācis, ka pats iemīļotākais bērnu un arī pieaugušo tēls izrādās bez ģimenes un cilts. Taisnīgums tika atjaunots, kad startēja projekts "Veļikijustjuga - Sala Tēta dzimtene" un tika noteikts viņa dzimšanas datums. Zināšanai - Veļikijustjuga ir pilsēta Krievijas ziemeļos. Saskaņā ar tautas gudrību "novembris ir septembra mazdēls, oktobra dēls, ziemai - īstais tētis". Izrādās, ka novembris arī ir īstais laiks, lai piedzimtu ziemas svētku saimnieks. Daudzu gadu novērojumi liecināja, ka pa īstam ziemas laiks Sala Tēta dzimtenē iestājās 18. novembrī. Tieši šo dienu tad arī nolēma pasludināt par visu bērnu mīluļa Dzimšanas dienu. Viņa dzimšanas gads tā arī paliek nezināms.

Literatūrā Sala Tētis parādās 1840. gadā, kad tiek publicēts V. F. Odojevska krājums "Vectētiņa Irineja pasakas". Tur bērni varēja izlasīt pasaku "Morozs Ivanovičs", kur pirmo reizi ir aprakstīts folkloras Sala Tēta "cilvēciskots" izskats. 28229

Latviešu Ziemassvētku vecītis, kurš padomju laikos bija padzīts, ir atgriezies Latvijā un jau daudzus gadus dzīvo Ziemupē, par ko tika stāstīts jau iepriekšējos gados. Viņu var redzēt te: http://www.ziemassvetkuvecitis.lv/open2.php?r=200605031735365&gid=3&b=9

un arī te: http://www.ziemassvetkuvecitis.lv/open2.php?r=20060503173531&gid=3&b=12

Taču arī citām tautām ziemeļos ir savi vecīši, izrādās - arī "vecenītes". Vienā no foto, tā autors ir Vladimirs Sevrinovskis, redzams bērnu mīluļu saiets. 28329

No kreisās puses sēž: Jamals Iri, "Baltais Vecis" no Jamalas pussalas, ņencu Sala Tētis; tālāk - krievu Deds Morozs; pēc viņa Čiskhaans, "Buļļa vīrs" no Jakutijas-Sahas; tālāk Tugeni Enekena - "Ziemas Māte" - evenku un citu tundras nomadu dieviete; ciemos atbraucis arī oficiālais Santa Klauss no Somijas, bet viņam blakus jauneklīgais Pokkaine - karēļu "santa".

Rakstā izmantoti materiāli no izdevuma "Taini XX veka", 2016. gada 51. numura.