Liktenīgais strīds

Lāsts var rasties ne tikai melno magu un burvju noslēpumaino rituālu rezultātā.  Bieži par tā iemeslu var kļūt vienkārši negatīvo emociju “sprādziens” cilvēkiem, kuri pat nenojauš par savām spējām iedarboties ar savu energoformācijas lauku uz apkārtējiem.

Man nācās piedalīties lāsta noņemšanā jaunai sievietei, kuru veica pazīstams Sanktpēterburgas dziednieks Jevgenijs Zujevs. Maģiskā uzbrukuma upuris saslima pavisam negaidīti. Reiz no rīta viņa atklāja sev uz vēdera kaut kādu blīvu veidojumu. Vērsās poliklīnikā. Mediķi iztaustīja izveidojušos augoni, taču tas neuzrādījās ne rentgena uzņēmumos, ne no sievietes paņemtajās daudzskaitlīgajās analīzēs. Vīlusies oficiālajā medicīnā slimniece vērsās pie dziednieka.

Jevgēnijs Zujevs uzmanīgi ar gariem jūtīgiem pirkstiem iztaustīja sievietes vēderu. Pēc tam palūdza mani pārliecināties, ka audzējs eksistē. Patiešām zem plānās ādas skaidri bija iztaustāms blīvs veidojums 5 – 6 centimetru diametrā.

Tagad cilvēka izārstēšanai bija nepieciešams saprast audzēja rašanās iemeslu. Šeit dziedniekam palīgā nāca tā saucamā regresīvā hipnoze. Tā ļauj atgriezt cilvēku viņa pagātnē un atklāt notikumu, kurš atstājis pēdas viņa zemapziņā un izraisījis slimību, kura iedzinusi strupceļā mediķus. Pakāpeniski no atbildēm uz jautājumiem kļuva skaidrs, ka pirms diviem gadiem sieviete sastrīdējās ar kaimiņieni. Un tā dusmu uzlādēja uzsūtīja viņai neizārstējamu slimību. Paši vēlējumi bez pēdām izzuda no sievietes atmiņas, un, kā bīstama “mīna” ar palēninātu iedarbību, sāka pakāpeniski nojaukt fizioloģiskos procesus, kuri norisinājās organismā. To iedarbības rezultātā sievietei izveidojās pseidoaudzējs.

Cilvēku zemapziņā saglabājas no bērnu pasakām saņemtā informācija par lāstu, ļaunu aci un cīņas veidiem ar tiem ar dažādu apvārdošanu palīdzību. Un lūk šī zemapziņas atmiņa kļūst par dziednieka palīdzi. Viņš sāk klusi, monotoni čukstēt ausī transā esošajai sievietei, ka “akmens”, kurš viņai rada sāpes, ir izņemts un aizmests tālu, tālu, aiz kalniem, aiz mežiem, Lihoborkas upītē iemests. Tā aizskaloja to ar saviem tīrajiem ūdeņiem, un tas bez pēdām izšķīdis.

Klausīties šo skaitīšanu bija smieklīgi. Nesaprotami, kā tā var tikt galā ar audzēju, kurš ieriktējies cilvēka ķermenī. Taču izrādījās, ka var. Pamodināts ar skaitāmpantiņu zemapziņa sāk atbrīvoties no uz dvēseles guļošā akmens. Kaut kas notika sievietes ķermenī. Zujevs pārbrauc pirkstus viņas vēderam un apmierināti pagriežas pret mani: “Rituāls noritēja veiksmīgi. Augonis pazuda”.

Es no jauna pieeju slimajai. Dziedniekam taisnība. Blīvais veidojums izzudis.

Lāsti uz gadsimtiem

Ļaunu aci vai lāstu var izraisīt ne tikai negatīvo emociju “uzplaiksnījums”, bet arī to ilglaicīga “viršana”. Nelaimīgs liktenis, kurš vajāja pazīstamā mecenāta grāfa Nikolaja Šeremetjeva pēcnācējus, radās tieši no šādas “viršanas”. Iesīkstējis teatrālis Nikolajs Petrovičs uzcēla savā muižā Ostsnkino brīnišķīgu pili un izveidoja tajā lielisku teātri atlasot no saviem dzimtcilvēkiem talantīgus aktierus. Taču ne visiem paveicās tā, kā slavenai Praskovjai Žemčugovai, kura ne tikai spīdēja uz skatuves, bet arī kļuva par grāfieni, Šeremetjeva sievu. Aktierus, kuriem tikko aplaudēja dižciltīgie, pēc izrādes “mācīja” stallī. Ap Ostankino grāfs izveidoja kaskādi no septiņiem dīķiem. Šeit savu dzīvi beidza aktrises, kuras neizturēja atmosfēru, kura valdīja Ostankino teātrī. Pirms atvadīties no dzīves, viņas noteikti nolādēja cietsirdīgo “mecenātu” un visu viņa ģimeni. Un vai ne no šiem lāstiem pēkšņi sačākstēja un izmira senā Šeremetjevu dzimta?

Var izsaukt lāstu un reizēm nogalināt cilvēkus ar tā saucamo “caurdurošo” skatienu.

Medicīnas zinātņu doktors Viktors Jakovļevs uzskata, ka eksistē īpaša enerģētiskā uzbrukuma forma – distancionālais sitiens ar acīm. Realitāte, kura var ne tikai “apbalvot” cilvēkus ar slimībām, bet pat nogalināt.