Mūsu laiku zvaigznes. XXI gadsimta zinātniskā fantastika angļu valodā._3

Borisa Ņevska raksts no žurnāla "Mir fantastiki", 2016. gada marta numura. Nobeigums. Iepriekšējo lasiet šeit.

"Ja zvaigznes iededzina, tad tas kādam ir vajadzīgs". (Vladimirs Majakovskis)

XXI gadsimta desmit vissensacionālākie ZF romāni.

Roberts Čārlzs Vilsons „Spīns” (Spin, 2005).

Galvenais varonis dzīvo nākotnes Zemē, ko kāda supercivilizācija ir aptvērusi ar barjeru, kas pazīstams ar vārdu „Spīns”. Turklāt aiz barjeras izmainās laika gaita: Zemes cilvēkiem paiet stundas, Visumā – miljoniem gadu. Un, tā kā Saules dzīves laiks ir ierobežots, tagadējā cilvēces paaudze var kļūt par pēdējo. Tāpēc cilvēce meklē glābšanās ceļu... Tā vienlaikus ir plaša mēroga ZF-epopeja un cilvēcisko attiecību vēsture, Artūrs Klārks un Roberts Hainlains vienā traukā. Grāmatas „zinātniskums” vietām liekas visai šaubīgs, taču Vilsons ir labs stilists un psihologs.

Pīters Votss „Viltus aklums” (Blindsight, 2006).

 

 

2082. gadā cilvēce saskaras ar citplanētiešiem. Lai nodibinātu kontaktu uz Oorta mākoni aiz Plutona orbītas, tiek sūtīts kuģis „Tēzejs”. Taču kontakts ar svešajiem izrādās pavisam ne tāds, kā to bija iedomājušies cilvēki... Pīters Votss ir atmetis visas Pirmā kontakta shēmas, ko izstrādājuši fantasti, un radījis savu variantu ar uzsvaru uz mūsdienu zinātnes sasniegumiem. Romāns ir vērtīgs tieši kā zinātniskā fantastika: izdomājot pasauli un sižetu, autors prasmīgi un zinot, ko raksta, izmanto idejas, jēdzienus un terminus no dažādām zinātnes disciplīnām – no psiholoģijas un lingvistikas līdz bioķīmijai un kibernētikai. Ir sanākusi izdomas bagāta „vingrošana prātam”, kaut arī „literatūrisma” grāmatai trūkst, tāpēc tā visiem var nepatikt.

Makss Brukss „Pasauļu karš Z” (World War Z, 2006).

Romāns par cilvēces karu ar zombijiem, kas ir parādījušies uz planētas nezināma vīrusa rezultātā. Tas ir stāsts par absolūti nežēlīgu karu, kad par ienaidnieku var kļūt pats tuvākais cilvēks, kurš pārvēršas par bezsmadzeņu kanibālu. Lai izdzīvotu, ir jānogalina bez mazākās žēlastības – pat mazus bērnus... Ļoti drūma, cietsirdīga un biedējoši ticama grāmata, ZF katastrofu un kara hroniku hibrīds.

Nils Stīvensons „Anatēma” (Anathem, 2008).

Darbība notiek paralēlā visumā uz planētas Arba, kur zinātnieki, apvienoti reliģiskā ordenī, izolējušies klosterī un sarga zināšanas no laicīgās varas. Taču citplanētiešu iebrukuma draudu dēļ mūku grupa atstāj klosteri un dodas bīstamā ceļojumā ar mērķi glābt pasauli... Stīvensons ir sarakstījis daudzslāņainu vēstījumu ar daudzām atsaucēm uz pasaules filozofiju, ietverot tēmas un motīvus praktiski no visas pēdējā pusgadsimta ZF. Pēc mēroga un nozīmīguma darbs atrodas kaut kur „Hiperiona” un „Solaris” līmenī.

Paolo Bačigalupi „Uzvelkamā” (The Windup Girl, 2009).

Lieliski sarakstīta antiutopija kiberpanka stilistikā. Galveno varoņu ceļi krustojas Taizemē, kas XXIV gadsimtā ir kļuvusi par vienu no plaukstošākajām valstīm. Autoram ir izdevies radīt dzīvu, košu pasauli, ko apdzīvo reālistiski un rūpīgi izstrādāti personāži. Pasaule, kas ir jukusi no ekoloģijas un praktiski atteikusies no progresa. Pasaule, kur resursi ir ierobežoti. Gēnu inženierijas un totālas pārtikas korporāciju varas pasaule. Pēc idejām un atmosfēras – tāds kā otrādi apvērsts „Neiromants”.

Ernests Klains „Pirmajam spēlētājam, sagatavoties” (Ready Player One, 2011).

2044. gads, ne visai patīkama nākotne, tās iemītnieki slēpjas no reālām problēmām virtuālā pasaulē OAZIS. Kaut kur virtuālās utopijas dzīlēs spēles radītājs ir noslēpis atslēgu no savām gigantiskajām bagātībām, to meklēšanā piedalās gan atsevišķi cilvēki, gan veselas korporācijas. „Mantu” atrast spēs tikai XX gadsimta fantastikas literatūras, kino un videospēļu zinātāji... Aizraujošs postkiberpanks – bestsellers, ko sacerējis gīks gīkiem.

Endijs Veiers „Marsietis” (The Martian, 2011).

„Tuvā mērķa” ZF šedevrs par kosmisko Robinsonu Marku Votniju – amerikāņu astronautu, kuru biedri aizmirsa uz Marsa. Reālistiskā stilā sarakstīta, turklāt vēl ar humoru, grāmata kļuva par pasaules bestselleru un pamatu Ridlija Skota populārajai filmai.

Čaina Mjevils „Vēstnieku pilsēta” (Embassytouwn, 2011).

Tālā nākotnē cilvēce ir kolonizējusi planētu Arieku, tās aborigēni runā unikālā valodā – to saprot tikai daži īpaši izvēlēti, „izmainīti” cilvēki-vēstnieki... „Jauno, dīvaino” līderis ir sacerējis romānu Ursulas Le Gvinas garā ar īpašu „lingvistisku” toni. Sanākusi viena no pašām spilgtākajām mūsdienu „humanitārajām” ZF.

Džons Lavs „Ticība” (Faith, 2012).

Militārās ZF, trillera un kosmooperas hibrīds. Par „Ticību” cilvēce ir nosaukusi neuzvaramu citplanētiešu kaujas kuģi, kas apdraud cilvēku eksistenci. Un tikai zvaigžņu kuģis „Čārlzs Mensons”, kam apkalpe ir nokomplektēta no sociopātiem, ir spējīgs iznīcināt „Ticību”... Autoram izdevies radīt harizmātisku antivaroņu virkni, kā arī parādīt neapjaušamo citplanētiešu svešādību. Un tomēr viss ir sarakstīts ļoti patīkamā valodā un ar pienācīgu saspensu.

Enna Lekija „Temīdas kalpi” (Ancillary Justice, 2013).

Varone vārdā Breka – kolektīvā saprāta šķemba no bojā aizgājušā kara zvaigžņu kuģa – dzīvo cilvēka ķermenī. Viņa apvaino nodevībā nemirstīgo imperatrisi un sapņo par atriebību... Autore ir radījusi oriģinālu pasauli, ko apdzīvo kolorīti personāži un izdomājusi samudžināta sižeta intrigu ar daudzām mīklām.