Mūsu laiku zvaigznes. XXI gadsimta zinātniskā fantastika angļu valodā.

Borisa Ņevska raksts no žurnāla "Mir fantastiki", 2016. gada marta numura.

"Ja zvaigznes iededzina, tad tas kādam ir vajadzīgs". (Vladimirs Majakovskis)

Laiku pa laikam fantastikai tuvās aprindas pāršalc panikas vilnis: "Zinātniskā fantastika ir mirusi!" Patiešām, fantastikas žanra galvenais virziens laiku pa laikam tiek nobīdīts malā. Te tumši-reālistiskā fantāzija parāda savu asiņaino varu, te bērnu-jauniešu fantastika ievelk nostaļģiskā atvarā, te vampīru mistika sakož visus pēc kārtas... Vairāk tas atgādina sacīkstes - kurš un kad pateiks ar lielāku patosu epitāfiju ZF: re, izsīkusi, izrakstījusies, nodzisusi. Taču viņa kaut kā joprojām nedomā mirt - un katrā desmitgadē rada jaunas zvaigznes.

 

 

Jāsaka, ja svaigie ZF asni patiešām nedīgst pārāk bieži, tāpēc ka žanrs attīstās cikliski. 1940-tajos, 1960-tajos, 1980-tajos notika žanra revolūcijas un radās krāšņi talanti, starplaikos iestājās klusums un tika "gremots no jauna" agrāk radītais. Pēdējais, skaļais uzplaksnījums notika 1980-tajos gados, kad sevi pieteica kiberpanks. Taču tā vilnis visai ātri aizplūda, atstājis kādus desmit spilgtu autoru, kas aizspietoja uz citiem fantastikas kaktiem, diviem-trim fantastikas atzarojumiem, no kuriem pats interesantākais izrādījās stīmpanks.

Deviņdesmitie atzīmējās ar kosmiskās operas renesansi - avantūrfantastikas un nopietnās ZF hibrīda ar uzsvaru uz personāžu cītīgu izstrādi, daudzpakāpju sižeta intrigu, skurpulozu pasaules konstruēšanu. Ko vien vērtas vienas pašas Dena Simonsa "Hiperiona dziesmas", bet bija taču vēl Kima Stenlija Robinsona, Iena Benksa, Vernona Vindža, Pītera Hamiltona grāmatas... Taču uz īstu žanra izrāvienu "jaunā kosmiskā opera" nepavilka. Deviņdesmitajos izdalījās arī "britu atdzimšana" - tādu izcilu Miglainās Albionas fantastu: tā paša Benksa, Stīvena Bakstera, Pola Makoulija, Jena Makdonalda daiļrade. Arī te ar revolūciju neož.

Un lūk, pasaule beidzot iesoļo nākošajā gadsimtā.

Dīvainie nulles gadi.

Atdzīsimies uzreiz: žanra klusā sezona turpinās, kaut arī nevar teikt, ka "nulles" bija pilnīgi tukšas. Par galveno atklājumu kļuva New Weird ("jaunie dīvainie"), par tā dibinātājiem kritiķi sauc Džefu Vandermeieru un Čainu Mjevilu. Taču "jauno dīvaino" daiļrade ir tuvāka fantāzijai ar maģiskā reālisma apdari. Kas attiecas uz ZF, tad žanra revolūcijas neesamībā angļu valodā rakstošie autori noslīpē tradicionālās formas, dodot tām jaunu attīstības impulsu. Un rakstnieku pūles nes augļus - par to runā tas, ka masu publikas interese par ZF aug. XXI gadsimta tendence ir arī tas, ka angļu valodā rakstītās literatūras tirgū ielaužas autori no nosacīti "trešās pasaules" valstīm - vispirms no Āzijas un Āfrikas. Vai tad kāds nesen spētu noticēt, ka tulkots ķīniešu autora romāns varētu iegūt prēmiju "Hugo" - pašu prestižāko amerikas fantastikas prēmiju? Taču 2015. gadā tas notika - turklāt Lū Cisina romāns "Trīs ķermeņu problēma" Amerikā kļuva par bestselleru.

Vispār, mūsdienu ZF burbuļo dzīve - kaut arī ar uzsvaru uz tradicionālo virzienu un ideju pilnveidošanu. Tāpēc, trūkstot rosinošiem zīmoliem un etiķetēm, galveno uzmanību ir jāpievērš konkrētiem rakstniekiem. Par spilgtākajiem gadsimta sākuma autoriem mēs parunāsim nedaudz sīkāk.

Turpinājums sekos.