SākumlapaRakstiLasīt tālāk

Mūsu domas var vairs nepiederēt tikai mums - un nepalikt nemainīgas, 2. daļa

Tulkojumi tehnoloģijas zinātne

Sasaistoties ar iepriekšējo, kāda jaunāka ziņa par to pašu domu nolasīšanu

Smadzeņu magnētiskās resonances attēlos var nolasīt cilvēka domas.

AP, 10 marts, 2010.

Ceturtdien zinātnieki paziņoja, ka smadzeņu darbības akltivitātes skanējums var burtiskā nozīmē nolasīt cilvēka domas.

Londonas Universitātes Koledžas (University College London) pētnieki atklājuši, ka ar magnēriskās rezonances skanera palīdzību spēj atšķirt smadzeņu aktivitātes rādītājus, kas saistās ar atšķirīgām domām.

Ir pierādīts, ka tikai pēc smadzeņu darbības aktivitātes ir iespējams noteikt, kuru tieši no pagātnes atmiņām cilvēks dotajā brīdī atceras.

"Mēs spējām kopējā aktivitātes ainā sameklēt specifisku epizodisko uzplaiksnījumu - paskatīties uz domas nospiedumu," ziņo izpētes programmas vecākā vadītāja, Elenora Magvaira.

 

 

"Mēs konstatējām, ka atmiņas pilnīgi droši tiek pārstāvētas hipokampā. Tagad, kad zinām kur skatīties, mums ir iespējams labāk saprast, kā tās tiek uzglabātas, un kā tās ar laiku spēj mainīties."

Pētījuma rezultāti tiks ziņoti onlainā 11. martā, žurnālā "Current Biology", kopā ar līdzīgu projektu, kurā zinātnieki līdzīgā veidā spēja noteiktu, kur tieši virtuālās realitātes telpā atrodas izmēģinājuma eksperimenta dalībnieks.

Jaunie rezultāti palīdzēs attīstīt so pētījumu saistībā ar epizodiskām atmiņām - ikdienišķo notikumu atmiņām - kuras tiek paredzēts, būs sarežģītākas un tāpēc grūtāk izsekojamas un atšifrējamas.

Eksperimenta laikā Magvaira un viņas kolēģi Martins Čedviks, Demiss Hassabiss un Nikolass Veiskopfs katrs demosntrēja 10 cilvēkiem trīs ļoti īsas filmiņas. Pēc tam tika veikts smadzeņu magnētiskās rezonances skanējums. Katrā filmiņā figurēja cita aktrise, bet līdzīgi ikdienišķi notikumi.

Pētnieki veica dalībnieku smadzeņu skanēšanu, lūdzot tai laikā dlaībniekus atsaukt atmiņā katru no filmām. Pēc tam dati tika analizēti ar datoru, cenšoties identificēt tās smadzeņu aktivitātes, kas bija saistītas ar atmiņām par katru filmu.

Visbeidzot tika demonstrēts, ka šie smadzeņu aktivitātes attēli var tikt identificēti un izmantoti lai precīzi noteiktu, par kuru no fimām katrs indivīds skanēšanas brīdī domāja.

Rezultāti norāda, ka epizodisko atmiņu uzplaiksnījumi smadzaenēs ir atrodami un identificējami, arī pēc daudzkārtējas reaktivācijas.

Šie rezultāti sasaucas ar 2008. gada ASV pētījumu rezultātiem, kur līdzīgā tehnoloģijā magnētiskās rezonances skanējums ļāva identificēt, kādu priekšmetu cilvēks iedomajas.