Mūsdienu mistiskie rituāli.

Klejojot internetā un skatoties dažādus failus, gan mājas lapās, gan You Tube un citur, nākas pārliecināties, ka cilvēki piekopj dažādas tradīcijas, kurām nav nekāda loģiska izskaidrojuma, bet tik un tā viņi tās piekopj. Un nav nemaz jārunā par senām tradīcijām, kas piekoptas gadu simtiem. Kaut vai, piemēram, Jāņi un īsākās gada nakts pavadīšanu nomodā, lai būtu mundrs visu nākošo gadu. No zinātnes vai ateisma viedokļa šai tradīcijai nav nekādas jēgas, taču kaut kas liek cilvēkiem to darīt.

 

 

Dažādas, bet savā būtībā mistiskas darbības rodas arī mūsdienās. Dažas no tām līdz mums vēl nav nokļuvušas un liekas – labi kā tā, jo liekas pārāk izšķērdīgas. Vai nesaprotamas? Lai gan visa pamatā, bez šaubām, ir iniciācijas rituāli, ko mūsu senči ir piekopuši no neatminamiem laikiem. Runa ir par rituālu, kas it kā apstiprina dotā cilvēka pāriešanu jaunā kvalitātē. Piemēri ir cik uziet.

Kaut vai tradīcija, beidzot skolu, sadedzināt savas drēbes, ar kurām uz skolu ir iets. You Tube var atrast daudzus video, kur šī dedzināšana tiek rādīta. Dažreiz tā iegūst pavisam grotesku izskatu, piemēram, sadedzinot savas bijušās draudzenes drēbes. Neapšaubāmi var teikt, ka tradīcija nāk no Viduslaikiem, kad mēra laikā tika dedzinātas mirušo drēbes, lai neizplatītos infekcija, vēl tagad, arī mūsdienās, var sastapties ar paradumu – sadedzināt miruša cilvēka drēbes. Vai iznīcināt nevēlama cilvēka foto, pat izgriežot viņu no tā, saglabājot sev tīkamos.

Protams, skolas drēbju sadedzināšanai ir mistikas pieskaņa – tā ir atvadīšanās no kaut kā, kas bijis, ar cerībām, ka neatkārtosies.

Tieši tāda pati nozīme ir arī rituālam, kas ieguvis nosaukumu „Līgavas tērpa samērcēšana” vai kā variants – citāda veida apskādēšana, piemēram, izvārtoties ar to dubļos. Bijušās līgavas mešanās tuvākos ūdeņos vai piemājas baseinā visā līgavas ietērpā bieži tiek pat rituāli noformēta ar to, ka ceremonijā piedalās arī jaunais vīrs un līgavas māsas savās drēbēs. Acīmredzot, mērķis ir viens, ar maģiju nostiprināt domu, ka otro reizi līgavas tērps vairs nebūs vajadzīgs.

Stipri reliģiozi cilvēki gan te varētu saskatīt zināmu parodiju par kristīšanu, kas būtu liels grēks. Bet labi, ka tik tālu parasti neaizdomājas, vairāk žēl tērpu, kas tiek sabojāti.

Un, protams, vēl jau ir skolas izlaiduma tradīcija, iet svētku tērpos plunčāties tuvākajā strūklakā. Atkal jēga tāda pati, kā pie iniciācijas vai kristīšanas, iegūt dzīvē jaunu līmeni, it kā ar diplomu vien nepietiek.

Kā redzam, ikdienas dzīves mistiku nav spējuši iznīdēt, ne zinātne, ne ateisms.

Vienmēr būs cilvēki, kas uzzinājuši, ka nevar rādīt ar pirkstu uz Mēnesi, jo citādi Mēness pievilks tevi klāt, nekad to nedarīs, lai gan rezultāts ir iepriekš paredzams, bet vienmēr būs kāds, kas pasteigsies tūlīt to izmēģināt