Ļoti īsas ziņas_35

1.

Tops: Atmiņā paliekošākā mūzika no filmām
DELFI Izklaide, 19. oktobris 2012

Viens no lielākajiem tiešsaistes filmu portāliem LoveFilm aptaujājis vairāk nekā 2500 kino cienītāju, lai noskaidrotu, kuras lentes skaņu celiņš tiem vislabāk palicis atmiņā. Izrādās, visu laiku neaizmirstamākās kino melodijas gods pieder mūzikai no filmas Zvaigžņu kari.
Amerikāņu režisora Džordža Lūkasa filmas mūzikas autors ir pieckārtējais "Oskara" balvas ieguvējs par labākajiem filmu skaņu celiņiem Džons Viljamss. Viņa mūziku filmai Zvaigžņu kari resurss LoveFilm raksturo kā "izcilu un dramatisku".
Fantāzijas žanra sāgas galvenā muzikālā tēma izrādījās populārāka par slaveno "Bondiānas" mūziku un trillera Žokļi skaņu celiņu, kas ieņēma attiecīgi otro un trešo vietu skatītāju veidotajā topā.

 

 

Neaizmirstamāko kino melodiju pirmajā desmitniekā, pēc LoveFilm aptaujas datiem, iekļuvusi arī mūzika filmām Rokijs, Spoku mednieki, Indiana Džonss un Krusttēvs.
Portāla redaktore Helēna Koulija, komentējot aptaujas rezultātus, izteikusies: "Šī aptauja pierāda, cik liela nozīme filmas popularitātes veidošanā ir mūzikai." Pēc viņas vārdiem, skatoties uz populārākās kino mūzikas pirmo desmitnieku, "ir grūti atturēties un nesākt tās dziedāt."
Top-10 filmu muzikālās tēmas (procentos - skatītāju atbalsts)
1. Zvaigžņu kari (16 procenti)
2. Džeimsa Bonda sērijas filmas (10 procenti)
3. Žokļi (septiņi procenti)
4. Rokijs (seši procenti)
5. Uguns rati - Chariots of Fire (5,5 procenti)
6. Spoku mednieki (pieci procenti)
7. Indiana Džonss. Pazudušā šķirsta meklējumos (4,5 procenti)
8. Supermens (četri procenti)
9. Krusttēvs (3,5 procenti)
10. Armijas vads - Platoon (trīs procenti)

http://izklaide.delfi.lv/popmuzika/melomanija/tops-atmina-paliekosaka-muzika-no-filmam.d?id=42760382

2.

In memoriam.
Pavecāka ziņa no žurnāla "Jesļi", 2012. gada 10. numura.

5. augustā, autokatastrofā bojā gājis viens no vadošajiem mūsdienu Francijas fantastiem, 52 gadus vecais Rolāns Vāgners. Viņa pirmā publikācija parādījās 1980. gadā, no tā laika rakstnieks ir izdevis kādus pussimts romānu vairāk nekā simts stāstu. Vispopulārākais ir viņa cikls "Nākotnes Parīzes noslēpumi" - ZF, fantāzijas, detektīva-nuāra un trillera hibrīds. Lieli panākumi bija trillerim "Raganu sezona" (2003.), kosmiskā opera "Laiks ceļot" (2005.), kā arī grāmata "HPL (1890 - 1991)" - Hovarda Lavkrafta alternatīvi-vēsturiska "biogrāfija". Vāgnera debetā ir arī daudzi angļu valodā sarakstītās fantastikas klasikas tulkojumi. Žurnāla "Jesļi" lasītājiem Rolāns Vāgners ir pazīstams ar stāstu "Komūnas gars", kas publicēts žurnāla lappusēs 2006. gadā.

3.

Septiņi seriāli, ko mīlēja postpadomju ļaudis
DELFI Izklaide, 19. oktobris 2012
Zēns ar ķirzakas seju - 'Ķirzakas smaids'
Šis 1991. gadā tapušais brazīliešu seriāls ar seriālā Donna Beiža iepazīto aktrisi Maiti Proensu galvenajā lomā bija īsts apvērsums ierasto ziepju operu vidū, jo tajā paralēli mīlas intrigām liela loma bija atvēlēta arī medicīniskiem eksperimentiem - jaunas sievietes tika izmantotas kā izmēģinājumu trusīši un apaugļotas no ķirzakām.
Tiesa, šī ziepju opera sabiedrībā guva neviennozīmīgu vērtējumu, un daudzi Latvijā vēl aizvien ar šermuļiem atceras seriāla noslēgumu, kurā tika parādīts eksperimenta rezultātā pasaulē nākušais bērns ar ķirzakas seju.
Vēlākajos gados publicēta statistika gan liecina, ka Ķirzakas smaids, kuru arī rādīja Latvijas Televīzija, deviņdesmitajos gados bijis viens no skatītākajiem seriāliem.
Milzu popularitātes dēļ seriāla nosaukums tika apspēlēts, lai raksturotu dažādas parādības tā laika Latvijas sabiedriskajā dzīvē. Piemēram, savdabīgās fizionomijas dēļ par "ķirzakas smaidu" tautā dēvēja ministru prezidentu Valdi Birkavu, tomēr visvairāk folklorizējās kāda asprāša ideja ar "ķirzakas smaidu" apzīmēt tobrīd ļoti populāro degvīna Magic Crystal marku. Klīda arī baumas, ka, sadzeroties šo šņabi, cilvēka sejā patiešām parādoties ķirzakas smaids.

http://izklaide.delfi.lv/kino-televizija/televizija/septini-seriali-ko-mileja-postpadomju-laudis.d?id=42759398&page=7

4.

Video: Latvijā radīta pirmā šausmu trase «Psaiho.lv».
TVNET, 2012. gada 22. oktobrī
Radošā apvienība «PSAIHO.LV» izveidojusi Latvijā pirmo ekstremālo ekskursiju – šausmu trasi «PSAIHO.LV». Līdz šim šāda veida izklaides vietas pasaulē bijušas ļoti pieprasītas un populāras, un no šodienas tāda būs pieejama arī Latvijas iedzīvotājiem, vienā no bijušās rūpnīcas VEF ēkām. Jaunā trase ir paredzēta kā izklaides vieta gan jauniešiem, gan pieaugušajiem.
Latvijas pirmā šausmu trase izveidota trīs stāvos 1600 kvadrātmetru lielā platībā un atrodas bijušās VEF rūpnīcas telpās – vēsturiskajā bumbu patvertnē Nr. 232.
Cīņu ar bailēm un adrenalīna piepildītus pārsteigumus apmeklētājiem būs iespējams izbaudīt, dodoties tumšās telpās, pagrabā, labirintos, sašaurinātās ejās, liftā, tumšās trepēs, kur mitinās dažādi tēli – mūmijas un zombiji. Tāpat spriedzi trasē uzturēs skeleti, zirnekļi, pļaujmašīna, zāģis u.tml. Trasē vienā grupā var doties 10 personas, un izklaides pasākums aizņems aptuveni stundu.
Ideja izveidot šausmu trasi «PSAIHO.LV» domubiedriem radusies, vairākus gadus jauniešiem veidojot piedzīvojumu nometnes, kurās gaidītākais pasākums jau kopš 2002.gada bijusi tieši «Šausmu trasīte». Tāpēc, vadoties pēc nometnēs pieredzētā un apkopojot arī citur pasaulē redzēto, idejas autori izlēmuši arī Latvijā izveidot šādu vietu.
«Pēc neskaitāmiem lūgumiem no 2012. gada 19. oktobra bijušās VEF rūpnīcas telpās sāks darboties pastāvīgā šausmu trase Rīgā, VEFā «PSAIHO.LV»,» pastāstīja viens no idejas autoriem Edmunds Veizāns. Viņš atzīmēja, ka galvenā baiļu trases būtība ir biedēšana un baidīšanās, bet vienlaicīgi lai tā ir arī aizraujoša izklaide. «Mēs – biedējam, jūs – baidāties! Jo skaļāk, jo labāk, jo jautrāk visiem! Šis pasākums būs lielisks klases ekskursijai, darba kolektīvam, vecpuišu/vecmeitu ballītei, ģimenēm, adrenalīna cienītājiem. Vienkārši – reāls drosmes treniņš!»
Lai izveidotu šausmu trasi, «PSAIHO.LV» projektā ir ieguldījuši vairāk nekā 20 000 latu, turklāt ideju realizēt nebūtu izdevies bez Latvijas Hipotēku un zemes bankas atbalsta, kas līdzfinansēja projektu.

http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/440442-video_latvija_radita_pirma_sausmu_trase_psaiholv

5.

Jeu de balle au tambourin – tamburīns.
Izrādās, ka vēl šodien ir komandu sporta veidi, kuros notiek tikai pirmās pasaules kausa izcīņas (Première coupe du monde). Turklāt, nav runa par jauniem sporta veidiem, bet par veciem, pat ļoti veciem. Vēl Senās Romas laikā cilvēki spēlēja šo spēli – ar tamburīnu palīdzību mētāja nelielu bumbiņu. Tagad tas jau kļuvis par nopietnu sporta veidu Itālijā un citās Vidusjūras valstīs. Spēle atgādina tenisu, volejbolu un vēl citas spēles. Noteikumi arī līdzīgi – neļaut bumbiņai nokrist savā teritorijā. Kādas tik vēl jaunas spēles mēs neredzēsim šajā gadsimtā.

http://www.dailymotion.com/video/xtz9x2_2012-tambourin-premiere-coupe-du-monde_sport

Par spēli Vikipēdijā [franču valodā].

http://fr.wikipedia.org/wiki/Balle_au_tambourin

Komandu sporta veidiem veltīta lapa [angļu valodā].
Liekas, modernais tamburīns ir tik jauns, ka nav pat iekļauts kopējā sarakstā.
http://en.wikipedia.org/wiki/Team_sport