Ļoti īsas ziņas_12

1.

Skaistas sievietes ir bīstamas vīriešiem.

18.09.2011
Vairums vīriešu ir gatavi uz visu, lai iepazītos ar skaistu meiteni. Taču viņi pat nenojauš par to, kādas briesmas viņus sagaida. Kā rāda Valensijas universitātes pētījumi, pievilcīgas sievietes izsauc vīriešos stresa hormona — kortizola — līmeņa celšanos. Īpaši apdraudēti šādā situācijā ir par sevi nepārliecināti vīrieši.

Lai piedalītos eksperimentā tika izvēlēti 84 brīvprātīgie, kuriem vajadzēja atrisināt Sudoku mīklu. Viņu darbošanos novēroja divi nezināmie: vīrietis un sieviete.

 

 

Kad sieviete nogāja no skatuves vīrieši turpināja risināt mīklu, nepievēršot uzmanību svešajam vīrietim, taču, kad eksperimenta dalībnieki palika vieni ar meiteni piecas minūtes, tad kortizola līmenis viņu asinīs pieauga. Turklāt, visspēcīgākā reakcija bija vīriešiem, kas uzskatīja, ka sieviete ir pārāk laba priekš viņiem.
Kortizols ir hormons, ko stresa laikā izstrādā virsnieru dziedzeri. Kritiska kortizola līmeņa celšanās var saasināt sirds un asinsvadu slimības un diabētu.

http://5ballov.qip.ru/news/you_know/2011/09/18/67289/

2.

Igaunija plāno palaist kosmosā minipavadoni

11.10.2011.
Pirmais igauņu minipavadonis ESTCube-1, līdzīgs izstieptam Rubika kubiņam vai bumbai, kurai atšķeltas apaļās virsmas pēc gada lidos kosmosā. To palaidīs ar indiešu nesejraķeti.

Kosmisko aparāti izgatavojuši Tartu universitātes studenti un tas domāts Somija izgudrotās Sailes buras izmēģināšanai. Kā ziņo Igaunijas avīze “Postimees”, “Igauņu kuba-1” masa ir tikai 1 kg.

Kosmosā ESTCube-1 izlaidīs 10 metru garu alumīnija nanotrosi – elektrisko Saules buru. Pēc Somijas meteoroloģijas institūta zinātnieka Pekas Jānhunena domām, ar nanotrošu, kas tievākas par cilvēka matiem 2-3 reizes, palīdzību var panākt, ka kosmiskais aparāts sāk kustēties, izmantojot no Saules nākošās uzlādētas daļiņas. Galvenais mērķis šim projektam ir noskaidrot, vai ar šādu, lielāku konstrukciju palīdzību būtu iepējams vadīt liela izmēra mākslīgo pavadoņu kustību.

http://www.novosti-kosmonavtiki.ru/content/z11.10.11.shtml

[Sacensība sākas – vai mēs pagūstam palaist Ventu-1 ātrāk, vai atkal igauņi arī šeit ir pirmie – t.p.]

3.

Zinātnieki: Zeme neizturēs vairāk nekā desmit miljardus iedzīvotāju

«Apollo», redakcija@apollo.lv

Piektdiena, 14. oktobris (2011)

Pazīstamais sociobiologs, Hārvardas universitātes profesors Edvards Vilsons apgalvo, ka biosfēras rezerves ir ļoti ierobežotas, bet galvenais - tās nevar papildināt. Galvenokārt tas attiecas uz ūdens un pārtikas krājumiem.
Profesors aprēķinājis - maksimums, kādu mūsu planēta spēs uzturēt, ir desmit miljardi cilvēku.

«Pāreja uz veģetāru pārtiku par kļūt par izeju no šīs situācijas. Šobrīd labības audzēšanai ir pieejami 1,4 miljardi hektāru zemes, no kuriem ik gadu var iegūt divus miljardus tonnu labības. Šis daudzums ir pietiekams tikai desmit miljardiem cilvēku,» saka Vilsons.

Tomēr Vilsons saprot, ka visi cilvēki neatteiksies no gaļas ēšanas, līdz ar to Zemes kapacitātes maksimums realitātē ir mazāks par desmit miljardiem.

Tāpat līdzās neatjaunojamajiem resursiem pastāv arī ekoloģiskie faktori, kas var novest pie katastrofas.

Kā liecina aplēses, 2100.gadā pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs desmit miljardus, kas faktiski nozīmē cilvēces bojāeju.

4.

Filipīniešu Supermens.

2011. gada 15. oktobris

Filipīniešu modes dizainers Herberts Čavess ir tik ļoti aizrāvies ar komiksu varoni Supermenu, ka ir ne vien izveidojis viņam veltītu istabu savās mājās, bet arī veicis sejas plastisko operāciju, lai maksimāli līdzinātos iedomātajam varoņtēlam. Herberts ir kļuvis par sava dzimtā ciemata tikumības sargu, jo aicina līdzcilvēkus darīt labas lietas un nenonākt uz noziedzības ceļa.

http://www.diena.lv/dienas-foto/redakcijas-foto/pasaule/filipiniesu-supermens-13909268

5.

Meitene dienas laikā kļūst par večiņu

mango.lv | 
14. oktobris 2011

Starptautisko mediķu sabiedrību izbrīnījis kāds neparasts fenomens – Vjetnamā dzīvojošā sieviete Ngujena Thi Fjunga apgalvo, ka dažu dienu laikā viņas sejas un ķermeņa āda esot ārkārtīgi strauji novecojusi, ziņo The Daily Mail.

Pati straujās novecošanas upure, kurai šobrīd ir 26 gadi, apgalvo, ka izmaiņas ar viņas ādu notikušas jau 2008. gadā - tieši tad viņas seja kļuvusi grumbaina, bet mediķi tikai tagad sapratuši gadījuma nopietnību un nolēmuši sievietei palīdzēt, kas arī radījis starptautisku ažiotāžu ap šo gadījumu.

Iesākumā mediķi sievietes stāstam atsacījušies ticēt, bet viņas vīrs liecinājis, ka novecojusī kundzīte patiešām ir viņa vēl nesen žilbinoši skaistā sieva, kura tagad, izejot sabiedrībā, spiesta valkāt masku.

Šobrīd mediķi izvirzījuši vairākus iespējamos skaidrojumus tam, kas izraisījis sievietes ādas straujo novecošanos, bet viens no ticamākajiem skaidrojumiem esot jūras produktu izraisīta alerģija, kuru sieviete pirms pāris gadiem pārdzīvojusi. 
No alerģijas sieviete toreiz sapampusi, un visu viņas ķermeni noklājuši briesmīgi izsitumi. Tiesa, pēc palīdzības pie mediķiem viņa līdzekļu trūkuma dēļ nav griezusies, bet aptiekā iegādājusies zāles, kas līdzējušas tikt galā ar niezi, savukārt tautas medicīnas līdzekļi palīdzējuši cīņā pret izsitumiem.

Pēc pašrocīgās ārstēšanās viņas āda sākusi novecot, un pret to nav līdzējuši ne pretnovecošanās krēmi, ne dažādas tautas dziednieku ziedītes - aptuveni vienas dienas laikā 23 gadus vecā meitene sākusi līdzināties savai vecmāmiņai. 
Daži mediķi uzskatā, ka tieši tautas līdzekļu lietošana arī novedusi pie bēdīgā ādas stāvokļa, bet citi speciālisti sievietes novecošanu skaidro ar retu ādas slimību - mastocitozi, ko var izraisīt dažādu hormonu lietošana.

Starp mediķiem ir arī tādi, kuri uzskata, ka šis varētu būt pilnīgi jauns un zinātnei līdz šim nezināms slimības veids. To, kas īsti izraisījis sievietes novecošanu, speciālisti turpinās pētīt, bet tikai lielākie optimisti no viņu vidus pieļauj, ka sievietei izdosies atgūt jaunavīgo ādu.

Lai gan sievietes āda izskatās kā vismaz 70 gadus vecai vecenītei, pārējo organismu izmaiņas nav skārušas - sievietes zobi, mati un acis nav mainījušās, un arī viņas menstruālo ciklu ārējā novecošana nav ietekmējusi.

http://mango.delfi.lv/zinas/divainibas/pasaule/meitene-dienas-laika-klust-par-vecinu.m?id=41184371