Lasīsim_65

Agnese Bērziņa, Enriko Plivčs. Cilvēks uz gaismas viļņa

Ar lielu interesi izlasīju šo grāmatu un novēlu patiesu interesi ikvienam lasītājam, jo te ir gan par Agneses bērnību, gan par to, kādai Latvijai vajadzētu būt nākotnē, gan par zemapziņu un virsapziņu, par dzīves jēgu, par attiecībām ar citiem cilvēkiem, par nāvi ar parastam cilvēkam neparastu skatu uz to.

Habilitētais matemātikas doktors,
akadēmiķis Andris Buiķis

 

 

Jūs atnācāt uz šo planētu ar savu unikālo kodu, tad esiet tik atbildīgi, mīliet un izpaudiet to! Jūsu doma par to, kāds ir jūsu domu spēks, arī ir doma. Cilvēka paša doma par to, ka viņa domām īsti nav spēka, tiešā veidā ietekmē to, kāds viņa domām patiesībā būs spēks. Līdzko tu maini sevi, tu esi iespaidojis pasauli vairāk nekā jebkad. Ja mēģināsi mainīt pasauli, dabūsi sitienu kā no bumeranga. Dvēselei mīlestība nav jāmācās, jo tā pati ir mīlestība. Mīlestība spēj transformēt visu, piedot visu, jo tā pazīst visu, saprot visu, jo tā sevī nes gabaliņu no visa. Dzīve ir ne vairāk, ne mazāk kā jūsu pasaules uzskata materializācija. Tās pasaules, kurai jūs ticat.

http://www.ameija.lv/cilveks-uz-gaismas-vilna/

Kristofers Paolini. Eragons

...Pavisam nesenos laikos Amerikā dzīvoja piecpadsmitgadīgs zēns vārdā Kristofers Paolīni. Viņam patika lasīt par dažādiem brīnumainiem notikumiem, un viņš nolēma arī pats uzrakstīt grāmatu, kurā darbotos pārdabiski spēki un mistiski radījumi.

…Sensenos laikos dzīvoja zēns vārdā Eragons. Viņš nejauši atrada dīvainu apaļu veidojumu. Tā izrādījās pūķa ola, no kuras izšķīlās pūķu meitene vārdā Safira. Pūķim kopā ar savu Jātnieku bija lemts nest brīvību zemei, ko pārvaldīja ļaunais karalis Galbatorikss...

Jaunā rakstnieka fantastiskais romāns tik ļoti iepatikās lasītājiem, ka tika nopirkti vairāk nekā divi miljoni grāmatas eksemplāru un Holivudā pēc tā motīviem tika uzņemta filma ar slavenu aktieru piedalīšanos.

No angļu valodas tulkojusi Valda Kļaviņa.

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/katalogs/product.php?prod_id=83612&cat_id=REw=&sub_cat_id=RExUVQ==&third_cat_id=RExUVUZG

Kristofers Paolini. Vecākais

2003. gadā pasauli satricināja jaunā, talantīgā rakstnieka Kristofera Paolīni nu jau par leģendu kļuvušais darbs “Eragons”, kas atnesa autoram pasaules slavu, nekavējoties iekļuva pasaules bestselleru sarakstos un tika ekranizēts. Romānam sekoja vēl trīs turpinājumi, kurus aizrautīgi lasīja ne tikai pusaudži, bet arī pieaugušie.
Arī latviešu lasītāji jau iemīļojuši Pūķa Jātnieka piedzīvojumus. Tagad ceļā pie lasītāja dodas cikla otrā grāmata ”Vecākais”.

Kamēr Eragons apgūst burvja iemaņas pie elfu skolotāja Oromisa, viņa brālēns Rorans vēlas aicināt ciematniekus pamest iekoptās saimniecības un doties bīstamā ceļojumā, lai glābtos no bojāejas.
Vai Roranam izdosies pārliecināt ļaudis, vai jauneklim izdosies atbrīvot mīļoto meiteni no razaku gūsta, un galu galā – vai vārdeniem un rūķiem izdosies uzvarēt milzīgo Impērijas karaspēku?
Kas ir nepazīstamais, bruņotais Jātnieks, kurš saka: “Ir noslēpumi, kam jāpaliek noslēpumiem”? Kas ir Eragona īstais tēvs? Un kāpēc Galbatorikss vēlas Eragonu un Safiru sagūstīt dzīvus?
Visus noslēpumus atklās spriedzes pilnas lappuses – no pirmās līdz pat pēdējai.

No angļu valodas tulkojis Ingus Josts.

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/katalogs/product.php?prod_id=72051

Lauri Vahtre. Absurda impērija.

Grāmata kā padomju laiku absurduma anatomija un fizioloģija. Izlasīt visiem! Lai būtu imunitāte pret "prātvēderiem", kas sludina, ka padomju laikos dzīve bija labāka. Pārspīlējumu grāmatā nav! Ja nu ko var pārmest, tad tikai to, ka nebija jau dzīve toreiz absolūti melnās krāsās iekrāsota. Arī toreiz cilvēki mācēja būt laimīgi, par spīti visām negācijām. Te grāmatā zinām vienpusība, taču - praktiski viss tur rakstītais ir tīra patiesība, kaut vai tas, ka skaidri zināju, visu nedrīkst fotografēt, piemēram, tiltus vai nozīmīgas ēkas no augšas. Ja kāds ieraudzīs, var sanākt nepatikšanas. Tajā pašā laikā - esmu "grēkojis", neviens nav ievērojis un nepatikšanu nav bijis. [ila piezīme]

Grāmatas „Absurda Impērija” prezentācija

Šo sestdien, 8.oktobrī plkst. 12:00 Lauri Vahtres grāmatas „Absurda Impērija” prezentācija. Pasākums notiks Latvijas Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 „Open” auditorijā 101. Grāmatu no igauņu valodas tulkojis, maketējis un vāka dizainu izstrādājis Juris Putriņš.

Pasākumā piedalīsies arī pats Lauri Vahtre un no Kanādas atbraukušais Centrālās un Austrumeiropas tautu padomes Kanādā (CEEC) priekšsēdis Markus Hess, pēc kura ierosmes šī grāmata tika sarakstīta.

Markus Hess ir īpaši pazīstams ar to, ka pēc viņa iniciatīvas 2009.gadā Kanādas parlamentā tika pieņemta rezolūcija noteikt 23. augustu   Melnās lentes dienu   par totalitārā komunisma un nacisma upuru piemiņas dienu Kanādā.

Lauri Vahtre ir pazīstams Igaunijas vēsturnieks, rakstnieks, tulkotājs un arī politiķis. Viņš ir vairāk nekā desmit grāmatu autors, publicējis rakstus, rakstījis lugas un filmu scenārijus. Jau Padomju laikā bija ieguvis atpazīstamību ar savu kritisko attieksmi pret padomju varu. No 1992. gada līdz 2003. gadam un no 2007. gada līdz 2011. gadam bija arī Igaunijas parlamenta (Riigikogu) deputāts.

Kad šādu cilvēku, šādu domu un šādu dziņu apjoms sasniedz kritisko robežu, tiek sperts pēdējais solis: tauta tiek dalīta tautā un tautas ienaidniekos. Sākas šausminoša ķēdes reakcija, kas pāri ciešanu okeānam var aizsniegties vairāku paaudžu tālumā. Šajā brīdī var teikt tikai, ka pret absurdu arī pats Dievs ir bezspēcīgs.

Šī grāmata ir rakstīta cerībā kaut nedaudz līdzēt, lai šis brīdis nekad nepienāktu.

/Lauri Vahre/

Apbrīnoju šīs grāmatas autora paveikto.

Tajos nu jau tālajos 80-tajos gados mēs bijām līdzgaitnieki, un man bija tā brīnišķīgā iespēja būt līdzās igauņiem, kad viņi uzdrošinājās atklātībā iznest jautājumu par Igaunijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Tolaik tas šķita neprāts, šodien – atskatoties – redzam, ka tas bija vēsturisks brīdis, brīdis, kad absurda novārdzinātā Impērija bruka un iespēja lielo vēsturi veidot bija dota mūsu tautām.

Baltijas tautas tolaik prata šo vispiemērotāko brīdi, ko senie grieķi dēvējuši par cairos, gan nojaust, gan virzīt un vienlaikus parādīt sevi pasaulei kā godu un cieņu pelnījušas, brīvību mīlošas tautas.

Mēs izsprukām no absurda impērijas skavām un nu varējām būt brīvi sava ceļa izvēlē, un paši uzņemties atbildību par savu nākotni.

Taču, kā brīdina Lauri Vahtre, no absurda nav pasargāta neviena sabiedrība.

Pateicoties autoram, lasītājam dota iespēja ieskatīties absurda pasaulē visā tās daudzveidībā, izprast to un varbūt prast arī rast izeju no absurda pasaules tajās reizēs, kad atkal tajā būsim nonākuši.

Šodien mēs atkal esam būt vai nebūt izaicinājuma priekšā.

Mēs būsim, ja alkatības pārņemtajā pasaulē pratīsim aizstāvēt savas (varētu pat teikt – demokrātiskās) tiesības būt godīgiem. Mēs būsim, ja pratīsim nosargāt un saglabāt savu senču tikumus un morālās vērtības. Citu ceļu nav. Citi ceļi – lai cik skaisti tie neizskatītos – ir tikai neceļi un sānceļi absurda pasaules strupceļā.

Mūsu pienākums nākotnes priekšā, ka saka šīs grāmatas autors, ir sargāt sevi no absurda.

/Juris Putriņš/

http://www.tautasforums.lv/?p=4020

Ketrīna un Džons Patersoni. Akmens sirds.

Katherine Paterson & John Paterson Sr. The Flint Heart.

Reiz angļu fermeris nejauši atrod jocīgu kolonu akmens sirds formā. Taču, tiklīdz tas nonāk viņa rokās, mīļotais, laimīgas ģimenes tēvs pārvēršas īstā tirānā un ģimenes dzīvē sākas smagi laiki. Izmisumā jaunais Čārlzs un viņa jaunākā māsa Junitija nolemj doties uz pasakaino piksiju zemi, lai tie dotu padomu, ko viņiem darīt ar šo bēdu.

"Akmens sirds" ir brīnumains stāsts, ko izdomājis pazīstamais pasaku meistars Īdens Fillpotss. Rakstnieki Ketrīna un Džons Patersoni liek priekšā no jauna izlasīt šo stāstu, bet mākslinieks Džons Roko ir to ilustrējis ar pasakainiem attēliem.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/19065076/

Autores mājas lapa.

http://terabithia.com/

Grāmatas mājas lapa.

http://www.theflintheart.com/

Gabriela Zevina. Šokolādes princese.

Gabrielle Zevin. All These Things I've Done

2083. gads. Šokolāde un kafija ir aizliegta, papīrs ir zelta vērtībā, ūdens - stingi limitēts, Ņujorka slīgst noziedzībā un nabadzībā. Taču 16 gadus vecajai noziedzīgās pasaules autoritātes (tagad jau nogalinātas) meitai Aņai Balančinai dzīve rit ierasto gaitu: mācības skolā, rūpes par brāli, māsu un mirstošo vecmāmiņu, šķiršanās no puiša un jaunas romantiskās attiecības. Mierīgā dzīve pārtrūkst, kas pienāk ziņa, ka viņas bijušais puisis ir noindēts ar šokolādi, ko ražo Balančinu ģimene. Aņa kļūst par galveno aizdomās turēto. Tagad viņai ir jāizlemj, vai samierināties ar ļauniem apmelojumiem un pakļaut briesmām ģimeni, vai arī kļūt par klana galvu, kas viņai lemts no dzimšanas, un atteikties no personiskajām jūtām.

Romāns sāk ciklu "Tiesības pēc dzimšanas" (Birthright).

http://fantlab.ru/work401075

Autores mājas lapa.

http://gabriellezevin.com/

Grems Klārks. Aizvēstures pasaule.

Grahame Clark. World Prehistory An Outline

Kembridžas universitātes arheoloģijas profesors un cilvēces pirmvēstures zinātājs Grems Klārks lasītāju priekšā izliek raibu pirmatnējo kultūru aprakstu mozaīku no visām Zemeslodes malām, mēģinot paskaidrot, kāpēc parādījās pirmās cilvēku apmetnes, stāstot, kā viņi apdzīvoja visu pasauli, kādas attīstības pakāpes izgāja mums zināmās senās civilizācijas, ar ko atšķīrās, ar ko bija līdzīgas to kultūras. Klārks dod iespēju mums iedomāties, cik ļoti pirmatnējo laiku pasaule nelīdzinājās mūsdienu pasaulei, kādā klimatā dzīvoja mūsu senči, kā ieguva iztiku, kādos mājokļos dzīvoja, ko ģērba mugurā, kā viņu jūtas izpaudās pirmajos mākslas darbos, kā pakāpeniski, uzkrājot zunāšanas par apkārtējo pasauli, viņi pilnveidoja savas tehnoloģijas.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/7130781/

Irina Bulgakova. Noslēpumainās pagātnes civilizācijas. [Krievu valodā.]

Cilvēki visas savas vēstures garumā cenšas uzzināt to, kas ir bijis pirms miljoniem un miljardiem gadu. Kas viņus virza: tikai ziņkārība vai kas vairāk? Vēlēšanās uzzināt savu sākotni, to zināšanu avotus, kas tagad ir cilvēces rīcībā?Jo tālāk zinātne soļo uz priekšu, atļaujot piekļūt tālai, bieži mītiskai pagātnei, jo vairāk rodas mīklu un noslēpumu. Liekas, jo vairāk cilvēki zina, jo vairāk atklājas nezināmais un noslēpumainais, ko glabā mūsu vēsture.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/7285301/

Jaunais fantastikas žanrs – "mashup" jeb mešaps.

Sets Grems-Smits. Ābrahams Linkolns: Vampīru mednieks.

Seth Grahame-Smith. Abraham Lincoln: Vampire Hunter

Izrādās, Ābrahama Linkolna biogrāfi ir redzējuši tikai notikumu ārpusi. Viņi nav bijuši informēti par lielā prezidenta īstajiem rīcības iemesliem un īstajiem iemesliem Pilsoņu karam starp Dienvidiem un Ziemeļiem, kā arī par pagrīdes cīņas apmēriem, kuru slepenībā no visas pasaules izcīnīja “godavīrs Eibs”. Taču šīs autors negaidīta likteņa kaprīzes rezultātā iegūst unikālus dokumentus, kas stāsta par to, kā Linkolns ir atpestījis savu valsti no verdzības murga – vispārējo verdzību vampīriem.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/17584643/

Džeina Ostina, Sets Grems-Smits. Lepnums un aizspriedumi, un zombiji.

Jane Austen, Seth Grahame-Smith. Pride and Prejudice and Zombies

Desmitiem gadu Angliju posta noslēpumaina liksta: atdzīvojušos miroņu pūļi pastāvīgi lien laukā no zemes un grib izmantot par barību mierīgos iedzīvotājus. Augstmaņu ģimenes sūta savas atvases uz Japānu un Ķīnu, lai viņi mācītos kaujas mākslas, kas spētu atvairīt zombiju uzbrukumus. Pēc tam, kad neradījumi ir iznīcinājuši visus Nezerfīldparka muižas iemītniekus, to sāk īrēt visādā ziņā interesants džentlmenis uzvārdā Binglijs. Drīz viņš iepazīstas ar kaimiņiem, kuru vidū ir arī piecas Bennetu pāra meitas – izcilas karotājas, grāfistes sargātājas un balsts. Tā sākas romantisku jūtu un asiņainu kauju vēsture, kas daļēji ir pazīstama Džeinas Ostinas pielūdzējiem.

Losanželosas producenta un rakstnieka Seta Grema-Smita “mikroķirurģiska iejaukšanās” slavenajā Ostinas romānā izsauca emociju vētru literatūras kritiķu vidū. Klasiskā teksta apvienošana ar mūsdienu masu kultūras elementiem deva pārsteidzošu (kādam arī šausminošu) rezultātu kā asa satīra, kas bīstami balansē uz groteskas robežas.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/5353565/

Džena Ostina, Bens H. Vinterss. Prāts un jūtas, un jūras briesmoņi.

Jane Austen, Ben H. Winters. Sense and Sensibility and Sea Monster

Ideja, ka klasiskā romānā var iemitināt pārdabiskus radījumus no mūsdienu šausmu mitoloģijas, ir kļuvusi ļoti populāra. Ņujorkas rakstnieks un dramaturgs Bens Vinterss, kas pazīstams ar savu lielo humora izjūtu, ir ienesis dvēseli stindzinošu pienesumu Džeinas Ostinas “Prātā un jūtās”.

Daudz cietusī Anglija XIX gadsimta sākumā ar pēdējiem spēkiem atsit jūras briesmoņu uzbrukumus, jo tie tiecas iznīcināt cilvēku dzimtu. Tās galvaspilsēta, pārklāta ar stikla kupolu, pārcelta uz jūras dibenu. Un salas bieži izrādās pavisam ne salas... Šajā baisajā atmosfērā jaukās Dešvudu māsas dziļi pārdzīvo katra savu nelaimi. Gudrā un izturētā Elinora iemīlējusi cilvēku, kas saderināts ar citu. Romantiskā, aizrautīgā Marianna ir kā bez prāta pret melīgo dārgumu mednieku un pat neskatās uz cēlā pulkveža Brendona ar šausmīgiem astoņkāja taustekļiem bārdas vietā pusi. Vet salauzta sirds ir divkārt bīstama, kad apkārt trako naidīgs okeāns...

http://www.ozon.ru/context/detail/id/5440240/

Ļevs N. Tolstojs, Bens H. Vinterss. Androīds Kareņina.

Leo Tolstoy, Ben H. Winters. Android Karenina

Pazīstams amerikāņu rakstnieks Bens H. Vinters jau ne pirmo reizi ķeras pie klasiska darba un pārtaisa to par bestselleru. XIX gadsimts, vispārējas laimes ēra: pateicoties bargijam, metālam, kas atrasts Ivana Bargā laikā, cilvēki ir spējuši radīt mašīnas, kas veic fizisko darbu. Vairāk nav, ne vergu, ne dzimtcilvēku, ne kalpu, ne algādžu – visus aizvieto roboti. Cilvēki ir spējuši, ne tikai atvieglot savu ikdienas dzīvi, bet arī uzlabot politisko sistēmu – viņi ir atraduši uzticamus draugus un drosmīgus aizstāvjus. Taču tā nevar turpināties mūžīgi – zelta laikmets beidzas, kad uz Zemes ierodas citplanētieši. Cīņas rezultāts varētu būt labvēlīgs cilvēkiem, ja starp tiem neizrādītos nodevējs.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/7317210/

[Vispār – īstie autori laikam kapā apgrieztos, ja to uzzinātu! Laikam jau vieglāk rakstīt, kad sižets nav jāizdomā un varoņu raksturi zināmi. Var uzhaltūrēt visu ko, ja tikai labi maksā. Turklāt, ja lielai daļai no tagadējiem lasītājiem klasika ir “sviests”, jo tajā nenotiek nekādas pamatīgas izkaušanās un cilvēkus neaprij nekādi briesmoņi, tad – kāpēc gan nē... - ila piezīme.]