Noslēpumainie diski
Tibeta – ar visu tās noslēpumainību – nav tā vieta uz planētas, kuru etnogrāfi būtu slikti izpētījuši. Bet tomēr tie nav Amazones džungļi vai Ekvatoriālā Āfrika, kur vēl šobaltdien dzīvo ciltis, ne reizi neieraudzījušas balto cilvēku. bet tieši tur radās gandrīz vai pirmā daudzsološā XX gadsimta sensācija.
1962.gadā ķīniešu profesors Cum Um Nui publicēja atskaiti par darbu, pie kura strādājis gandrīz 20 gadus. Viņš balstījās uz atklājumu, kas izdarīts 1937.gadā, ko paveica viņa tautietis, arheologs Či Pu Teems. Viņš aprakstīja dīvainos atradumus no Bajan-Hara-Ula kalniem, kas atrodas Ķīnā un Tibetā, Kham provincē.
Grūti pieejamās alās arheologi atklājuši dīvainus mumificētu būtņu apbedījumus, kas bija aprakti kalnu pērtiķu izmirušās pilsētas drupās. Katra augums nepārsniedza 1,38 metrus, galvaskausi bija neproporcionāli izstiepti. Tomēr pērtiķi kuri spēj veikt sistemātiskus mirušo apbedījumus, - ir pilnīgas muļķības, tādēļ arheologi tika izsmieti.
Katra apbedītā pakājē ietilpa dīvains disks, kas atgādināja skaņu plati. Tā biezums nepārsniedza 1 centimetru, bet diametrs līdzinājās 30 cm. Diska centrā bija apaļš 2 centimetrus diametrā liels caurums. No cauruma atdalījās sekla dziļvaga. Tā aptvēra diska virsmu pa spirāli un beidzās pie malas. Uz dziļvagas sānmalām bija redzamas neskaidras zīmes.
Materiāls, no kā bija izgatavoti diski, atgādināja granītu, bet ar kobalta un vēl citu elementu piemaisījumu, kuri nebija nosakāmi. Zinātniekus satrieca atradumu vecums: tiem bija aptuveni 12 000 gadu, un tas arī tikai pēc virspusējiem pētniecības rezultātiem. Pavisam Či Pu Teema ekspedīcija atklāja 716 šādus diskus.
Ar laiku diskus ievietoja dažādos Ķīnas muzejos, bet attiecībā dīvainajām mirušo atliekām, antropologos izraisīja strīdu. Kalnos, kas robežojas ar Tibetu, arī agrāk atrada ļoti maza auguma cilvēku skeletus.
Zudušie kalnos
Tādus “mazuļus” tibetieši un ķīnieši sauca par “kham” un “dropa”. Ilgu laiku uzskatīja, ka tās ir leģendārās, bet, iespējams, vienkārši izmirušās pirmatnējās ciltis. Kaimiņiem tās nebija bīstamas, ne arī izraisīja interesi, un tādēļ par tām neviens neinteresējās. Tomēr dīvainie diski izmainīja attieksmi pret ciltīm. Ceļojumi uz šiem Tibetas rajoniem ir ļoti grūti, un tagad Ķīnas varas iestādes tos aizliegušas pavisam.
Bet tajos gados, kad par Či Pu Teema atklājumu kļuva nupat zināms, pētnieki aizvien turpināja iekļūt šajās vietās. Viens no tādiem bija anglis Kerils Robins Evanss. 1947.gadā viņš apmeklēja rajonu, kur tika atrasti dīvainie apbedījumi, un izolētajā kalnu ielejā atklāja dīvainu cilti.
Vīriešu augums bija līdz 1,30 metriem, sievietes bija nedaudz zemākas. Antropoloģiski dropa nelīdzinājās ne ķīniešiem, ne tibetiešiem, ne mongoļiem. Cilts vadonis Lurgans La Robinam Evansam parādīja disku, kurš kā divas ūdens piles bija līdzīgs Či Pu Teema atrastajiem, un paskaidroja, ka tagad tas ir visas cilts paaudzes priekšmets. Turklāt, vadonis pastāstīja brīnumainu dropa vēsturi.
Viņi sevi uzskatīja par citplanētiešu pēctečiem, kuri uz Zemi atlidojuši pirms tūkstoš gadiem. Tā nebija pirmā viņu rases vizīte – Tibetas kalnos vēl pirms 20 000 gadu citplanētieši ierīkoja kaut ko līdzīgu atstumto nometnēm, kuras nosauca par “kham”.
Lūk, tad arī pie viņiem atlidojuši dropa. Tomēr kosmiskais kuģis sabojājās un “viesiem” jaunajā vietā nācās iekārtoties pavisam nopietni. Kaimiņi tos uztvēra ļoti naidīgi, un pirms dropa nokārtoja savu dzīvi, vairums no tiem tika nogalināti.
Drīzumā Robina Evansa attiecības ar cilti sabojājās, un viņam nācās doties prom. Tomēr to, ko pastāstīja Lugans La, zinātnieks uzskatīja pat tik neticamu, ka pat neriskēja izdot grāmatu par dropa. Grāmata “Kosmiskās būtnes trimdā”, savu gaismu ieraudzīja tikai 1978.gadā, pēc autora nāves.
Revolūcija jauc pēdas
Taču atgriezīsimies pie Cum Um Nui. Kamēr antropologi mīklu mēģināja atrisināt ar deduktīvu metodi, viņš nodarbojās ar disku atšifrēšanu. Rezultāts izrādījās pārsteidzošs. Savu atskaiti Um Nui nosauca par “Senie vēstījumi par kosmisko kuģi, kurš uz Zemi atlidoja pirms 12 tūkstošiem gadu”. Atšifrētie uzrakstu galvenokārt atkārtoja ziņas, iegūtas no Robina Evansa, ja vien dropa vēsture ir aprakstīta daudz detalizētāk. Piebildīsim, ka ķīniešu profesors neko nezināja par angļa ekspedīciju.
Nui dzimtenē neviens neticēja. Sākumā vispār nevēlējās publicēt šo ziņojumu, bet vēlāk vienkārši sāka vajāt. Zinātniekam nācās bēgt uz Japānu, bet tēmu ķīnieši turēja slepenībā. Taču uzrakstu tulkojums uz noslēpumainajiem diskiem tomēr nokļuva Eiropā – Beļģijā, Vācijā un Anglijā sāka parādīties raksti par dropa. Tiesa, tulkojuma nianšu dēļ dropa vēsture apauga ar pilnībā aplamām detaļām, taču ufologi jau ķērās pie jaunas tēmas. Tomēr ilgu laiku diski tika izpētīti paši par sevi, bet dropa cilti – atsevišķi. Ufologi uzskatīja, ka noslēpumainie artefakti mežoņu rokās nonākuši nejauši, bet antropologi par kosmiskajiem atnācējiem interesējās maz.
Laiks bija zaudēts. Ķīnā sākās “kultūras revolūcija”, Tibeta tika okupēta, nokļūt Bajan-Hara-Ula kalnod ārzemniekiem praktiski bija neiespējami. Uz visiem pieprasījumiem zinātniskā pasaule atbildēja, ka profesori Či Pu Teems un Cum Un Nui nav un nekad nav eksistējuši, bet dropa apbedījumu diski ir izdomājums. Turklāt, 1964.gadā Nui nomira pāragri, atstājot tikai sava darba uzmetumus.
Noliedzot Či Pu Teema atradumus, ķīnieši mēģināja noslēpt visas pēdas. Piemēram, izplatīja baumas, ka mīklainie diski tika nosūtīti uz ekspertīzi PSRS Zinātņu akadēmijā. Tagad jautājumi tika uzdoti Maskavā, taču bez rezultātiem – tur zināja ne vairāk, kā Eiropā.
Pēdējo reizi diskus savām acīm redzēja pētnieki 1974.gadā. Austrāliešu inženieris Ernsts Venegers Baņpo muzejā pat nofotografēja vienu no tiem. Diemžēl Venegers bija tikai dīvainu nostāstu cienītājs, nevis zinātnieks, un neko nespēja panākt no muzeja kalpotājiem. Bet kas ir dīvaini: 20 gadus pēc tam, šo muzeju apmeklēja slavenais ufologs Peters Krass, un nekādu disku tur nebija, tāpat kā nebija neviena no ekspozīcijas darbiniekiem, kuri šajā vietā strādājuši vismaz 10 gadus. Krasam izdevās atrast tikai dropa disku attēlus vienā no enciklopēdijām. Taču izdevuma sastādītājs apgalvoja, ka tajā ievietoti māla disku (1,5 metru diametrā) zīmējumi, kuri kādreiz kalpojuši kā kulta priekšmeti. Vēl vairāk, pēc viņa sacītā, nekādu dropa un kham nekad nav eksistējuši. Pazuda arī Či Pu Teema atrastie kauli, gan diski, un gandrīz visi cilvēki, kuri ar tiem bija saskārušies.
Pekinas migla
Dažas ekspedīcijas rajonā, kurā pabijis Robins Evanss, nedeva nekādus rezultātus no tā viedokļa, ka netika atklātas nekādas noslēpumainās cilts pēdas. Bet grūti pieejamos rajonos arheologi kalnu alās atraduši brīnumainus klinšu zīmējumus. Nezināmi mākslinieki uz akmens meistarīgi izgriezuši Sauli, Zemi, Mēnesi, kā arī daudzus zvaigznājus, dažas zvaigznes veido grupu, kura ļoti atgādina Sīriusqa sistēmu. No vienas no zvaigznēm stiepjas punktota līnija. Tā apņem sauli un apraujas blakus Zemei.
Zīmējuma vecums tika datēts aptuveni 10 000 gadu, tostarp, kad Sīriusa sistēmu astronomi atklāja tikai XIX gadsimtā. Varbūt dropa mēģināja iemūžināt piemiņu par savu izcelsmi, kā viņi to saprata, iekams pavisam zaudēja senču zināšanas.
1995.gadā Ķīnas provincē Sičuaņ pavisam nejauši tika atklāta kāda agrāk nezināma cilts. Pat pirmajā acumirklī šie cilvēki bija precīzas dropu kopijas, kurus aprakstīja Robins Evanss. Augums – 120-150 centimetri, izstiepti, neproporcionāli lieli galvaskausi, absolūti reģionam neatbilstošs antropoloģisks tips. Punduru tautas pārstāvji mēģināja izskaidrot, ka uz jauno vietu pārcēlās no kalniem, bet neviens no viņiem tā skaidri nerunāja ķīniešu valodā. Tādēļ informācija par šiem “liliputiem” ir skopa un ārkārtīgi pretrunīga.
Pavisam dīvainajā ciltī mīt 120 vīrieši un sievietes. Apmēram tikpat dropa bija Robina Evansa ceļojuma laikā. Starp citu, populācijas skaita saglabāšana ilgstošu laika periodu, ir viena no izolēto primitīvo cilšu raksturīgākajām pazīmēm.
Ķīnieši nesteidzas dalīties informācijā un palīdzēt pētījumiem. Viņu versija joprojām ir tāda, ka dropa cilts nekad nav eksistējusi, bet ciemata iedzīvotāju zemais augums izskaidrojams tikai ar augsto dzīvsudraba sāļu koncentrāciju vietējos avotos. Pat sensācijas autoru profesoru Cum Um Nui dzimtenē dēvē par mistifikāciju, apgalvojot, ka ķīniešiem tāda vārda nevarot būt. Tas vairāk līdzinoties mēģinājumam vārdu tulkot no japāņu valodas.
Visa šī migla, kuru pūš pār dropa vēsturi Pekinā, uzvedina uz domām, ka ķīnieši ne velti ir tik neatklāti. Pārāk centīgi viņi mēģina kosmosa atnācēju cilts pēctečus pasludināt par izdomājumu, bet, ja pasaulē ne tikai spētu atšifrēt dropa diskus, un iegūtu kādu vērtīgu informāciju? Vismaz jautājumu noslēpumainās cilts vēsturē ir daudz vairāk, nekā atbilžu.