Ķīna pirmo reizi izmēģina atombumbu 1964. gadā. Pēdējo reizi 1996. gadā, pavisam notikuši 45 kodolsprādzieni. Pašreizējais kodolpotenciāls –240 bumbas.

Indija pirmo reizi izmēģina atombumbu 1974. gadā. Pēdējo reizi 1998. gadā, pavisam notikuši 6 kodolsprādzieni. Pašreizējais kodolpotenciāls –80-100 bumbas.

Pakistāna pirmo reizi izmēģina atombumbu 1998. gadā. Pēdējo reizi 1998. gadā, pavisam notikuši 6 kodolsprādzieni. Pašreizējais kodolpotenciāls –90-110 bumbas.

Ziemeļkoreja pirmo reizi izmēģina atombumbu 2006. gadā. Pēdējo reizi 2013. gadā, pavisam notikuši 3 kodolsprādzieni. Pašreizējais kodolpotenciāls –mazāk par 10 bumbām.

Izraēla – par izmēģinājuma sprādzieniem ziņu nav [kādreiz zināmas baumas par notikušus sprādzienu Dienvidāfrikas teritorijā, skat tālāk – t.p.]. Pašreizējais kodolpotenciāls –80 bumbas.

Irāna – par izmēģinājuma sprādzieniem ziņu nav, vai ir kodolpotenciāls – ziņu nav.

[Ziņu avots: Federation of American Scientists, CIA World Factbook, Nuclear Threat Initiative, U.S. Census Bureau]

Iespējams, precīzākas ziņas ir atrodamas šeit: http://www.fas.org/programs/ssp/nukes/nuclearweapons/nukestatus.html

Vēsturiski, kodolieroču izstrādes programma ir bijusi arī Dienvidāfrikai (no 1960. līdz 1980. gadiem), par izmēģinājumiem ziņu nav, bet zināms tā sauktais Velas incidents, kad ASV pavadonis 1979. gadā uztver radiācijas uzliesmojumu no Dienvidāfrikai piederošām Prinča Edvarda salām.

Līdz 1996. gadam kodolvalsts bija arī Ukraina, šajā gadā uz Krieviju iznīcināšanai tiek nosūtītas pēdējās 1900 kodolgalviņas. Tas pats, ar Baltkrieviju un Kazahstānu.

2. pasaules kara laikā atombumbu centās radīt arī Trešais Reihs (Lielvācija), bet nepaguva. Veselai rindai citu valstu arī ir kodolieroču izstrādes programmas, taču līdz reālām bumbām vēl tālu.

http://en.wikipedia.org/wiki/Nuclear_weapon

Plašāka un atšķirīgāka informācija par kodolieročiem ir šeit:

http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_states_with_nuclear_weapons