Jaunums ģenētikā - lezebra.

Antīkajā mitoloģijā, kādus vien tik monstrus nevar sastapt, liekas, ka cilvēka fantāzijai nav robežu. Arī Viduslaikos rodas stāsti par vēl savādākiem briesmoņiem.. Dažreiz tie rodas pat pārpratuma pēc, piemēram hipogtifs (zirga un grifa krustojums). Romiešu dzejnieks Vergīlijs, vēloties aizrādīt, ka kāds gatavojas izdarīt muļķību, reiz teicis: “Tas ir tas pats, kas sakrustot zirgu ar grifu”. [Droši vien dzejnieks te domāja īsto grifu – maitu liju – ila piez.] Tomēr daži Viduslaiku zinātnieki saprata šo paziņojumu burtiski un drīz vien izrādījās, ka daudzi cilvēki “personīgi tikušies” ar hipogrifiem, baziliskiem un citiem mitoloģiskiem varoņiem. Daži pat lielījās ar savām uzvarām pār tiem un bija gatavi pat parādīt nogalināto briesmoņu ādas. “Mednieku” stāstus papildināja arī mākslinieku zīmējumi un pat uzziņu literatūra par šo radījumu dzīvesveidu un barošanos. Pārbaudīt šo stāstu pareizību nebija iespējams.

 

 

Krustošanas darba rezultātā, protams, izdevās sakrustot radniecīgās sugas, gan no pārnadžu un nepārnadžu, gan - plēsēju kārtas pārstāvjiem, arī putnus. Tomēr, mēģinājumi “piespiest” sakrustoties, pieņemsim, zirgu ar ērgli vai lauvu ar čūsku, parasti beidzās ar kāda eksperimenta dalībnieka vai pat paša selekcionāra nāvi. Vismaz tas kļuva skaidrs, ka abiem eksperimenta dalībniekiem ir jābūt apmēram vienā svara klasē vai vismaz jābūt labvēlīgi noskaņotiem vienam pret otru.

Mūsu laikos iegūtie hibrīdi liecina, ka zinātne ir mazliet pavirzījusies uz priekšu šajā nozarē, iegūti hibrīdi: ligras, zirgēzeļi, kamieļlamas, suņvilki, zebroīdi uc. dažreiz pat noder saimniecībā. Taču iegūt mitoloģiskos dzīvniekus tīrā veidā līdz pat šim brīdim nekur nav noveduši.

Ko neizdevās izdarīt izciliem zoologiem, izrādījās pa spēkam britu zinātniekam, pēc izcelsmes francūzim, kurš pēdējā laikā dzīvoja pašā Āfrikas kontinenta centrā. Brīvprātīgi izolējies no saviem kolēģiem, bet nezaudējis zinātnieka-praktiķa talantu (savu vārdu viņš diemžēl slēpj) izdevās neticamais: iegūt zebras un lauvas sakrustojuma pēcnācēju! Zinātnieks nosauca šo radījumu par lezebru – par godu viņa senču XX gadsimta sākumā Francijā ražotajam automobilim.

Caur pavadoni saņemtajā informācijā lezebras radītājs (ne automobiļa) paspēja paziņot, ka ar dzīvnieku neesot nekādu sarežģījumu, izņemot pārtikas jautājumu. Nabaga lezebra nekādi nespējot definēt, vai viņš ir plēsoņa, jeb zālēdājs. Dzīvnieks neļaujoties iejūgties ratos. Taisnību sakot, tas nav tipiski arī pašām zebrām, nemaz nerunājot par lauvām. Dzīvnieks ļoti ātri pārvietojoties un reizēm kāpjot kokos.

Saīsināti no žurnāla “Noslēpumi un fakti” 2012. gada 4. (ievērojiet!) numura.

Nobeigumā dažas noderīgas saites.

 

10 pārsteidzošākie hibrīdi.

http://www.oddee.com/item_96640.aspx

http://urbantitan.com/10-amazing-animal-hybrids/

http://www.abovetopsecret.com/forum/thread579276/pg1

Hibrīdi, mutanti un vienkārši - reti un izmiruši (iznīcināti) dzīvnieki.

http://www.messybeast.com/genetics/hybrid-cats.htm

Zebras hibrīdi.

http://www.squidoo.com/the-zorse-and-other-hybrid-animals

Lauvzebra.

http://pixelange.deviantart.com/art/Lion-Zebra-Hybrid-Animal-148550845

Zebra pret lauvu.

http://www.youtube.com/watch?v=Y6NyQSHTVOU