Tagad Tokijas universitātes zinātnieki datormodelēšanas ceļā nonākuši pie atziņas, ka minēto starpību veido ūdens, kas pēdējo desmitgažu laikā intensīvi atsūknēts no virszemes ūdenskrātuvēm un zemes dzīlēm - gan sadzīves patēriņam, gan cilvēka saimnieciskās darbības vajadzībām. Pa upēm vai iztvaikošanas ceļā šis ūdens ar laiku nonācis jūrās.
Pēc viņu aplēsēm, negausīgs pazemes ūdeņu patēriņš, mākslīgo ūdenskrātuvju veidošana, notece un iztvaikošana no slēgtām ūdenskrātuvēm un citi ar to saistīti faktori minētajā laika posmā noteikuši okeāna līmeņa celšanos pat par 0,77 milimetriem gadā jeb 42% no kopējām līmeņa pārmaiņām. Vienlaikus pētnieki atzīst, ka jautājums par to, kā Pasaules okeāns reaģē uz sasilšanu, ir ļoti sarežģīts un šai jomā vēl ir daudz nezināmo.
Lai gan jūras līmeņa celšanās par pāris milimetriem var šķist nenozīmīgs sīkums, tomēr, ja šis process turpinās daudzu gadu garumā, tas var būtiski ietekmēt dzīvi zemākajās piekrastēs, kas ir neaizsargātas pret applūšanu vētras laikā vai pret sālsūdens nonākšanu piekrastes tīrumos un akās.
ANO Starpvaldību klimata izmaiņu komisija 2007.gadā lēsa, ka Pasaules okeāna līmenis līdz gadsimta beigām celsies par 18 līdz 59 centimetriem, bet šajās aplēsēs nebija ierēķināts tāds būtisks faktors kā Grenlandes un Antarktikas ledāju kušana.
Savukārt Norvēģijā bāzētā Arktikas uzraudzības un novērtēšanas projekta (AMAP) pētījumā pērn tika prognozēts, ka saskaņā ar pašreizējām kušanas tendencēm okeāna līmenis līdz 2100.gadam var celties par 0,9 līdz 1,6 metriem.